Audžuģimenēm izmaksājamo līdzekļu apmēru atsaista no minimālās algas
Foto: Shutterstock

Saeima trešdien, 13. novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nosakot, ka audžuģimenei izmaksājamie līdzekļi bērna uzturam vairs netiks piesaistīti minimālās algas apjomam.

Šī likumprojekta izskatīšana deputātiem prasīja vairāk nekā trīs stundas. Saeimas opozīcijas deputāti lamāja koalīciju par pabalstu apmēra potenciālu samazināšanos audžuģimenēm, kā arī par jaunu funkciju pašvaldībām – piedalīties 1.– 4. klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā.

Likumprojekta izskatīšanas gaitā parlamenta Juridiskais birojs atgādināja, ka Satversmes tiesa ir secinājusi, ka, ņemot vērā īpašo budžeta likumprojektu paketes izskatīšanai noteikto kārtību, Saeimai ir jāizvērtē, vai visi Ministru kabineta iesniegtie valsts budžeta paketes likumprojekti vai tajos iekļautās normas atbilst Saeimas kārtības rullī norādītajiem kritērijiem. Ja kāds likumprojekts vai konkrētā norma šiem kritērijiem neatbilst, Saeimai tas jāizslēdz no likuma "Par valsts budžetu 2020. gadam" projektu pavadošo likumprojektu paketes, uzsvēra birojā.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju, likumprojekta 1. pants izstrādāts, lai noteiktu, ka valsts budžeta izdevumi, kas ir tieši saistīti ar minimālo algu, ar 2020. gada 1. janvāri netiek piesaistīti minimālās algas apmēram. Likumprojektā piedāvāts grozīt likuma 36. pantu, kurā noteikts, ka līdzekļu apmēru audžuģimenē ievietota bērna uzturam nosaka Ministru kabinets. Kā norādīts anotācijā, "līdzekļu apmērs audžuģimenē ievietotajam bērnam ar 2020. gada 1. janvāri nesamazināsies", kā arī tas, ka iespējamais minimālās darba algas paaugstinājums līdzekļa apmēru bērna uzturam varētu ietekmēt, tikai sākot ar 2021. gadu.

Līdz ar to Juridiskais birojs secinājis, ka Ministru kabineta noteikumos līdzekļu apmērs audžuģimenē ievietota bērna uzturam būtu identisks tam, ko jau nodrošina spēkā esošie normatīvie akti 2020. gadam.

Neskatoties uz Juridiskā biroja iebildumu, par likumprojektu atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja priekšlikumu izslēgt rosinājumu par deleģējumu valdībai noteikt audžuģimenēm izmaksājamo līdzekļu apmēru. Līdzīgus priekšlikumus iesniedza arī opozīcijas deputāti, un arī šie priekšlikumi netika atbalstīti. Arī Saeimas vairākums priekšlikumus neatbalstīja.

Patlaban noteikts, ka pašvaldība palīdz audžuģimenēm bērnu audzināšanā un nodrošina nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Audžuģimenei ir tiesības saņemt līdzekļus bērna uzturam, turklāt šo līdzekļu apmērs nedrīkst būt mazāk par Ministru kabineta noteikto.

Civillikums nosaka, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka valdība, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Neskatoties uz to, ka likumprojekta pirmajā lasījumā atbalstīts priekšlikums, kas nodrošinātu atbilstību plānotajiem grozījumiem Izglītības likumā saistībā ar pienākuma uzlikšanu pašvaldībām no sava budžeta piedalīties izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā 1.-4. klašu skolēniem, otrajā lasījumā šis priekšlikums no likumprojekta izslēgts. Izslēgt šo normu rosināja Juridiskais birojs un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP).

Deputātu vairākums noraidīja parlamentāriešu Lindas Liepiņas, Jūlijas Stepaņenko, Karīnes Sprūdes un Alda Gobzema priekšlikumu uzdot valdībai uzdevumu līdz nākamā gada martam sagatavot grozījumus tiesību aktos, kas paredz daudzbērnu ģimenes statusam atbilstošo atvieglojumu un valsts nodrošināto atbalsta pasākumu piešķiršanu arī ģimenei, kas ir adoptējusi ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu un ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, tajos gadījumos, kad atvieglojumi vai valsts atbalsta pasākumi šādām ģimenēm ir mazākā apmērā, nekā daudzbērnu ģimenēm.

Šie likuma grozījumi iekļauti nākamā gada valsts budžeta paketē.

Tags

Budžets 2020 Saeima

Comment Form