Bīstami mīti par bērna un suņa draudzību: zoopsihologa skatījums
Foto: Shutterstock

Doma, ka mājās vajadzētu ieviest kādu mājdzīvnieku, rodas vairumam ģimeņu ar bērniem. Tomēr vecākiem būtu jāapzinās, ka mājdzīvnieks nav bērna rotaļlieta, bet gan pilnvērtīgs ģimenes loceklis.

Šoreiz parunāsim tieši par sunīša ievešanu ģimenē. Vecākiem būtu jāsaprot, ka suņa iegāde ir ļoti atbildīgs solis, jo nebūt ne vienmēr ir tā, ka bērns un suns spēj sadzīvot draudzīgi. Portāls "Parents" ar kinologa un zoopsihologa Vadima Koršunova palīdzību aplūko piecus bīstamus mītus par bērna un suņa draudzību. Kāpēc bīstamus? Tādēļ, ka no sirds ticot šiem mītiem, bieži vien ģimenē norisinās konflikti starp mazuli un dzīvnieku, kas var beigties ar bērna sakošanu.

Arī Latvijā, Bērnu slimnīcā ik gadu nonāk ap 200 suņu sakostu bērnu, visbiežāk aptuveni divus gadus veci, turklāt vairumā gadījumu tie ir mīļdzīvnieki, ne jau uz ielas sastapti rējēji. Un arī kinologs uzsver, ka šie gadījumi, kad suņi sakož bērnus, liek aizdomāties par to, ka suns tomēr ir dzīvnieks, bet tikai pēc tam cilvēka draugs un viss pārējais. Pilnīgi droša "rotaļlieta" suns bērnam nekad nebūs!

Un tomēr ir tik daudz ģimeņu, kuras tieši bērnu dēļ nolemj iegādāties suni. Daudzi jaunie vecāki uzskata, ka mazulim labāk augt un attīstīties kopā ar mājdzīvnieku. Daudzējādā ziņā viņiem ir absolūta taisnība, jo dzīvnieks kļūst ne tikai par padevīgu bērna draugu, bet arī lielisku pedagogu, atzīst speciālists. Suņi ar prieku iemācīs mazajam atbildību, delikātumu un draudzību. Pēc kinologu domām, divi, trīs gadi ir optimālais bērna vecums, lai mājās varētu ieviest jaunu ģimenes locekli – suni. Un arī tad var rasties gadījumi, kad bērns un suns nespēj saprasties. Un rezultāts ir tāds, ka bērns var tikt sakosts un viņam var parādīties bailes no suņiem uz ilgiem gadiem. Lai nepieļautu šādu notikumu attīstību, iemācies saprast sava mājdzīvnieka uzvedību un parādi bērnam, kā draudzēties ar suni.

Pirmais mīts: suņi vienmēr pret bērniem ir draudzīgi

Fakts: Patiešām, dažas suņu šķirnes, piemēram, kolliji, vācu aitu suns, zeltainais retrīvers, labradors – ir apveltīti ar savu draudzīgumu un labu attieksmi pret bērniem. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka suns, pirmkārt, ir dzīvnieks. Tas var iekost pavisam negaidīti, pat ja agrāk nekas tamlīdzīgs nav atgadījies.

Atceries: bērnam vienmēr ar suni jāspēlējas tikai pieaugušo klātbūtnē. Mazulis var nejauši sunim uzkāpt uz ķepas vai paraut aiz astes, un suns tamdēļ var iekost: nostrādā dabiskā dzīvnieku reakcija uz sāpēm. Mazi bērni nesaprot, ka viņi ielaužas dzīvnieka personiskajā telpā. Pirms mazulim ļaut spēlēties ar mājdzīvnieku, bērnam ir jāiemāca pareizi apieties ar kucēnu. Nevajag sunim glaudīt galvu: bieži vien tas dzīvniekam izsauc bailes. Sākumā ieteicams ļaut sunim apostīt bērna roku, pēc tam lēnām un maigi to pārvietot uz suņa kaklu un ķermeni. Lai izvairītos no nepatīkamām sekām, vienmēr bērna un suņa spēlēs esi līdzās savam bērnam.

Otrais mīts: suns vienmēr ir gatavs rotaļāties

Fakts: Mēdz būt brīži, kad suns vēlas atpūsties un pabūt viens. Ir ļoti svarīgi kontrolēt bērna un suņa kontaktēšanos. Pacenties izdarīt tā, lai abiem – bērnam un sunim – savstarpējā kontaktēšanās nestu tikai pozitīvas emocijas. Māci bērnu likt suni mierā, kad tas guļ vai ēd. Tādos brīžos suns var mēģināt iekost vai atriezt zobus, tādā veidā nobiedējot mazuli.

Bailes, ko radījis suns, var pāraugt nopietnā fobijā, no kuras būs grūti atbrīvoties. Centies nepieļaut šādu situāciju. Paskaidro mazulim, ka arī viņam nepatiktu, ja kāds viņu negaidīti pamodinātu. Tāpat mazulim ir vērts iestāstīt, ka suņiem, atšķirībā no cilvēkiem, nepatīk ēst kompānijā un labāk ēšanas laikā viņus netraucēt. Lai bērns saprastu, ka dzīvniekam nepieciešama sava telpa, palūdz bērnu palīdzēt sunim iekārtot īpašu vietiņu, kurš viņš var mierīgi atpūsties. Bērnam uzdod atbildīgu uzdevumu – iekārtot sunim guļvietu, bet pēc tam izvirzi skaidru noteikumu: šī vieta ir tikai un vienīgi sunim.

Trešais mīts: suņi instinktīvi aizstāv bērnus

Fakts: Mūsu četrkājainie draugi, īpaši tie, kuri nav pieraduši pie maziem bērniem, var izbīties no pārlieku skaļām balsīm, kliedzieniem, asām un haotiskām kustībām.

Kad mājās, kurās jau dzīvo suns, parādās mazs bērniņš, dod viņiem abiem laiku vienam pie otra pierast. Bieži vien, kad suns tuvojas mazulim, tas cenšas atkāpties un aizbēgt. Lai gan tā ir pilnīgi dabiska ziņkārības izrādīšana, kad suns cenšas apostīt vai nolaizīt mazuli. Paslavē, paglaudi suni un iedod viņam kādu kārumu, ja viņš ir uzvedies mierīgi un draudzīgi pret bērnu. Kad suns atrodas blakus mazulim, seko, lai bērns viņu pēkšņi nepaķertu aiz spalvas un nerautu asti vai ausis.

Bīstami mīti par bērna un suņa draudzību: zoopsihologa skatījums
Foto: Shutterstock

Paskaidro bērnam, ka sunītim sāp un viņš var sākt raudāt. Ir svarīgi jau no pašas pirmās iepazīšanās reizes iemācīt bērnu būt maigam un mīļam pret mīļdzīvnieku. Paņem mazuļa rociņu un parādi, kā pareizi glaudīt suni. Ja bērns pagaidām vēl baidās pieiet pie suņa, nepiespied viņu to darīt. Nekādā gadījumā neuzspied sunim bērna sabiedrību. Citādāk tu vari pilnībā sabojāt abu attiecības, jā, un arī tavs kontakts ar četrkājaino draugu var ciest.

Ceturtais mīts: kad suns luncina asti, viņš vienmēr ir priecīgs

Fakts: Dažreiz, kad suns luncina asti, viņš cenšas izrādīt savu neapmierinātību.

Ja suņa ķermenis burtiski luncinās līdz ar asti, mēle ir uz āru un dzīvnieks riņķo ap tevi, tā ir prieka izpausme. Bet, ja viņa mute ir aizvērta, ķermenis saspringts, ir vērts turēties pa gabalu. Tādā veidā suns parāda, ka viņš nav noskaņojumā, lai spēlētos ar mazuli. Labākais veids, kā uzzināt, kādā garastāvoklī ir tavs mājdzīvnieks, – pasaukt viņu. Ja bērns pasauks suni un tas vēlēsies uzmanību, tad viņš noteikti pats pieskries klāt. Ja tomēr suns nav pienācis klāt, labāk kādu laiku viņu atstāt mierā.

Piektais mīts: apģērbt suni ir jautri un droši

Fakts: Pat ja suns pacieš, ka viņu ģērbj, suns var izbīties vai sajusties nekomfortabli, bet sekas tam var būt – kodiens, lai atbrīvotos.

Ja tu pieļauj šādas spēles ar pārģērbšanos, tas pacenties izmantot tādus garderobes priekšmetus, kas būtu brīvi un nevarētu dzīvnieku pārāk stipri satraukt. Esi modrs un seko zīmēm, kuras tev sniedz suns. Ja tas cenšas atbrīvoties un "nomest" no sevis apģērbu, pasaki bērnam, lai viņš suni liek mierā. Paskaidro mazulim, ka sunītim šī spēle nepatīk, un piedāvā izdomāt kādu citu. Paspēlējieties, piemēram "frizieros", maigi sukājot suņa spalvu. Ņem vērā, ka no pirmā skatiena banālā spēle ar bumbiņu patiesībā vairāk noder dzīvnieku dresēšanai, kad suns ir spējīgs akurāti to atnest un atdot mazulim, nenodarot pāri bērnam.

Ja vien pieaugušais spēs pareizi audzināt gan suni, gan bērnu, tad praktiski jebkuras šķirnes suns spēs iedzīvoties ģimenē ar bērnu. Taču nedrīkst aizmirst, ka, iegādājoties suni, ikviens pieaugušais uzņemas milzu atbildību. Pirms lemt par labu šādam solim, ģimenes sapulcē apspried visus par un pret. Un vienmēr atceries šo patiesību: "Mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām." Vecākiem savām atvasēm ir jāsniedz labs piemērs, parādot, kā pareizi rūpēties, spēlēties un barot četrkājaino draugu.

Zemāk vari ielūkoties vēl citos rakstos par to, kādas ir ieteicamākās suņu šķirnes ģimenēm ar bērniem, kāpēc bērniem ir ieteicams augt kopā ar mājdzīvniekiem un ar kādām nepatīkamām lietām var nākties sastapties.

Source

Cālis.lv

Tags

Suns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form