Bērnu namā vai audžuģimenē dzīvojošie bērni varēs doties ārvalstu apmaiņas programmā no 12 gadu vecuma
Foto: PantherMedia/Scanpix

Bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē esošie bērni varēs doties apmaiņas programmā jeb uz laiku būt citas personas aprūpē ārvalstīs, sasniedzot 12 gadu vecumu. To paredz grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kurus otrdien, 24. aprīlī, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Plānotie likuma grozījumi paredz, ka bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē esošu bērnu, kurš sasniedzis 12 gadu vecumu, varēs nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī, ja to vēlas bērns un ja tam piekrīt bērnu aprūpes iestāde vai audžuģimene, un bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, ir atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona spēs bērnu pienācīgi aprūpēt, informē Saeimas Preses dienestā.

Līdz šim likumā nebija norādīts vecums, no kura bērnu aprūpes iestādē vai audžuģimenē esošs bērns var doties apmaiņas programmā uz ārvalstīm. Lai preventīvi aizsargātu bērnu no traumatiskas pieredzes, kas var rasties ceļojuma laikā vai atrodoties svešā ģimenē un saskaroties ar valodas barjeru, likumprojekts paredz bērna vecumu ierobežot, sākot no 12 gadiem. Izņēmuma gadījumā bērnu, kurš ir jaunāks par 12 gadiem, varēs nodot uz laiku citas personas aprūpē ārvalstīs, ja bērns tiks nodots kopā ar brāļiem, māsām, pusbrāļiem vai pusmāsām, no kuriem vismaz viens ir sasniedzis 12 gadu vecumu.

Likumā plānota arī virkne citu grozījumu, kas paredz uzlabot bērnu tiesību aizsardzību. Grozījumi paredz paplašināt to personu loku, kam būs nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Šādas zināšanas būs nepieciešamas arī personām, kuras pašvaldības domes uzdevumā nodrošina juridisko atbalstu bāriņtiesai lēmuma sagatavošanā un citu bāriņtiesai noteikto uzdevumu izpildē, tiesu izpildītājiem, kā arī tiesu psiholoģijas ekspertiem, kuri veic bērnu psiholoģiskā stāvokļa izpēti.

Tāpat ar likuma grozījumiem plānots mazināt emocionālās vai fiziskās vardarbības pret bērnu atkārtošanās risku. Grozījumi paredz, ka persona, kura ir administratīvi sodīta ar naudas sodu par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu, trīs gadus no dienas, kad stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams kompetentas institūcijas pieņemtais lēmums vai tiesas spriedums, nedrīkstēs strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī sniegt pakalpojumus bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās iestādēs, kurās uzturas bērni. Tāpat sodītā persona trīs gadus nedrīkstēs strādāt pasākumos, kuros piedalās bērni.

Bērnu tiesību aizsardzības likumā plānots noteikt, ka gadījumos, kad kā administratīvais sods par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu būs piemērots brīdinājums, iestādes vadītājam, darba devējam vai pasākuma organizatoram būs pienākums izvērtēt, vai persona neapdraud bērna drošību, veselību vai dzīvību.

Lai likums stātos spēkā, tas vēl trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bērnu nami Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form