Taču ne jau viss ceļš bijis rozēm kaisīts, bija arī savainotas kājas, kad meitenes kāpa pirmajās puantēs, bija asaras, bija "negribu vairs baletu" laiki. Par spīti visam un visiem, tagad meitenes ar starojošām actiņām un patiesu prieku stāsta par baletu, tā aizkulisēm, par milzīgo darbu, ko ieguldījuši vecāki un pašas.
Uzreiz jāpaskaidro, ka stāsts nebūs par topošajām profesionālajām baleta dejotājām, kuras mācās speciālā skolā un dejai katru dienu velta vairākas stundas. Mūsu stāsta varones ir divas meitenes, draudzenes, kuras roku rokā bijušas kopā pie baleta stieņa kopš četru gadu vecuma, un balets viņām ir kā interešu izglītība, gluži kā citiem zīmēšana, sports vai rokdarbi.
Stāstu pamudināja tapināt viena nesena fotogrāfija, ko pamanīju Žanetes mammas Ivetas Kancēnas feisbuka profilā. Latvijas Nacionālās operas skatuves aizkulisēs, rindā uz uzstāšanos stāv trīs balerīnas, pusaudžu vecuma meitenes, violeti zilganos tērpos, tā dēvētajās pačkās, un divas no viņām nepavisam neizskatās uztraukušās – jā, Kate un Žanete, kuras abas pirms lielā uznāciena sačukstas un smej. Dzīvesprieks, skaistums, grācija – tas viss iemājo šajās meitenēs, kuras nu jau lēnām kļūst par lēdijām.
Ar Ivetu saistībā ar darba lietām esam pazīstamas vairāk nekā 10 gadu, tādēļ nemaz nekautrējos uzrunāt viņu, jo zināju, ka Iveta labprāt paleposies ar vienu no savām trim meitām, lai arī citiem pastāstītu, cik grūti vai viegli ir tad, ja bērns aizraujas ar šādu mākslas jomu. Un izrādās – Žanete, Ivetas meita, jau no četru gadu vecuma ir sava veida tandēmā ar draudzeni Kati, tādēļ sarunā iesaistīto personu loku nolemjam paplašināt.
Tiekamies dažas dienas pirms Jaunā gada, pie Kates, Rīgas centrā, mājīgā dzīvoklītī, kur mani visupirms sagaida viena kaķene, tad otra. No darba atnāk arī Kates mamma Liene, bet mājās jau gaida viesus – istabā, kurā izpušķota liela egle, jau klāts galds. Par to parūpējusies Kate un viņas jaunākā māsa Marta, kurai ir 10 gadi, un arī viņa dejo. Meiteņu pulciņš pie galda paliels – Iveta ar meitu Žaneti, Liene ar abām meitām – Kati un Martu, es un ik pa brīdim turpat arī nāk pamīļoties abas kaķenes.
Patiesībā mājā dzīvo vēl viena kaķene, bet, kā saka Marta, tas ir Mēness kaķis, kurš no paslēptuves iznāk tikai naktī. Un ik pa brīdim sarunai pievienojas arī Kates tētis Aldis un mazais meiteņu brālītis Klāvs, kuram vēl nedaudz jāpagaida līdz divu gadu jubilejai.
Dzeram liepziedu tēju ar medu un Iveta ar Lieni sāk gremdēties pagātnē, kā tas toreiz bija, kad abas četrus gadus vecās meitenes, tērpušās rozā bodijos sāka apmeklēt baleta studiju. Tā arī ir, pagāja vairāki gadi, kamēr meitenēm bija smukie, kuplie svārciņi un kamēr deju solis kļuva stabils.
Iztaisnot muguru un pēdas izvērst uz āru
Adata pa rokai un vājuma brīži
Bez disciplīnas galvā un ķermenī baletā nevar; bez diētām – var
Balets kā darba tikuma audzinātājs
Mamma pie baleta stieņa un pedantisms
