Šoreiz no portāla "Cālis" stāstu krātuves vēlamies izcelt tos bērnus un jauniešus, kuri iedvesmojuši lasītājus ne tikai ar saviem sasniegumiem, bet arī īpašo pieeju tajā, kā darbojas un dzīvo. Adrians, kurš uzvarējis onkoloģisku saslimšanu, Madara, kura aizrautīgi nodarbojas ar jāšanas sportu, kā arī mazā Viktorija, kura sirgst ar reto slimību – alāliju. Katrs no šiem stāstiem iemāca, ka būt mazliet atšķirīgam no vienaudžiem ir liels dzinulis personīgiem sasniegumiem. Un drosme nav tikai stāties pretī ļaundarim, drosme ir skaļi atzīt savu patieso "es", pierādīt sevi sportā par spīti dzirdes traucējumiem, kā arī pateikt skaļi vārdus "Es reiz sapelnīšu "Tesla" automobilim!".
Iedvesmojies no šiem stāstiem arī tu!
Vasarā manas mājas ir stallis. 15 gadus vecā jātniece Madara Pētersone
"Vienā brīdī tu esi atrāvies divus metrus no zemes un lido, otrā brīdī tu guli ar seju slapjās smiltīs un sajūti spērienu pa ķiveri. Spēriens, par laimi, bija viegls, tev paveicās. Un pēc brīža tu esi gatavs lidot atkal." Tieši šādi varētu raksturot jaunās sportistes Madaras Pētersones aizraušanos. Madarai ir 15 gadu un, kopš pati sevi atceras, viņa aizrautīgi nododas jāšanas sportam un visam, kas ar to saistīts. Jaunās konkūristes stāsts ir par mūžīgu draudzību, bezgalīgu azartu, milzīgu pacietību, atbildību un risku.
Tur visi vienādi – bez matiem un pelēku ādu. Adriana stāsts par uzvaru onkoloģijas nodaļā
Toreiz, pirms astoņiem gadiem, kad pirmklasniekam Adrianam Balodim pēc ilgiem izmeklējumiem tika noteikta baisā diagnoze "Hodžkina limfoma", un arī visu ārstēšanās laiku ģimenē vārds "vēzis" netika pieminēts nekādā formā. Pavisam, pavisam saudzīgi, ja nevarēja citādi, leksikā parādījās vārdi "audzējs" un "onkoloģija". Tagad Adrianam ir 15 gadu, un šķiet, ka aktīvāka zēna šajā vecumā nemaz nevar būt – viņš mūzikas skolā apgūst saksofona spēli, apmeklēja un veiksmīgi absolvēja dīdžeju skolu, ir skolēnu padomes deputāts, fotografē, filmē...
Jēkabs un viņa sapnis būt pirmajam NBA basketbolistam ar kohleāro dzirdes implantu
Aizrautīgi brauc ar riteni pa mežu takām, trenējas basketbolā un sapņo par NBA, skolā ir teicamnieks – desmitgadīgais Jēkabs pirmajā mirklī ir pavisam parasts zēns, taču no vienaudžiem viņu atšķir tas, ka aiz auss zem matiem paslēpies palīgrīks vārdā kohleārais dzirdes implants. Bez "magnēta", kā implantu dēvē viņa ģimenē, Jēkabs nedzird. Vājdzirdība, pateicoties mūsdienu iespējām, vairs nav šķērslis pilnvērtīgai dzīvei. Par to, kā Jēkaba ģimene atklāja zēna veselības problēmas, kā tas viņam ir iemācījis nenokārt galvu un tiekties pēc sasniegumiem, sarunājos ar viņa tēti Endiju.
Dēlītis pie dēlīša un 'Tesla' rokās! Biznesmenis Miķelis
Miķelis Maskavs ir 13 gadus jauns zēns ar lieliem sapņiem, kurus nebaidās sākt īstenot ar roku darbu, – gatavojot virtuves dēlīšus no oša un ozolkoka. Protams, bez ģimenes atbalsta tas nebūtu iespējams, taču šķietami nevainīgs Miķeļa tēta Reiņa Maskava uzsaukums savā profilā feisbukā, pārvērties tādā pasūtījumu lavīnā, ka tagad zēnam nākas prātot, kā tos visus izpildīt. Pirmie daži desmiti dēlīšu jau nonākuši pie saviem jaunajiem lietotājiem, taču vairāki simti pasūtījumu vēl gaida izpildi.
Glābēja tērpā pat uz dārziņu: mazais ugunsdzēsēju fans Emīls
Dzīvo Rīgā sešus gadus vecs zēns – Emīls Apsāns. Viņš rudenī sāks skolas gaitas 1. klasē. Puika ir diezgan neparasts sava vecuma bērns, jo jau kopš mazotnes izrāda pastiprinātu interesi par ugunsdzēsēju-glābēju profesiju. Viņa mamma tam nekādu izskaidrojumu neredz, jo nedz ģimenē, nedz tālākos rados nevienam nav saistības ar šo profesiju, bet Emīls par ugunsdzēsēju dzīvi un darbu zina teju visu, arī viņu leksiku, kā arī pārvalda pieejamo tehnisko bāzi.
'Iznākt no skapja' visas klases priekšā. Divu jauniešu pieredzes stāsti
Pusaudža vecums ir tas brīdis, kad nereti jaunieti pārņem pārdomas un savas identitātes meklējumi. Parādās pirmās simpātijas, vēlme satuvināties ar saviem vienaudžiem. Citiem šie savas identitātes meklējumi nozīmē pavisam negaidītas atklāsmes – apziņu, ka viņi atšķiras no saviem vienaudžiem, kas iekļaujas vispārēji pieņemtajos standartos, un atklāsmi – man taču patīk sava dzimuma pārstāvji! Ko jaunietim nozīmē "iznākt no skapja" jeb atklāt saviem vistuvākajiem – vecākiem un draugiem –, ka viņš vai viņa ir ar citu seksuālu orientāciju vai dzimumidentitāti?
Katrs izrunātais vārds – milzu darba panākums. Viktorija un viņas 'pavadone' alālija
Viktorijai Prošinai ir pieci gadi – meitenīte ir šķietami parasts bērns, tomēr nedaudz atšķiras no citiem vienaudžiem. Meitenei ir runas traucējumi jeb alālija, kas nozīmē, ka viņa nerunā. Ilgstoša un nogurdinoša darba rezultātā Viktorija jau spēj izrunāt dažus vārdus, taču tie burtiski kā ar knīpstangām izvelkami no bērna mutes.
