Pēdējo gadu laikā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs esošo bērnu skaits ik gadu samazinās par vidēji 200 bērniem, liecina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas apkopotā informācija.
Proti, 2015. gada nogalē aprūpes iestādēs atradās 1429 bērni, 2016. gadā – 1261 bērni, bet 2017. gada beigās – 1037 nepilngadīgie. 2018. gada jūlija beigās bērnu namos bija 924 nepilngadīgie.
"Šāds samazinājums ir skaidrojams ar virzību uz deinstitucionalizāciju un jaunajām politikas iniciatīvām, kas īpašu vērību pievērš bērna tiesībām augt un dzīvot ģimeniskā vidē. Arī mūsu veiktajās pārbaudēs un atbalstošajā darbībā prioritāri skatām, vai bez savas ģimenes palikušā bērna lietā izdarīts viss iespējamais, lai viņam pēc iespējas ātrāk atrastu jaunu ģimeni", uzsver VBTAI priekšniece Marianna Dreja.
Paralēli tam pēdējos gados pieaug arī audžuģimeņu skaits. 2015. gadā Latvijā bija 585 audžuģimenes, 2016. gadā to skaits nedaudz samazinājās (575), bet 2017. gada nogalē bija jau 600 audžuģimenes. Savukārt šogad, līdz jūlija beigām, Latvijā bija jau 633 audžuģimenes, un tajās tika ievietoti 1287 nepilngadīgie.
Rodot iespējas novirzīt lielākus valsts budžeta līdzekļus jauno audžuģimeņu apmācīšanai un jau esošās atbalsta sistēmas pilnveidošanai, pērn būtiski pieauga arī jauno audžuģimeņu skaits – ar bāriņtiesas lēmumu audžuģimenes statuss tika piešķirts 67 ģimenēm.
Pakāpeniski samazinās arī aprūpes iestādēs no jauna ievietojamo bērnu skaits, tajā pašā laikā pieaugot audžuģimenēs ievietoto nepilngadīgo skaitam. 2015. gadā institūcijās ievietoja 440 bērnus (audžuģimenēs – 293), 2016. gadā – 345 (283), bet 2017. gadā – 344 nepilngadīgos (audžuģimenēs – 313).
Šajā kontekstā joprojām aktuāla problēma ir bērnu ar smagām veselības vai uzvedības problēmām aprūpe, jo daļa audžuģimeņu, objektīvi izvērtējot savas iespējas, nav gatavas uzņemties atbildību par šādiem bērniem. Paredzams, ka situāciju šajā jomā uzlabos specializēto audžuģimeņu darbības uzsākšana, tā norāda inspekcijā.
