Nav jau ko slēpt, ka bērni vecākiem rada ne tikai prieku. Ļoti bieži šajās attiecībās vecākiem rodas arī vesela jūra negatīvu emociju. Tomēr, ja spēj tikt skaidrībā ar šo "trakojošo jūru", tad līdz pārbaudei nonāk vien četras stereotipiskas negatīvās reakcijas.
Lūk, portālā "Live-and-learn" psihologi pievēršas tieši šīm emocionālajām reakcijām! Iepazīsties ar tām un redzēsi, cik patiesībā viss ir vienkārši, un kādudien varēsi mierīgi arī ar visu tikt skaidrībā.
Tātad, vecāku emocionālās reakcijas viltīgi spoguļo slēptu bērna emocionāla rakstura problēmu. Padomā, kas kam atbilst.
Pirmā emocionālā reakcija
Vecāks. Aizkaitinājums.
Vecāks vienmēr kļūst aizkaitināts, kad bērns cīnās par vecāku uzmanību pret sevi. Cīņa par uzmanību izpaužas kaprīzē, nepaklausībā vai rīcībā, darot to, kas aizliegts.
Bērns. Cīņa par uzmanību.
Otrā emocionālā reakcija
Vecāks. Dusmas.
Vecāks kļūst dusmīgs tad, kad bērns izrāda pretestību vecāku gribai.
Bērns. Pretošanās vecāku gribai.
Trešā emocionālā reakcija
Vecāks. Aizvainojums.
Vecāks var piedzīvot aizvainojumu pret bērnu tikai vienā gadījumā, kad bērna uzvedības slēptais motīvs ir vēlme atriebties.
Bērns. Atriebība.
Ceturtā emocionālā reakcija
Vecāks. Izmisums. Bezcerība.
Bet šīs jūtas savukārt vecākiem rodas vienmēr, kad bērns ļoti slēpti un dziļi pārdzīvo kādas nepatikšanas.
Bērns. Piedzīvo nepatikšanas.
Jā, bērni dažreiz nevar vecākiem pateikt, ko viņi dziļi sevī jūt. Bet dažreiz, kad jau paaugas, arī to nevēlas darīt. Reti kurās ģimenēs tiek audzināta māksla detalizētai, konfidenciālai sarunai starp vecākiem un bērnu. Ļoti bieži vecāki visu nokavē, uzsākot šādu dialogu pēc kāda psiholoģiska rakstura žurnāla izlasīšanas, bet tavs bērns vairs nav "stulbs": viņš ir iemācījies neuzticēties vecākiem, ir iemācījies melot. Lai kādu "atmosfēru" tu tagad radītu, maz ticams, ka bērns tik vienkārši un viegli tev atvērsies – bērns zina, ka viņa patiesība tev ir nepanesama un ka, dzirdot patiesību, tu, visticamāk, "atkal sāksi kliegt", kā jau arī agrāk.
Bet ko tad darīt? Kā vecākiem saprast, tieši kādas negatīvās emocijas piedzīvo tavs bērns?
Viss ir ļoti vienkārši. Kā norāda psihologi. Uzmanīgi vēro pats sevi. Un, turot rokās savu vienkāršo frāžu rokasgrāmatu-vārdnīcu, tulko, tulko, tulko...
Ņem vērā, ka bērns var veikt vienu un to pašu darbību (piemēram, šūpoties krēslā vai mest lietas no gultas uz grīdas), taču tava reakcija katru reizi būs atšķirīga! Lūk, te arī tā viltība – saprast bērna uzvedības vārdnīcu. Apgūsti to perfekti!
Kad esi aizkaitināts bērna uzvedības dēļ, tas tikai nozīmē, ka viņa rīcība signalizē: "Velti man uzmanību!"
Kad esi dusmīgs, tad bērna rīcība vēsta: "Es darīšu to pa savam. Es nevaru darīt tā, kā patīk un kā ir ērti tev".
Kad esi izmisis jeb sarūgtināts par bērna rīcību, tas nozīmē, ka šādā veidā bērns tev neapzināti signalizē:
"Esmu disfunkcionāls. Man nekad nepadodas. Man viss norit ne tā, kā vajadzētu. Esmu nekas, vai tad tiešā tu, mammu, tēti, neredzi?!"
Kad esi izmisis par to, ka bērns mājās pārradies trijos naktī un viņa elpā jūtama alkohola smaka, galvā pārskati visu iepriekšminēto tekstu.
Ja tu pārzināsi šo mazo vārdnīciņu, tev nevajadzēs vērsties pie bērnu psihologa.
