Foto: PantherMedia/Scanpix
Ikviens no vecākiem vēlas, lai viņu bērns būtu vesels, tomēr laikam jau arī neviens nebūs izaudzis bez biežākām vai retākām slimošanas reizēm. Vecākiem ir dažādas metodes, kā stiprināt bērna imunitāti, kā pasargāt atvasi no dažādu gadalaiku tipiskākajām slimībām. Vieni vecāki vairāk atbalsta tradicionālo medicīnu, citi cenšas dakterēt ar tautas metodēm, vēl kādiem varbūt ir pašiem savas metodes.

Piedāvājam iepazīties ar veselības un optimisma mācības tautskolotājas Ineses Ziņģītes padomiem bērnu veselībai, un tos viņa apkopojusi savā grāmatā "Aug cilvēks. No dzimšanas līdz pusaudža gadiem: padomi vecākiem", kas izdota izdevniecībā "Jumava".

Grūtniecei jāizprot savas vēlmes

Ja grūtniece pēdējos gados, piemēram, nav ēdusi zaļumus vai domājusi tikai par tievēšanu, tad bērnam jau pašā grūtniecības sākumā daudz kā sāks trūkt. Un tad viņai parādīsies neparastas vēlmes, kuras diktēs bērns. Bet, ja pēdējos gados pirms grūtniecības sieviete ir ēdusi pilnvērtīgu, sabalansētu barību, tad viņa zinās, vai šīs vēlmes ir pareizas vai nepareizas.

Peldi katru dienu!

"Peldēšanu es atzīstu no A līdz Z. Bet, ja tu peldi, tad peldi katru dienu! Turklāt, ja tu neko citu nedari sava ķermeņa labā, tad ar peldēšanos vien neko neizglābsi. Dzīvoklī vannā ieliecies iekšā un celies ārā – tā arī būs peldēšana. Vislabāk peldēties dabiskajās ūdenskrātuvēs, baseina apmeklēšana ir mūsu bezizejas situācija. Agrāk vai vēlāk tie, kuri peld baseinā, iegūst sausu vai trauslu ādu," tā brīdina Ziņģīte.

Vasarā pēc darba sakņu dārzā es nopeldos dīķī un pēc tam vēl norīvējos

Ūdens veicina imūnsistēmas uzlabošanos. Ja mēs pēc gada vecuma katru rītu (nevis vakaru) peldināsim bērnus tādā ūdenī, kāds viņam patīk, un tad vēl viegli aprīvēsim, viņš nepuņķosies, neslimos un varēs iet katru dienu dārziņā. Bet mēs to nedarām. Tiklīdz bērnam aprit gads, mēs aizmirstam, ka bērns jāaplej ar ūdeni katru dienu. Tā vietā mēs katru dienu pērkam "aktimeļus". Ja bērns vairs netiek peldināts, viņam pazūd imunitātes nimbs, uzsver Ziņģīte.

Parīvē austiņas

Ausis jārīvē, kamēr tās kļūst sārtas un sāk svilt. To tautskolotāja iesaka īpaši bērniem. "Vakarā visa ģimene kopīgi var parīvēt austiņas. Arī acis var kopīgi trenēt – piecas minūtes visi kopīgi bolās. Lasot vai rakstot, gaismai būtu jākrīt no kreisās puses. Diemžēl to arī neievēro," secina Ziņģīte.

Vingrini arī acis

"Redzi vai trenēt. Es pēc traumas neredzēju nemaz, viss bija vienā miglā. Brilles man izrakstīja plus 10! Bet es darīju pašu vienkāršāko – bolījos. Trenēju acs muskulatūru. Un trīsdesmit gadu laikā man lasāmās brilles ir plus 6, bet ikdienas brilles – plus 2,6," pieredzē dalās Ziņģīte.

Ja tev, pie datora sēžot, nogurst acis, tad laiku pa laikam vajadzētu novērsties no ekrāna un paskatīties uz istabas stūri. Acis sāk labāk redzēt un ausis labāk dzirdēt, ja mēs apļojot parīvējam ausis uz aizmuguri.

Nepērc našķus, un bērns tos neēdīs

Bērni neēd našķus, ja viņiem tos speciāli nepērk. Vienkārši sakot, bērns ir maziņš, viņš uz našķi gan skatās, bet nezina, kas tas ir. Ja tu to sāc ēst, tad gan viņš nāk un prasa sev arī. Ja tu mazam bērnam nopirksi cukurgailīti, bāzīsi viņam to mutē vai pat parādīsi ar savu piemēru, ka to var pasūkāt, tad tu no gailīšiem vaļā netiksi.

Kā pareizi sportot

Diemžēl mums fizkultūra beidzas pirmajā klasē. Tad tiek aizmirsts, ka bērna ķermenis pirms sportošanas jāiesilda. Nenormāli, ja bērniem liek skriet apļus ap stadionu. Uzskatu, ka pirmajās trīs klasēs nedrīkst būt nekādas sporta slodzes. Tā vietā bērni nepārtraukti jāvingrina. Fizkultūrai vajadzētu beigties ap piekto klasi, kad jau parādās bērnu talanti. Fizkultūrai jāizveido stalts un lokans bērna ķermenis, ko vecāki nekad neizveidos mājās. Lūk, tas būtu skolas uzdevums!

Pēc piektās klases bērnus var sadalīt pa slodzēm, un tad jau arī kāds aizies uz lielo sportu. Tagad uz lielo sportu aiziet pārtrenējušies mocekļi. Viņi ir stīvi un ar traumām. Tāpēc, ka par maz trenē lokanību. Tos bērnus, kas trenējas lielajā sportā, vajadzētu atbrīvot no sporta stundām, lai bērns nepārdegtu no slodzes.

Par vecuma ierobežojumu varu teikt, – ja ir panākumi un talants, tad trenējies, bet domā ar galvu, kas ar tevi būs vēlāk. Galvenais, lai lielais sports tevi pārlieku nesatraumē un nepadara par slogu visai sabiedrībai.

Bērniem matus jāmazgā ar dabas līdzekļiem

Ja matus kārtīgi ķemmē, tad tie paši atbrīvojas no aplikuma. Savi mati mums jāķemmē divreiz nedēļā pa 400 reizēm. Tad matus vajadzēs mazgāt reizi desmit dienās.

"Es pati matus mazgāju tikai reizi mēnesī, un man nav nevienas blaugznas. Tas tāpēc, ka ķemmēju tos trīsreiz nedēļā," stāsta grāmatas autore.

"Matus mazgāju, ar ko vien gribu, – ar rūgušpienu, pēc tam ar olu, tad izskaloju ar kumelītēm vai sodas ūdeni. Bērniem matus vajadzētu mazgāt nevis ar šampūnu, bet ar kumelītēm, nātrēm vai dadžiem. Nātres vai dadžus ieliek verdošā ūdenī, tad iebužina bērnam matos un pēc tam izskalo ar iegūto uzlējumu," iesaka Ziņģīte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!