Bērns no bērnu nama: četri pieredzes stāsti par pieņemšanu ģimenē
Foto: Shutterstock

Ceļā uz mērķi – no bērnu namiem brīva Latvija – Labklājības ministrija (LM) sākusi sociālo kampaņu "Radi ģimeni", kurā aicina vecākus uzņemt ģimenē institucionālajā aprūpē esošos bērnus, izvēloties vienu no sev atbilstošākajiem četriem uzņemošās ģimenes statusiem – viesģimene, aizbildnis, audžuģimene vai adoptētājs.

Kampaņas īstenošanas gaitā ir tapusi arī interneta vietne "Radigimeni.lv", kurā var atrast informāciju par katru no statusiem, to iegūšanas procesu un atbalsta iespējas.

2017. gadā kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 6669 bērniem. No tiem 1173 bērni jeb 18 procenti atradās audžuģimenēs (2016. gadā – 1193 bērni jeb 17 procenti), 4459 bērni jeb 67 procenti atradās aizbildnībā (2016. gadā – 4548 bērni jeb 65 procenti), bet 1037 bērni jeb 15 procenti no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem atradās aprūpes iestādē (salīdzinoši 2016. gadā tie bija 1216 bērni jeb 18 procenti). Tādējādi 2016. gada beigās audžuģimenēs vai pie aizbildņa atradās 83 procenti no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, bet 2017. gada beigās – 85 procenti.

Kā ziņots, lai palielinātu uzņemošajām ģimenēm pieejamā atbalsta iespējas, no šī gada rudens tiek veidoti ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kuru darbību nodrošinās nevalstiskās organizācijas (biedrības vai nodibinājumi) vai komersanti, saņemot finansējumu no valsts budžeta. Atbalsta centri piesaistīs jaunas uzņemošās ģimenes, nodrošinās apmācības un psihosociālo atbalstu šīm grupām, nodrošinās audžuģimenes psiholoģisko izpēti un citus atbalsta pasākumus. Atbalsta centru sniegto pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanu un pārraudzību veiks Labklājības ministrija. Darbu jau uzsākuši trīs biedrības "Latvijas SOS bērnu ciemata asociācija" ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri – Rīgā, Bauskā un Valmierā. LM apliecinājumus saņēmuši divi nodibinājuma "Sociālo Pakalpojumu Aģentūras" ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri – Rīgā un Liepājā. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā šiem centriem pievienosies vēl citi, nodrošinot atbalstu visā Latvijā.

Līdz ar būtiskām izmaiņām ārpusģimenes aprūpes sistēmā, ģimeņu uzrunāšanā svarīgs ir līdzcilvēku piemērs. Sociālajā kampaņā savos stāstos dalās četras uzņemošās ģimenes.

Andrejs un Dace runā par visu. Vakardienu. Šodienu. Rītdienu. Kas bijis, kas būs

Kopš bērnības, kas pavadīta internātskolā, Dace Ģertrūde (47) zināja – kādu dienu viņa savā ģimenē uzņems bērnu nama bērnu. Dacei ir divas bioloģiskās meitas, kopumā viņa bijusi audžumamma četriem bērniem no ārpusģimenes aprūpes iestādēm un drīzumā radīs ģimeni vēl dažiem bērniem no bērnu nama.

Meitām, vēl maziņām esot, stāstīju, ka mums kādreiz būs māsiņa vai brālītis no bērnu nama. Doma tika atlikta, meitas auga, arvien biežāk viņas jautāja par brālīti. Man apritēja 40 gadi, domāju – kad tad vēl, ja ne tagad. Tad arī uzzināju par audžuģimeņu kustību, kurā izlēmām iesaistīties. Sākumā man bija divi maziņi audžubērni. Viens trīs gadus vecs – dzīvoja gadu pie manis un tad to atgrieza bioloģiskajā ģimenē, otram – divus gadus vecam bērniņam atklāja diagnozi, kuras dēļ bija nepieciešama pilna laika īpaša aprūpe mājās, ko ar savu pilnas slodzes darbu nevarēju uzņemties. Šiem bērniņiem paspēju pieķerties, tāpēc šķiršanās no viņiem man salauza sirdi.

Bērns no bērnu nama: četri pieredzes stāsti par pieņemšanu ģimenē
Foto: Publicitātes attēli

Nepagāja ilgs laiks, kad bāriņtiesa informēja par pusaudzi – bērnu namā nokļuvušo 12 gadus veco bāreni Andreju. Sākotnēji doma par pusaudža uzņemšanu ģimenē mani biedēja, tomēr aizbraucu uz bērnu namu iepazīties. Jau pirmajā satikšanās dienā Andrejs mani nosauca par mammu. Es viņu sapratu un sajutu. Lai gan sākotnēji bija dažādas pārdomas, bija skaidrs – ja reiz viņš mani nosaucis par mammu, tātad bērns mani ir izvēlējies.

Pirmo pusotru gadu mums negāja viegli. Bērnam, kurš dzīvojis brīvā vaļā, ir grūti būt režīmā. Līdz 11 gadu vecumam viņš savā vaļā dzīvoja, gadu pavadīja bērnu namā. Mājās viņš bieži nespēja savaldīties. Par sīkumiem uzsprāga. Pēc šādas komunikācijas trīs mēnešu garumā, piefiksēju, ka man kļūst arvien grūtāk savaldīties. Sākām iet pie terapeita un situācija pamazām uzlabojās. Kopā pavadīto sešu gadu laikā mums ir bijis daudz priecīgu brīžu. Visvairāk man patīk mūsu sarunas par dzīvi – tās ir divu pieaugušu cilvēku sarunas.

Kad Andrejs jau divus gadus bija pie manis, mums pievienojās deviņgadīgs puika no krīzes nama. Tagad jau pagājis gads, kopš viņš adoptēts un dzīvo Amerikā, mēs joprojām sazināmies. Savukārt Andrejs (18) šobrīd dzīvo patstāvīgi. Viņam ir darbs un skola, sava dzīvesvieta. Laiku pa laikam viņš atbrauc ciemos.

Bērna uzņemšana ģimenē maina ne tikai bērnu, bet vispirms jau pašus vecākus emocionāli un intelektuāli. Situācijās, kad netiku galā, meklēju atbildes psiholoģijas grāmatās, dažādos kursos un tagad esmu nonākusi pat līdz drāmas terapijas maģistrantūras studijām Rīgas Stradiņa Universitātē. Paldies Dievam, ka sākotnējās bažas par pusaudža uzņemšanu ģimenē pārvarēju un spēcīgāka bija sajūta par mātes mīlestību un rūpēm, ko vēlos dot. Uztveru Andreju kā dēlu. Andrejam tagad ir māsas un manām meitām ir brālis.

Būt audžumammai ir milzīgs prieks, tā ir mana sirdslieta un dzīves piepildījums. Pēc pieredzes ar Andreju vēlos dot mājas pusaudžiem. Pusaudzim nonākšana ģimenē ir kā otrā iespēja.

Savukārt vecākiem tā ir iespēja iepazīt jaunu cilvēku savā dzīvē. Pusaudzis ienāk ar savu vērtību komplektu un pasaules uzskatu, laika gaitā ģimenē viņa vērtības un uzskati mainās, arī tas, kā viņš pats sevi redz. Par to ir gandarījums. Šobrīd iepazīstos ar trīs bērnunama meitenēm (12, 13, un 10 gadi) – cerams drīz viņas iegūs ģimeni un jaunu cerību dzīvē.

Source

Cālis.lv

Tags

Adopcija Bērnu nami Ģimene Labklājības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form