Bērna finansiālā izglītība – iespēja veidot gudras attiecības ar naudu jau bērnībā
Foto: Publicitātes foto

Naudu parasti pelna pieaugušie, un bērniem nebūtu par to jārūpējas. Iespēja oficiāli nodarbināt bērnu noteiktās jomās Latvijas likumdošanā ir paredzēta no 13 gadu vecuma, ja kāds no vecākiem tam piekrīt. Tātad faktiski patstāvīgi gūt ienākumus bērns var samērā vēlu. Taču tas nebūt nenozīmē, ka nevar laikus sākt veidot attiecības ar naudu. Līdzīgi kā mācām pareizu uzvedību, vērtības, ētiku, arī attiecības ar naudu jāveido jau agrā bērnībā, kad bērns būvē vērtību sistēmu visai atlikušajai dzīvei. Svarīgi apzināties, ka bērna finansiālā izglītība negarantē veiksmi dzīvē, karjerā vai biznesā, bet tā ir nozīmīgs priekšnosacījums, lai veidotu pārdomātu ģimenes budžetu nākotnē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Naudas tērēšanu bērns parasti apgūst jau mazotnē, prasot vecākiem kādu našķi vai mantu. Vecāki nereti atbild, ka naudas nav, kas bērnā raisa neizpratni – kā var nebūt naudas, ja mēs veikalā pērkam tik daudz lietu? Vēlāk šī neizpratne pārtop interneta ierakstos pie valdības paziņojumiem – kā gan kādai jomai budžetā var trūkt naudas, ja tajā pašā laikā tiek tērēti līdzekļi citām lietām? Nauda ir racionāla, bet attiecības ar to – emocionālas, tāpēc, līdzīgi kā jebkuras attiecības, ir jāmācās tās veidot. Turklāt bērna finansiālās audzināšanas procesā daudz iemācās arī vecāki.

Mācoties rīkoties ar naudu, attīstās kritiskā domāšana. Piemēram, klasiska situācija: bērns tērē ūdeni, ilgi mazgājoties vai vienkārši tecinot ūdeni no krāna, pēc vecāku domām, bez īpašas vajadzības. Īsā atbilde bērnam būtu lūgums netecināt ūdeni, jo par to ir jāmaksā, bet garā – izrunāt, kā ūdens tur nonāk, kādi resursi ir nepieciešami, cik tie varētu maksāt, kas par tiem maksā. Šādi veidojas dziļāka izpratne par lietām un to izmaksām. Mācoties rīkoties ar naudu, bērns iegūst spēju pieņemt pārdomātākus lēmumus, apzinās lietu vērtību, spēj atšķirt vēlmes no vajadzībām, iegūst ilgtermiņa perspektīvu un spēj sasniegt mērķus.

Jaunu prasmju apguve ir pakāpeniska, viss nav jāiemācās vienā dienā. Ir virkne lietu, ko var darīt atbilstoši bērna vecumam un interesēm. Ņemiet bērnu līdzi iepirkties; ja iepērkaties internetā, dariet to kopā, pārrunājot, ko pirksiet un cik par to būs jāmaksā. Nosakiet iepirkšanās budžetu un ļaujiet arī bērnam lemt par atsevišķu lietu iegādi. Bērns sāks apzināties, ka veikalam paredzētā nauda nav neierobežota un ir jāiekļaujas noteiktos rāmjos. Ja bērns izvēlas kādu našķi, ko nav plānots iegādāties, pārrunājiet, kāds pirkums būtu jāiemaina pret našķi un vai tiešām tas būtu jādara. Var bērnam uzticēt noteiktu iepirkšanās budžeta daļu, piemēram, 5 eiro saldumiem visai ģimenei svētdienas vakaram.

Ļaujiet bērnam pelnīt. Pirmsskolas vai sākumskolas vecumā var organizēt tirdziņus vai mājas koncertus, kur bērniem ir iespēja pārdot savus zīmējumus vai iegūt naudu par biļetēm uz koncertu. Skolas gados ir vērts mudināt bērnu veidot savu mācību uzņēmumu "Junior Achievement" programmā, kas dos izpratni par reālu uzņēmējdarbību. Arī vasaras darbi bērniem no 13 gadu vecuma palīdzēs saprast, ka nauda kokos neaug. Pretrunīgi tiek vērtēta naudas došana par mājas darbiem vai mācīšanos, kas ietekmē bērna vērtību skalu. Tomēr var vienoties ar bērnu, ka maksāsiet par tiem mājas darbiem, par kuriem šobrīd maksājat kādam citam, piemēram, par mājas uzkopšanu, ja tiek izmantots šāds pakalpojums, vai automašīnas mazgāšanu, ja ierasts to mazgāt par maksu. Arī regulāra kabatas nauda ir labs veids, kā pieradināt jaunieti pie naudas un ļaut pašam lemt par tās izlietošanu, ik pa laikam pārrunājot pieņemtos lēmumus.

Pusaudža vecumā lieliska iespēja radīt priekšstatu par ģimenes budžetu ir uz kādu laiku uzticēt bērnam pilnu atbildību par visu naudu, kas ir ģimenes rīcībā. Ieskatu šajā pieejā var gūt TV3 un "Swedbank" veidotajā raidījumā "Naudas pavēlnieks", kur jauniešiem mēneša garumā bija uzticēta pilna atbildība par ģimenes mainīgajām izmaksām. Vienkāršāka metode ir uzticēt, piemēram, atbildību tikai par pārtikas sagādi, šādi ļaujot apzināties, cik patiesībā daudz līdzekļu tiek tērēts tieši ikdienas vajadzībām.

Nekad nav par agru mudināt bērnu veidot uzkrājumus. Savā ziņā šis gēns jau katram bērnam ir, tas tikai jāattīsta, ļaujot sakrāt kādai kārotai lietai. Šādi bērns gūs izpratni, ka, veidojot uzkrājumus, ir iespējams iegūt ko lielāku un vērtīgāku.

Lieliska iespēja mācīties finanšu pratību ir to apgūt kopā ar vienaudžiem rotaļu veidā. Savā ziņā arī datorspēļu vidē bērni mācās apieties ar naudu, spēlē pērkot dažādus uzlabojumus par virtuālo naudu. Vienīgi šīs virtuālās naudas iegūšanas veids nav īpaši veselīgs un diez ko tuvs reālajai dzīvei. Toties, piemēram, klasiskajā "Monopolā" paralēli naudas lietām attīstās arī tirgošanās un argumentēšanas prasmes. Tāpat finanšu pratību veido dažādas tematiskas nodarbības, kas aizraujošā veidā ļauj bērniem izzināt, kas ir nauda, kā to krāt un gudri ieguldīt, kā pareizi tērēt un prātīgi aizņemties, kā pasargāt savi no krāpniekiem digitālajā vidē un radīt savu mazo biznesu, iejūtoties uzņēmēja lomā.

Pērn "Swedbank" tika radīta interaktīva izglītojoša telpa "Finanšu laboratorija", kur jaunieši no visas Latvijas kopā ar klasi apgūst naudas lietas papildus sociālo zinību vai ekonomikas stundām. Tāpat jēgpilna laika pavadīšana ar zināšanu apguvi iespējama arī vasarā kopā ar bērnu dienas nometni "Brīnumzeme" radītajā dienas nometnē "Mazais finansists", kurā 7–11 gadus veci bērni spēļu veidā iejūtas gan pircēju un pārdevēju lomās, gan iemēģina roku uzņēmējdarbībā. Kā norāda nometnes organizatore Zanda Lazda, nometnē bērniem ir iespēja interesantā un saistošā veidā izzināt naudas un finanšu pratības pamatus. Būtiski, ka nodarbību saturs nav sausu un garlaicīgu faktu pilns – bērni finanšu pasauli var izzināt caur spēlēm un rotaļām, paši iejusties gan pircēju un pārdēvēju lomās, gan iemēģināt roku uzņēmējdarbībā un piedalīties citās aktivitātēs. Jāpiebilst, ka šogad nometne "Mazais finansists" norisināsies no 13. jūlija līdz 14. augustam, piecās tematiskajās nedēļās aizraujošā veidā ļaujot izzināt to, kas ir nauda, kā to krāt un gudri ieguldīt, kā pareizi tērēt un prātīgi aizņemties. Tāpat bērni iemācīsies, kā pasargāt sevi no krāpniekiem digitālajā vidē, un radīs savu mazo biznesu, iejūtoties uzņēmēja lomā, tādēļ, ja, būdams vecāks, vēlies bērnam ielikt finanšu pratības pamatus, tā var būt iespēja to izdarīt vieglāk un atvasei uztveramā formā.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka nav vienas noteiktas labākās metodes, kā iemācīt bērnam veidot veselīgas attiecības ar naudu, bet vairāku aktivitāšu kombinēšana dos vēlamo rezultātu un vairos bērna izpratni par naudas lietām, kas būs noderīga visu atlikušo dzīvi.

Tags

Privātās finanses Dienas nometne "Brīnumzeme" Bērna audzināšana Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form