Foto: Shutterstock
Jau tad, kad Covid-19 pandēmijas dēļ lielākā daļa Latvijas sabiedrības atradās mājsēdē, publiskajā telpā puspajokam, pus nenopietni-nopietni izskanēja viedokļi par to, ka šis laiks satuvinās ģimenes, uzlabos demogrāfisko situāciju valstī. Daļā tā arī notika – vecāki beidzot ar bērniem varēja pavadīt kopā daudz vairāk laika, nekā pirms tam, kad visi skrēja pa darbiem, sporta zālēm, kultūras pasākumiem, nereti piemirstot, ka arī bērni vēlas saņemt vecāku uzmanību pietiekamā daudzumā, ne tikai tad, kad kaut kas paliek pāri. Diemžēl, bet daļā ģimeņu problēmas tikai samilza, un tajās "uzplauka" vardarbība.

Savukārt jauno ģimeņu un pārīšu virzienā tika tēmēti mājieni par to, ka laiks mazuļa ieņemšanai, jo ko gan citu darīt, ja viss ir aizvēries – iet nekur nevar, arī ceļot nē, toties gultas prieku baudīšanai tieši atbilstošs periods. Nu redzam atbalsis šajā ziņā – atsevišķās dzemdību nodaļās novērots jaundzimušo pieaugums, bet citās – vairāk redzama pandēmijas negatīvā ietekme, jo cilvēkos pieaugusi agresija.

Saņemot signālus pa "klusajiem telefoniem" par to, ka, piemēram, Rīgas Dzemdību namā (RDN) pasaulē ik dienas nāk ļoti daudz mazuļu, un tādēļ arī kā karstus pīrādziņus "izķer" ģimenes palātas, portāls "Cālis" skaidroja, kāda ir realitāte valstī lielākajā dzemdību vietā, kā arī apvaicājās par aktualitātēm pāris dzemdību nodaļās ārpus galvaspilsētas. No sarunām jāsecina, – darba apjoma "temperatūra" dzemdību nodaļās ir atšķirīga – no visai karstas līdz mērenai.

Dzemdību namā liels prieks – šogad dzimst vairāk mazulīšu – rekords – 28 jaundzimušie dienā


RDN pārstāve Baiba Auzāne apliecina: "Esam priecīgi, ka šogad, salīdzinājumā ar pērno gadu, dzemdību un pasaulē nākušo bērniņu skaits Dzemdību namā ir palielinājies. Salīdzinājumā ar 2020. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, šogad dzemdību skaits ir pieaudzis par 195".

Līdz šim ražīgākais mēnesis RDN ir bijis jūlijs, kad pasaulē nāca 537 bērniņi. Arī martā, maijā, jūnijā un augustā ikmēneša "pienesums" pārsniedza 500 jaundzimušos mēnesī: maijā – 520, jūnijā – 512, augustā – 519. Lielākais bērnu skaits, kas piedzimis vienā dienā, ir 28 jaundzimušie. Šeit var apskatīt tā dēvēto "bumbiņkalendāru" jeb to, cik un kāda dzimuma mazulīši nākuši pasaulē RDN konkrētajā dienā.

Jauno un topošo māmiņu vidū tiek runāts (un šīs sarunas nonākušas līdz "Cālis" redakcijai – aut.), ka RDN esot grūti pretendēt uz ģimenes palātām pēcdzemdību laikā, un tas jāsaista tieši ar bēbīšu bumu. Auzāne apstiprina, ka periodos, kad vairākas dienas pēc kārtas pasaulē nākuši vairāk nekā 20 bērniņi, ģimenes palātu skaits visiem var nepietikt. Dzemdību namā kopā ir 34 ģimenes istabas un vēl sešas divvietīgas palātas, kuras pēc pieprasījuma piemērojamas ģimenēm.

Ģimenes dzemdībās viena pacientei tuva persona (vīrs, partneris, māte, māsa u.c.) var piedalīties neatkarīgi no tā, ir vai nav tobrīd pieejama pēcdzemdību ģimenes istaba. Ja ģimenes istaba pēc dzemdībām ir pieejama – ģimene dodas uz to, ja nē – māmiņa tiek ievietota kopējā, divvietīgā vai trīsvietīgā bezmaksas palātā. Tad, kad ģimenes istaba ir atbrīvojusies, ģimenei, ja viņi ir izteikuši tādu vēlmi, piedāvā iespēju pārcelties uz to, un partneris, ja viņam ir Covid-19 sertifikāts, var caur Uzņemšanas nodaļu atgriezties Dzemdību namā un pievienoties ģimenei. Partneri, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, ar negatīvu Covid-19 testu var piedalīties ģimenes dzemdībās un arī palikt ģimenes palātās, ja tās ir pieejamas, bet nedrīkst atgriezties atpakaļ stacionārā, ja ir to atstājuši.

Taču jāatzīmē, ka topošajām mammām nav jābaiļojas, ka pēc dzemdībām nebūs vietas palātās. RDN ir krietni lielāka kapacitāte, kāda šobrīd ir dzimstība, attiecīgi – kopējo/bezmaksas trīsvietīgo – palātu skaits ir lielāks, kā tiek izmantots, skaidro Auzāne. Kopumā RDN ir 57 pēcdzemdību palātas, no kurām 17 palātas ir divvietīgas un trīsvietīgas.

"Mums ir jautājuši, kāpēc palātas, kas paredzētas vairākām māmiņām, nepārbūvējam par pieprasītajām ģimenes palātām, bet tas saistīts ar ēkas plānojumu – RDN ir celts padomju laikos, attiecīgi bez domas par ģimenes dzemdībām. Palātu izvietojums ir piesaistīts stāvvadiem, ūdenim un kanalizācijai. Trīsvietīgas palātas nevar pārveidot par divām vienvietīgām, jo esošās konstrukcijas neļauj izbūvēt jaunus WC mezglus, savukārt, ja trīsvietīgā palātā izvietotu tikai vienu māmiņu, tad gan palātu varētu aptrūkties," skaidro Auzāne.

Tāpat dzemdētājām neesot jāsatraucas par vecmāšu pieejamību, ja reiz ņemot vērā, ka mazulīšu skaits šogad pieaudzis, salīdzinot ar pagājušo gadu. Kā uzsver RDN pārstāve, vecmāšu dežūras tiek plānotas tā, lai viena vecmāte vienlaicīgi aprūpētu ne vairāk par divām pacientēm. Pat dienās, kad pasaulē nāk vairāk nekā 20 bērniņi, dzemdētājas nodaļā iestājas katra savā laikā – viena "savu darbiņu paveic" pulksten 5, bet cita tikai ap pusdienlaiku ierodas. Turklāt daudzas no dzemdētājām izmanto līgumvecmāšu pakalpojumus, attiecīgi – pacientes nāk ar "savu" vecmāti vai ārstu, kuru nedala ne ar vienu citu. Tātad, realitātē – dežūrvecmātēm nav jāapkalpo visas dzemdētājas, kas tajā dienā ienāk – citreiz ieejot Dzemdību centrā var ieraudzīt pulka vecmāšu, jo atnākušas saskaņā ar līgumiem.
Foto: Shutterstock

Siguldā bēbju bumu novēro visu pandēmijas laiku


Siguldas slimnīcas galvenā vecmāte Liliāna Kaļeņikova priecīgi stāsta, ka Siguldā daudz mazuļu konstanti dzimst jau visu pandēmijas laiku. Arī Siguldā visražīgākais bijis jūlijs, kad 107 dzemdībās pasaulē nākuši 108 mazuļi. Augustā Siguldas slimnīcā piedzima 92 bērniņi, bet šogad kopumā – 772. Ap 1000 jaundzimušo šī dzemdību nodaļa parasti sagaidot decembrī.

Vidēji dienā Siguldas slimnīcā piedzimst trīs četri mazulīši, taču ir dienas, kad jaundzimušo nav. Rekords vienā dienā bijis astoņi bērniņi.

Pēc vecmātes teiktā, arī Siguldas slimnīcā ģimenes palātu nav tik daudz, cik liels ir pieprasījums pēc tām. Telpu kapacitāte kopumā neesot tik liela, cik dažreiz sadzimst mazuļu. Esot bijušas arī reizes, kad jaunās māmiņas ar mazulīti jāsūta uz palātām citās slimnīcas nodaļās, bet nereti arī dzemdētājas tiek "novirzītas" doties dzemdēt uz Rīgu vai Valmieru. Siguldas slimnīcas dzemdību-ginekoloģijas nodaļā dežūrā atrodas pa vienam speciālistam – viena vecmāte, viens ginekologs, viena bērnu aprūpes māsa utt., taču līdz šim ar to bijis gana, lai visas dzemdētājas varētu apčubināt.

Vidzemes slimnīcā jūt pandēmijas negatīvās sekas – psihoemocionālās veselības traucējumus


Vidzemes slimnīcas dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Vineta Cekule saka, ka pie viņiem nenovēro mazuļu dzimstības pieaugumu, viss esot kā ierasts. Mēnesī šajā slimnīcā piedzimst ap 100 bērniņu. Ir dienas, kad nav neviena jaundzimušā, bet rekords vienā dienā bijis deviņi bērniņi. Nodaļā dežūrā nemitīgi strādā divas vecmātes, taču viņu slodze ir gana liela, jo šī ir reģionālā slimnīca, kurā nonāk gan dzemdētājas ar patoloģijām grūtniecībā, gan arī ar Covid-19, un vecmātes vienlaikus aprūpē pirmsdzemdību nodaļā, dzemdību un pēcdzemdību.

Jaundzimušo pieaugumu Vidzemes slimnīcā nenovēro, taču mainījies esot psiholoģiskais fons. Proti, ir dzemdētājas, kuras kaut kādu apstākļu dēļ kļuvušas agresīvākas, ko, protams, uz savas ādas "izbauda" mediķi. Tas skumdinot. "Bet tā jau laikam ir, ja cilvēks ārpusē nav apmierināts ar sevi un dzīvi, ienākot nodaļā, nekas jau nemainās," tā secina vecmāte. Viņa pieļauj, ka psihoemocionālās veselības stāvokli, iespējams, mainījis arī pandēmijas laiks.

Arī Vidzemes slimnīcā ir pieejamas ģimenes palātas, bet dažreiz to pieejamība ir ierobežotāka. Taču, kā uzsver Cekule, ne jau par telpām būtu jādomā jaunajai ģimenei, bet gan par to laimīgo mirkli, kad pasauli ieraudzīs ilgi gaidītais bērniņš. Arī palātas, kas neskaitās kā ģimenes, ir modernas, – "nav jau vecie laiki", pasmej vecmāte.

Lai gan neviens no uzrunātajiem dzemdību nodaļu pārstāvjiem tieši nesaista mājsēdes ietekmi uz dzimstību, tomēr netieši par to pasmej: "Kas zin, varbūt patiesi!?".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!