Bērniem nepatīk moralizēšana! Kā pasaku stāstīšanu izmantot audzinošos nolūkos
Foto: PantherMedia/Scanpix

Bērni visos laikos ir bijuši sajūsmā par pasakām. Lai gan lielākoties tās tiek izmantotas izklaidējošos nolūkos, pasakas var kalpot arī kā lielisks veids, lai bērnam iemācītu dažādas dzīves mācības. Par pasaku terapiju un to, kā vecāki to var pielietot bērnu audzināšanā, portālam "Cālis" atklāj psiholoģe Anna Kašina.

Pasaka vienmēr ir bijusi daļa no cilvēkus dzīves. Jau izsenis cilvēki viens otram ir stāstījuši gan pašu sacerētus, gan citur dzirdētu stāstus. Taču viņi to darīja ar konkrētu mērķi. Pirmkārt, lai izklaidētos un pavadītu laiku kopā. Otrkārt, lai uzsāktu sarunu un raisītu diskusiju starp pasakas stāstītāju un klausītājiem.

Vislabprātāk pasakas klausījās tieši bērni, līdz ar to, laikam ritot, vecāki saprata, ka tās var izmantot kā veidu, kādā bērnam iemācīt svarīgas dzīves morāles vai vismaz likt par tām padomāt. Ar pasakas palīdzību ģimenei bija iespēja nākamajai paaudzei nodod dažādas gudrības, izskaidrot, kas ir labs, bet kas slikts, tāpat nodot daļu tautas tradīciju un kultūru.

Arī pēcāk, kad iepriekš stāstītās pasakas sāka pierakstīt, to vērtība auga. Arī tagad bērniem skolā ir literatūras stundas, kurās tiek lasītas un pārrunātas ne tikai dažādas pasakas, bet arī stāsti. Šo stundu laikā pedagogs iemāca skolēniem ne tikai uztvert un analizēt izlasīto, bet arī iemāca dažādas morālās vērtības.

Psiholoģe stāsta, ka šobrīd pasakas tiek izmantotas arī profesionālos nolūkos. To dēvē par pasaku terapiju. Tā lieliski kalpo kā veids, kādā bērnam kaut ko iemācīt viņam saistošā veidā. Kā zināms, bērnu uzmanību, sevišķi pirmsskolas vecumā, ir ļoti grūti noturēt. Šī iemesla dēļ ikdienišķas sarunas laikā viņš bieži vien var kaut kur "aizplūst" un neieklausīties vecāku teiktajā. Kašina atklāj, ka bērna uzmanības noturību var pielīdzināt viņa vecumam. "Viena gada vecumā bērns uzmanību var noturēt aptuveni vienu minūti, divu gadu vecumā – divas un tamlīdzīgi," viņa skaidro. Tāpēc psiholoģe mudina vecākus padomāt par to, kā viņi runā ar saviem bērniem. Iespējams, tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc sarunai nav rezultātu un, neatkarīgi no tā, cik bieži jūs pārrunājat vienu un to pašu, viņa uzvedība nemainās.

"Visbiežāk brīdī, kad bērns sāk veikt darbības, kuras vecākiem šķiet nepieņemamas, viņi sāk lasīt morāli, bet tajā bērns neklausās, jo viņam tā nešķiet interesanta. Tajā brīdī viņš domā par kaut ko citu – zirnekļcilvēku vai to, cik neērti viņš jūtas šajās zeķubiksēs. Un, protams, ka tas vecākus sanikno," stāsta psiholoģe. Šādās situācijās bieži vien mamma, tētis vai kāds cits pieaugušais saka: "Man ir tāda sajūta, ka tu manī vispār neklausies." Bet patiesībā, tā jau arī ir, un bērna domas ir "aizplūdušas" kur citur, tikai tāpēc, ka vecāku teiktais ir neinteresants un garlaicīgs.

Bērniem nepatīk moralizēšana! Kā pasaku stāstīšanu izmantot audzinošos nolūkos
Foto: Shutterstock

Taču viens no veidiem, kā noturēt bērna uzmanību un sniegt mācību, ir pasaka. Piemēram, ja pēdējā laikā tava atvase bieži tiek pieķerta bērnudārzā vai skolā, iniciējot kautiņus, un jūs, vecāki, vēlaties viņam paskaidrot, ka šādi rīkoties nevajadzētu, viens no efektīvākajiem veidiem, kā nodot ziņojumu, nebūs morālas "lasīšana", bet pasakas stāstīšana. "Šī ir daudz atraktīvāka ideja, kurā bērns ir gatavs klausīties, jo tā tiek pasniegta viņam piemērotā formā. Viņš ar prieku klausās, iespējams, pat pēc pasakas pats uzdod jautājumus un ir gatavs runāt par šo tēmu," skaidro Kašina. "Tas ir lielisks veids, kā iztulkot sakāmo no pieaugušo valodas uz bērnu valodu," viņa piebilst.

Kašina stāsta, ka īpaši efektīva pasaka ir tad, ja vecāki vēlas bērnam nodot kādu sarežģītāku informāciju, piemēram, izskaidrot slimību. Psiholoģe stāsta, ka ir jau izdotas vairākas grāmatas, ar kuru palīdzību bērns vieglāk uztver, kas ir, piemēram, celiakija, kā tā izpaužas un kas notiks, tad, ja mazais apēdīs kādu glutēnu saturošu produktu. Tas palīdz bērnam saprast, ka viņš ir īpašs labā, nevis sliktā nozīmē, paskaidro psiholoģe.

Jāatzīst, ka šī metode vislabāk darbosies uz bērniem pirmsskolas un sākumskolas vecumā. Pēcāk viņiem pasakas vairs nešķiet tik interesantas, un viņu uzmanību piesaista citas lietas, piemēram, draugi, filmas, videospēles un citas izklaidējošas nodarbes.

Svarīga pasaku terapijas daļa ir ne tikai pats stāstīšanas process, bet arī dzirdētā pārrunāšana. Psiholoģe stāsta, ka vecākiem ir jāiedrošina bērns izrunāt dzirdēto, tādā veidā paužot savu viedokli, analizējot un vēlreiz uzsverot pasakas galveno domu.

Stāstīto ir svarīgi pārrunāt arī tāpēc, lai pārliecinātos, ka bērns ir pareizi sapratis vecāku vēstījumu. Dažreiz var gadīties situācijas, kad, klausoties stāstījumā, mazais uzmanību pievērš kādam citam pasakas aspektam, nevis tam, kuru mamma vai tētis tik ļoti cenšas izcelt. Lai pārliecinātos, ka viņš visu ir sapratis pareizi, vecākiem bērnam ir jāuzdod dažādi uzvedinoši jautājumi par tikko dzirdēto. Taču Kašina atgādina, ka jautājumiem ir jābūt viegliem un tādiem, uz kuriem nav pareizas vai nepareizas atbildes, jo citādāk bērnam var rasties sajūta, ka viņš tiek pārbaudīts. Tas var radīt bailes kļūdīties un nevēlēšanos iesaistīties sarunā.

Caur pasaku vai stāstu tu palīdzi bērnam saprast, ka tas, kā viņš jūtas, ir normāli, palīdzi nosaukt vārdos viņa sajūtas un parādi savu attieksmi. Bērnam ir svarīgi saprast, ka tas, ko viņš jūt, ir normāli un kāds jūtas līdzīgi. "Viņam kļūst vieglāk. Viņš ar pasakas vai stāsta palīdzību var tik pāri situācijai un kļūt stiprāks," skaidro psiholoģe.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērni Pasakas Psiholoģe Bērndārznieka audzināšana Sākumskola
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form