"Domājot par savu bērnu drošību ikdienā, vecāki nereti aizmirst, ka paši reiz bijuši bērni un darījuši blēņas – gāja vieni peldēties, spēlēja paslēpes pamestās ēkās, skrēja pāri ielai neatļautās vietās, būvēja "štābiņus" augstu koku zaros u.tml., nereti radot paši sev bīstamas un bailīgas situācijas. Tāpēc sadarbībā ar Valsts policiju un psihologiem esam sākuši iniciatīvu "Drošība bērna acīm". Tās mērķis ir palīdzēt vecākiem izprast bērnu domāšanu, pasaules uztveri, lai varētu parūpēties par viņu drošību kvalitatīvi," skaidro uzņēmuma "Bite" mārketinga direktore Diāna Šmite.
Vasarā bērnu drošībai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo viņi vairāk laika pavada savā nodabā, turklāt kopā ar vecākiem bieži atpūšas pie dabas, ceļo, apmeklē festivālus, pilsētu svētkus un citus pasākumus, kas parasti pulcē lielus ļaužu pūļus, attiecīgi – ir vairāk iespēju noklīst, apmaldīties. Par šo jautājumu ikdienā nopietni aizdomājas arī sabiedrībā zināmas mammas un tēti. Un, lūk, vecāki dalās pieredzē par efektīvākajām metodēm, kā parūpēties par bērnu drošību dažādās situācijās.
Kristīne Virsnīte palīdz bērniem izprast drošības jautājumus, rādot reālus piemērus
Izpētīts, ka bērnu pasaules uztvere ir citādāka nekā pieaugušajiem, tāpēc ar viņiem par jebkuru tēmu, tostarp personīgo drošību, jārunā vienkāršā valodā, stāstot reālus piemērus un spēlējot spēles. Šo metodi ikdienā praktizē divu bērnu mamma Kristīne Virsnīte. Viņa bieži ar meitu pārrunā ar drošību saistītus jautājumus pa ceļam uz skolu, mājām vai veikalu – jautā, kā bērns rīkotos potenciāli bīstamās situācijās, skaidro ar piemēriem iespējamās sekas šajās situācijās u.tml.
Ceļojot un apmeklējot ar ģimeni brīvdabas pasākumus, viņa papildu drošībai izmanto aproces, kurās iestrādāts pašas vai vīra telefona numurs. Tās lieti noder situācijās, kad bērns noklīst un no uztraukuma aizmirst mammas vai tēta telefona numuru, dzīvesvietas adresi u.tml. Mazāki bērni šo informāciju var arī nezināt.
Ansis Bogustovs uzrauga bērnus attālināti
TV raidījumu vadītājs, žurnālists un četru bērnu tētis Ansis Bogustovs par to, ka bērni lietas uztver savādāk, ir pārliecinājies vairākkārt. Piemēram, reiz viņa ģimene sarunājusi pēc kopīga izbraukuma ar riteņiem turpināt atpūtu "Vērmanītī", ar to saprotot restorānu "Vērmanītis". Norunātajā laikā restorānā ieradās visi, izņemot vecāko dēlu Dāvi. Sākās īsts haoss, jo sazvanīt puiku nevarēja – mobilā telefona viņam nav. Kurp viņš varēja doties, neviens nezināja.
"To dažu stundu laikā kļuvu krietni sirmāks. Neraugoties uz to, ka ikdienā daudz runājam par drošības jautājumiem – kā un kur šķērsot ielu, vai un kā runāt ar svešiniekiem u.tml., šī pieredze lika nopietni aizdomāties par risinājumiem, kas nodrošinātu iespēju sekot bērna ikdienas gaitām attālināti. Izpētīju informāciju par dažādām mobilajām aplikācijām, kas ļauj noteikt bērna mobilā telefona atrašanās vietu. Taču uzskatu, ka bērnam līdz aptuveni 10 gadu vecumam telefons nav nepieciešams. Tāpēc atradu labu alternatīvu – bērnu drošības pulksteni "MyKi Watch". Tagad varu jebkurā brīdī gan piezvanīt dēlam, gan apskatīties mobilajā telefonā, kur viņš atrodas. Un forši ir tas, ka, ja pats Dāvis uz zvanu neatbild, jo nedzird vai negrib ar mani runāt, es tāpat varu viņu sazvanīt, jo ar aplikācijas palīdzību varu izdarīt tā, ka pulkstenis man atzvana, " atklāj Bogustovs.
Sindija Vilde bērnu drošībā augstu vērtē savstarpējo saziņu – labāk biežāk nekā nemaz
"To, ka laikam esam sadarījušas blēņas, sapratām tikai brīdī, kad kaimiņienes mamma pārnāca mājās un sāka mūs izjautāt. Tagad, kad man pašai ir piecgadīgs dēls, ļoti labi saprotu, kā toreiz jutās mamma, jo esmu saskārusies ar līdzīgu situāciju. Proti, dēls ar desmitgadīgo māsīcu aizgāja uz blakus esošo veikalu un aizdomīgi ilgi nepārnāca mājās. Abi aizspēlējās – viņu vilinājums bija batuts parkā. Tobrīd piedzīvoju lielu stresu, jo sāka krēslot, bet bērni uz īsziņām un zvaniem neatbildēja," stāsta Vilde.
Pēc šī gadījuma viņa vienmēr meklē papildu veidus, kā labāk runāt ar bērnu par drošības jautājumiem, piemēram, atgādina viņam savu bērnības pieredzi un skaidro, ko darījusi nepareizi un kādas sekas varēja būt šai rīcībai. Sarunās ar bērnu par drošību viņa vienmēr uzsver to, cik būtiski ir pateikt vecākiem, kurp dodies un ar ko, lai zinātu, kur meklēt pavedienu
