Bērniem pēc Covid-19 pārslimošanas radīta jauna multidisciplināra aprūpes programma
Foto: Shutterstock

Apkopojot pētījuma datus par bērnu veselības stāvokli pēc Covid-19 pārslimošanas un, redzot, kādas ilgtermiņa sekas slimība atstāj, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) ir radījusi jaunu multidisciplināru aprūpes programmu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Lai arī kopumā bērni tiešām ar Covid-19 slimo mazāk un, salīdzinot ar pieaugušajiem, lielākai daļai slimības norise ir viegla, mūsu veiktais pētījums Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) projekta ietvaros parādīja, ka bērniem fiziskās un emocionālās veselības problēmas saglabājas pat vairākus mēnešus. Turklāt to apliecina arī šī gada pieredze, kad pie mums stacionārā nonāca vairāki bērni ar jau nopietnākām veselības problēmām, kas jāārstē ilgstoši," stāsta Jana Pavāre, BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece.

Bērnu slimnīca, iesaistoties plašā nacionāla mēroga pētniecības projektā, kura mērķis bija mazināt Covid-19 radītās sekas sabiedrībā, izgaismoja nepieciešamību paplašināt ārstniecības pakalpojumu klāstu bērniem. "Lai palīdzētu bērniem pilnvērtīgi atveseļoties un novērstu ilgtermiņa veselības stāvokļa pasliktināšanos, šo pacientu aprūpei ir jābūt organizētai pēc vienotiem principiem visā valstī. Tādēļ mēs, apzinoties, ka esam vienīgā bērnu slimnīca Latvijā, nolēmām izveidot jaunu aprūpes programmu, kurā cieši sadarbojas vairāki speciālisti. Programmu vadīs bērnu ārsts pediatrs, kas pēc mūsu īpaši izveidotas metodoloģijas izvērtēs bērna veselības stāvokli un, piesaistot nepieciešamos speciālistus – kardiologu, rehabilitologu un psihologu –, palīdzēs bērnam atgūt veselību," stāsta Jana Pavāre.

Vairāk nekā pusei pēc pārslimošanas saglabājas dažādas veselības problēmas

Pētījums parādīja, ka pat 51 procentam bērnu un jaunu cilvēku bez hroniskām saslimšanām pēc Covid-19 pārslimošanas vēl trīs vai vairāk nedēļas saglabājas dažādas veselības problēmas. Vairāk nekā trešā daļa jeb 34 procenti bērnu sūdzējās par rīta nogurumu, neskatoties uz pietiekamo miega ilgumu, 34 procenti par ieilgušu nespēku, 30 procenti par periodiskām galvassāpēm, 19 procenti par ožas un garšas izmaiņām.

Turklāt pasaules pieredze rāda, ka brīžos, kad pandēmija sasniedz savu kulmināciju, apmēram 0,1 procents bērnu pat pēc viegli pārslimota Covid-19 saskaras ar nopietniem imūnās sistēmas regulācijas traucējumiem ar izteiktu organisma iekaisuma reakciju vairākās orgānu sistēmās un nereti ietekmi arī uz sirds veselību. Šis iekaisuma fenomens ir saistīts ar paša organisma īpatnībām, kuras vēl tiek pētītas visā pasaulē.

Covid-19 rada arī psiholoģiskas grūtības gan bērniem, gan pusaudžiem


Papildus šīm veselības problēmām, teju trešdaļai jeb 27 procentiem bērnu un pusaudžu novēroja nozīmīgas psihoemocionāla rakstura grūtības.

Bērniem un pusaudžiem (vecumā no sešiem līdz 18 gadiem) saslimšanas laikā ar Covid-19 pieauga trauksmes līmenis, nomāktība, noslēgšanās sevī, kā arī attiecību grūtības, bet maziem bērniem (vecumā no pusotra līdz pieciem gadiem) novērotas gulēšanas grūtības un agresīva uzvedība. Turklāt arī periodā pēc saslimšanas 16 procentiem bērnu daļa no simptomiem saglabājās: lielākiem bērniem – nomāktība un trauksme, bet mazākiem – agresīva uzvedība. Daļa no šīm reakcijām saistītas ar ģimenēs esošo stresu un tā sekām. To apliecina arī aktuālie pētījumi, kas norāda: jo augstāks vecāku stress, jo izteiktākas ir bērnu grūtības.

"Pandēmija ir nesusi ļoti daudz izmaiņas ģimeņu un arī bērnu ikdienā. Mēs redzam, ka pilnvērtīgai bērnu atlabšanai svarīgi ir pamanīt arī psiholoģiskos, ne tikai fizioloģiskos aspektus, un, savlaicīgi pievēršot uzmanību arī šim mūsu veselības aspektam, ir iespējams palīdzēt gan mazajiem pacientiem, gan viņu ģimenēm," stāsta BKUS klīniskā psiholoģe Līga Būtnāre.

Covid-19 pārslimošanas iespaids uz bērnu kognitīvajām spējam


Esošie novērojumi par kognitīvajiem traucējumiem pieaugušajiem pēc pārslimošanas ar Covid-19, piemēram, hronisks nogurums, mudināja mūs pievērst uzmanību šai problēmai arī bērnu vidū. "Šobrīd varam secināt – 16 procenti no bērniem saglabājas sūdzības par kognitīva rakstura grūtībām periodā pēc atveseļošanās. Tās izpaužas kā grūtības koncentrēt uzmanību, iegaumēt, apgūt jaunu mācību vielu, noturēt darba tempu. Nepieciešams turpināt pētījumus un noskaidrot, cik būtiskas un noturīgas ir šīs grūtības, kā arī to saistību ar emocionālajiem traucējumiem un grūtībām adaptēties pie attālinātās mācīšanās," norāda Līga Būtnāre.

Pētījums par Covid-19 ilgtermiņa ietekmi uz bērnu veselību ir daļa no RSU vadītā projekta "COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana". Vairāku nozaru pētnieki tā laikā analizēja piecus lielus tematus: veselības aprūpes nepārtrauktība, psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība, seksuālā un reproduktīvā veselība, gados vecāku iedzīvotāju veselība un bērnu veselība.

Bērnu slimnīcas pediatri iesaistījās ar savu kompetenci vienā no šīm tēmām, detalizētāk analizējot Covid-19 ietekmi uz bērnu veselību, norāda BKUS Komunikācijas daļas vadītāja Dace Zaldāte-Rozentāle.

Tags

Dzīve Covid-19 pandēmijas laikā Bērni Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Bērnu veselība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form