"Vecāki ļoti bieži piedzīvo veselu jūtu gammu, kad viņu bērns kritis histērijā. Tā ir bezspēcības sajūta, aizkaitinājums, sarūgtinājums, dusmas, kauns un vainas izjūta. Daudzām mammām un tētiem šāds stāvoklis ir labi pazīstams – kad viņu mīļais dēlēns vai meitiņa sāk kliegt, sist ar kājām, vārtīties pa grīdu, bet tavos spēkos gluži vienkārši nav iespējams nomierināt šo saniknoto bērnu. Dažreiz pieaugušajiem šķiet, ka bērns ar viņiem manipulē, lai panāktu, piemēram, kādas jaunas rotaļlietas iegādāšanos. Vecāki ir pārliecināti, ka tā vienkārši ir kaprīze, un tā jāignorē. Tomēr ne vienmēr tas tā ir," portālā "Parents" norāda psiholoģe Ļubova Krušinski.
Histērija pati no sevis nepāries
Jebkura histērija ir nervu uzbudinājuma galējs stāvoklis, ar kuru bērns pats nespēj tikt galā. Te svarīgi būtu atcerēties, ka brīdī, kad mazulis sarīko scēnu, viņš dzird tikai savu kliegšanu, kas arī viņu var biedēt. Bet vēl bērniņam kļūst bailīgi no tā vien, ka viņš nespēj apstāties.
"Šādā brīdī pašiem vecākiem vajadzētu bērnu pārliecināt, ka kopā viņi tiks galā ar histēriju. Pēc būtības, jau kopš dzimšanas mazulis ir pārliecināts, ka skaļa kliegšana ir vienīgais komunicēšanās veids ar lielo pasauli un svarīgi, lai jau no mazotnes mammas un tēti iemācītos nomierināt savu dēliņu vai meitiņu, uzminēt viņu vēlmes un realizēt vajadzības pēc ēdiena, padzeršanās, siltuma, apskāvieniem utt. Tikai tad, ar laiku jau pieaugot, bērns varēs pilnībā paļauties uz pieaugušo un iemācīties ātri nomierināties," skaidro psiholoģe.
Jo ilgāk vecāki nespēj uzminēt, ko vēlas mazulis, jo stiprāka kliegšana. Bērns šādu pieaugušo uzvedību var uztvert kā ignorēšanu un justies viens savās bēdās, bet tas savukārt pievieno vēl vairāk baiļu. "Es ļoti vēlos ieskaidrot pieaugušajiem, ka histēriju nedrīkst ignorēt, aiziet uz otru istabu, atstājot mazuli vienu. Vēl jo vairāk – nedrīkst kaunināt bērnu, pat ja viņš uzvedas šķietami briesmīgi kādā sabiedriskā vietā, un tu tā iemesla dēļ esi gatavs ielīst kaut zemā," norāda Krušinski.
Ja būsi uzmanīgs pret savu bērnu, viņš tev uzticēsies un tu arī sapratīsi, kas par lietu, pat tikai pēc pusotrgadnieka žestiem – viņš spēs tev pastāstīt par savu mazo bēdu, kas viņam šķiet kā vispasaules lielā bēda. Bet trīs gadus vecs mazulis, kurš jau prot runāt, emocionāli pastāstīs, kas viņu satrauc. Šis ir uzticēšanās pilnais dialogs starp mammu un meitu vai dēlu ļaus paredzēt histērijas parādīšanos.
Histērijas priekšvēstneši
Gandrīz ikvienai mammai pietiek vien paskatīties uz savu mazuli, lai viņa uzreiz sajustu, ka ar bērnu kaut kas ir ne tā, kā gribētos.
Kam ir vērts īpaši pievērst uzmanību:
- Aizvainota sejiņa, lūpu kaktiņi vērsti uz leju;
- Elsas vai šņaukšānās;
- Šņusktēšana;
- Izplūdis skatiens;
- Iesārtusi sejas krāsa;
- Ķermeņa šūpošana, asas kustības.
"Tiklīdz esi pamanījis pārmaiņas bērna garastāvoklī, uzreiz ir jārīkojas. Notupies, lai ar bērnu būtu vienā līmenī, maigi viņam pavaicā, kas viņu satrauc. Nosauc iespējamos kreņķīšu iemeslus pakāpeniski, pa vidu iepauzējot. Sarunu turpini, kamēr bērns pamās ar galvu, kā atbildot uz tavu jautājumu. Šajā brīdī viņš jau sāk justies drošībā un mazulim būtu jāsāk veidot kontakts ar vecākiem," pamāca psiholoģe.
Ja tomēr kliegšana jau ir sākusies, tad tieši šajā brīdī ir svarīgi neko neteikt, jo bērns jau atrodas dziļi sevī. Viņš neko nedzird, toties var just un redzēt. Kā šādā situācijā apstādināt histēriju?
"Šādā gadījumā jāpielieto viena no cilvēka maņām – tauste. Var paņemt mazuli aiz rokas, maigi paglāstīt galviņu, apskaut, noskūpstīt mazuli. Dažreiz mammas glāsti spēj mierināt labāk nekā vārdi. Cits veids – izdarīt neordināru kustību vai rīcību, kas spēj pārslēgt bērna uzmanību. Tikai nenobiedē! Kad mazulis uz brīdi apstādinājis savu kliegšanu, tu vari pāriet uz dialogu," rekomendē psiholoģe.
Dažreiz palīdz humors. Piemēram, bērns lielveikalā apgulstas uz flīžu grīdas. Šajā gadījumā ar smaidu vari pavaicāt: "Tev tur ir ērti gulēt? Vai tev atnest spilventiņu?" Ja mazulis skaļi maršē ar kājām, tad tu vari darīt to pašu, ejot blakus. Taču viss ir jāpārvērš spēlē, nevis bērna imitēšanā. Pēc skandāla vienalga bērnam ir jāpavaicā, kā viņš jūtās, jācenšas izdibināt šādas uzvedības iemeslu. Iespējams, mazulis vienkārši tādā veidā gribējis pievērst pieaugušo uzmanību.
Kādu iemeslu dēļ var sākties histērija
- Ēšanas un miega režīma traucējumi;
- Bērnam ir pārmērīgs uzbudinājums;
- Bērns nav guvis apmierinājumu pēc kādas kārotas lietas vai pakalpojuma;
- Ietiepības vai protesta parādīšanās;
- Traumējoši apstākļi, kuru pamatā ir bērna un vecāku interešu sadursme;
- Vienaudžu, vecāku, multfilmu varoņu atdarināšana;
- Uzmanības pievēršana, kuras bērnam pietrūkst.
Svarīgi!
No histērijām un kaprīzēm var izvairīties, ja vecāki iemācīsies pareizi reaģēt uz bērna uzvedību, klausīsies bērnos un spēs atpazīt viņu domas un jūtas.
"Vecāki bieži jauc histēriju un kaprīzes. Kaprīzes ir bērna centieni panākt kaut ko neiespējamu vai aizliegtu. Savukārt histērija vienmēr ir negribēta emocionāla reakcija. Tas nozīmē – pie kaprīzēm bērni allaž ķeras apzināti un mērķtiecīgi, ko nevar sacīt par histērijām," skaidro speciāliste.
Sākot no trīs gadu vecuma, ar kaprīzēm gan ieteicams sākt cīnīties. Pastāv daži visai iedarbīgi veidi:
- Pieņemsim, pirms došanās uz veikalu jau iepriekš ir jāvienojas par konkrētiem pirkumiem. Jau esot veikalā, iedod bērnam rokās kādu preci no iepriekš sagatavotā saraksta. Bērna uzmanība būs ja aizņemta, un viņam negribēsies prasīt kaut ko vēl un vēl.
- Piedāvā bērnam tiesības izvēlēties.
- Pirms došanās ārā no mājas precīzi bērnam paskaidro, – ja viņš taisīs kaprīzes, jūs uzreiz dosities mājās. Kad kaut kas tāds patiesi notiek, parādi bērnam, ka esi sarūgtināts. Piemēram, derēs aptuveni šāda frāze: "Cik žēl, ka mēs ar tevi nevarēsim iepirkties, tagad nevarēšu pagatavot gardas vakariņas."
"Kad bērns paaugas, kaprīzes var parādīties visbiežāk tajos gadījumos, kad vecāki atvasei nav iemācījuši ievērot citu cilvēku robežas, kad ir bijusi pāraprūpe vai pretēji – par maz aprūpes. Tāpat bērna uzvedību ietekmē pašu vecāku psiholoģiskās traumas. Ja mamma visu laiku, atceroties skolu, stāsta briesmīgus stāstus, tad nebūs nekā pārsteidzoša, ka bērns atteiksies apmeklēt šo "briesmīgo vietu," norāda psiholoģe.
Turpinājumā lasi vēl citus "Cālis" arhīva rakstus par to, kā atšķirt kaprīzes no histērijām, kā līdz tām nenonākt, bet ja tomēr bez tā visa nav izdevies iztikt, – kā ātrāk bērnu nomierināt.
Kā nomierināt kaprīzu bērnu
Nav izstāstāms, kā jūtas tās mammas, kuru bērni veikalā vāļājas pa grīdu, lejot gaužas un skaļas asaras. Vai arī – ar bērnu it kā pošaties pastaigā, bet pēkšņi viņš sarīko histēriju, jo nevēlas vilkt zābaciņus vai uzlikt cepuri. Bet pēcāk – pusstundu mēģini viņu aizvest mājās, kad viņš no jauna sarīkojis traci, tikai šoreiz jau rotaļu laukumā...
10 receptes bērna histērijas lēkmju apturēšanai
Dusmu uzplūdi, asaru liešana, pēkšņas skumjas un krasas garastāvokļa maiņas – šīs spēcīgās bērnu emocijas vecākus spēj izsist no līdzsvara. Kā ar tām cīnīties? Dusmoties, samīļot bērnu, nogaidīt, ka tās pāries pašas no sevis, vai vienkārši piekāpties?
Pozitīvās audzināšanas ABC: no dzimšanas līdz piecu gadu vecumam
Lai mūsu bērni pilnvērtīgi attīstītos, šajā procesā ļoti nozīmīga ir vecāku klātbūtne, bet ne pilnīga kontrole. Pozitīvā audzināšana ir par to, lai vecāks nodrošinātu bērnam drošu vidi attīstībai, taču pārlieku viņu neierobežotu – tas jo īpaši svarīgi ir no pašas dzimšanas. Šoreiz ieskats tajā, kādi ir pozitīvās audzināšanas priekšnoteikumi bērniem no dzimšanas līdz pat piecu gadu vecumam.
Katram vecumam savi aizliegumi jeb kā nepieļaut bērna pārvēršanos tirānā
Atceries, ka komunikācijā ar bērnu ir jāsaglabā vecāku autoritāte... Bet kā tas izskatās praksē? Burvju receptes nepastāv, bet, cerams, dažas idejas tev varētu noderēt.
Kāpēc bērni iespējami biežāk jāapskauj: septiņi pamatoti iemesli
"Mums izdzīvošanai nepieciešami četri apskāvieni dienā. Mums dienā nepieciešami astoņi apskāvieni, lai uzturētu labu veselību. Mums dienā nepieciešami 12 apskāvieni personīgai izaugsmei," šī frāze "pieder" amerikāņu izcelsmes psihoterapeitei Virdžīnijai Satīrai. Mūsdienu zinātnieki var nosaukt kā minimums septiņus medicīniskus iemeslus, kādēļ tev tūliņ pat vajadzētu sākt izpildīt šos "normatīvus" attiecībā pret savu bērnu.
Jautājums un atbilde: bērns pie katras neveiksmes psiho. Kāpēc?
"Meitai ir astoņi gadi, viņa no trīs māsām ir jaunākā. Ja viņai mācību stundās viss izdodas, tad darbojas labi un uzmanīgi, bet ja kaut kas neizdodas, vienkārši pamet visu.
Gluži kā glābšanas riņķis: piecas frāzes mazā činkstētāja apklusināšanai
Apturēt arvien spēkā pieaugošo bērna histēriju iespējams, izmantojot dažas vienkāršas frāzes, ir pārliecināta "Popsugar" raksta autore Anna Stepcjura. Vai patiešām tas strādā?
Mūžīgais čīkstēšanas maratons – vecāku pieredzes stāsti un ieteicamās rīcības
Bērnu dabā ir ik pa laikam sarīkot monoizrādi pilnā skaļumā, iesaistot tādus pastiprinošus specefektus kā kliegšana, raudāšana, nesaprotama bubināšana, roku mētāšana u.c. Niķu iemesli var būt gan pamatoti, piemēram, izsalkums, nogurums, vai arī ar slēptu nolūku – lai dabūtu to kārumu un lietu, kuru ļoti gribas.
Paņēmieni bērna nomierināšanai, nesagaidot histērijas sarīkošanu
Ja pieaudzis cilvēks spēj valdīt par savām dusmām, tad mazs bērns vēl neprot "nolaist tvaiku" tā, lai nekaitētu sev un apkārtējiem. Bieži vien mēs nezinām, kā pareizi nomierināt un atbalstīt bērnu, kurš tūliņ, tūliņ draud uzsprāgt no dusmām tūkstoš mazos gabaliņos.
Bērnam histērijas lēkmes: pieredze un ieteikumi pareizākai rīcībai
Lai gan biežāk histērijas lēkmes mēdz uznākt mazuļiem un bērnudārza vecuma bērniem, taču ir gadījumi, kad tādas sarīko arī skolēni. Šāda trakošana, protams, nepatīk nedz vecākiem, nedz apkārtējiem, ja tā notiek sabiedriskā vietā.
