Baidīšanās ir normāls bērna attīstības posms; maskas uzlikšana – uzdrīkstēšanās būt neglītiem
Foto: Shutterstock

Visu svēto vakars jeb Helovīns atkal klāt. Daudzi par šiem svētkiem rauc degunus, tomēr arī Latvijā ik gadu pieaug svinētāju skaits. Bieži vien dzirdēti negatīvi komentāri par to, ka bērni pārģērbjas dažādos briesmoņu tēlos, tāpēc arī neesot jābrīnās, ka paši vēlāk par tādiem kļūst ikdienā. Vai patiesi šie svētki kaitē bērna psihei un kāpēc bērniem tik ļoti patīk pretrunīgi vērtētais Helovīns, portālu Cālis.lv konsultē psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa.

Spēle un iespēja būtu citādākam

Visi zinām, kā bērniem patīk pārģērbties – uzvilkt mammas augstpapēžu kurpes, pielaikot tēta cepuri, bērnudārzā iesaistīties ludziņas uzvešanā, pēc iespējas pārģērbjoties tā, lai neviens nepazītu. Kāpēc bērniem un ne tikai, arī pieaugušajiem, patīk maskošanās?

Psiholoģe atgādina, ka visiem bērniem patīk rotaļāties, un pārģērbšanās ir spēle. Atbilstoši bērna vecumam, viņi sāk spēlēt lomu spēles, sāk saprast, ka var izlikties par kādu citu, un tas ir elementāri izdarāms – uzliec maksu, un pārtopi par to, ko vēlies. Kā ikvienā spēlē, arī pārģērbšanās ir azartiska un jautra nodarbe.

Tieši tas pats attiecas uz pieaugušajiem, jo ikvienā pieaugušā dzīvo bērns, un tas ir pavisam dabiski, ka mūsos saglabājas tā bērna daļa, kas dažreiz ļauj atkal būt radošam, baudīt dzīvi, priecāties par niekiem, būt ziņkārīgiem, skaidro Ābeltiņa. Tas ir tas iekšējais bērns, kad pieaugušais dažreiz atļaujas to, ko it kā ikdienā nedarītu.

Baisās maskas un to ietekme uz bērna psihi

Kā atzīmē psiholoģe, Helovīna vakaram atbilstošās maskas var šķist baisas, bet patiesībā, bērni, kas tajās tērpušies, ir priecīgi. Un tas ir galvenais. Piemēram, maskas uzlikšana, jo īpaši pusaudžu vecumā, ir sava veida uzdrīkstēšanās, jo tad var atļauties būt neglīts.

Vecākiem, skolotājiem un citiem, kas rūpējas par bērnu audzināšanas lietām, nav jāsatraucas par to, ka bērni dažas reizes gadā, piemēram, Helovīna vakarā, Ziemassvētkus ķekatošanās vai vēl kādos svētkos, uzliek briesmoņu maskas, mierina psiholoģe.

Piedaloties bailīgās aktivitātēs, jo īpaši vecumā no 11 līdz 12 gadiem, savā veidā tiek trenētas bērna spējas apgūt bailes. Spēja tolerēt šādas lietas, ko nevaram izskaidrot, tas ir svarīgs bērna attīstības posms. Marija Ābeltiņa

Ja mēs lietosim tikai mīļās maskas – zaķīšus, lācīšus un citus pūkaiņus, tādējādi bērnam var rasties priekšstats, ka dzīvē ir tikai labās lietas, ignorējot daļu realitātes – ka pastāv arī sliktais.

Kādreiz, kad auga mūsdienu vecāku paaudze, ļoti populāri bija šausmu jeb spoku stāsti, piemēram par sarkano roku, par zārciņu uz ritentiņiem, atgādina Ābeltiņa, kura pati bērnībā ar draugiem tādus cienīja stāstīt un klausīties, sēžot tumšā vannas istabā. Piedaloties bailīgās aktivitātēs, jo īpaši vecumā no 11 līdz 12 gadiem, savā veidā tiek trenētas bērna spējas apgūt bailes. Spēja tolerēt šādas lietas, ko nevaram izskaidrot, tas ir svarīgs bērna attīstības posms, norāda speciāliste. Tas ir mirklis, kad caur rotaļu bērns apgūst lietas, kas viņam vēlāk noderēs pieaugušo dzīvē, un vecāki taču vēlas, lai viņu bērni izaugtu drosmīgi, spējīgi pārvarēt stresu.

Šāda veida svētki kā Helovīna vakars ir sava veida treniņš baiļu pārvarēšanai, kā arī lielisks veids bērnu socializēšanai. Piemēram, ja ikdienā tavs bērns ar kādiem citiem bērniem tā īpaši nedraudzējas, tad Helovīnā, apvienojoties grupiņās un ejot maskoties, šī kontaktēšanās notiek.

Tas ir piedzīvojums ārpus ikdienas notikumiem. Bērniem apvienojoties grupiņās un ejot prasīt saldumus, bailes un neziņa, vai netiks atraidīti vai tiks pie saldumiem, ir jāpārvar kopā un tas ir vieglāk. Tāpēc tas ir interesanti, un, ievērojot vispārējos drošības principus, vecākiem nevajadzētu ierobežot bērnu vēlmi pārģērbties un pasvinēt svētkus kopā ar vienaudžiem, iesaka psiholoģe.

Source

Cālis.lv

Tags

Helovīns Ziemassvētki
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form