Trīs gados dažādos apstākļos, dažādos grūtniecības periodos un dažādu iemeslu pēc mirušas 20 grūtnieces, pērn – 12, šogad – divas. Cipari ir baisi, to atzīst par jomu atbildīgās amatpersonas. Ja raugās tikai pērnā gada statistikas rādītājos, Latvijas situācija ir viena no piecām vissliktākajām no 53 Eiropas reģiona valstīm, kuru datus analizē Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Tāpat trauksme tiek zvanīta par dzemdniecības speciālistu – ginekologu, vecmāšu katastrofālu trūkumu. Veselības ministrijas (VM) galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga norāda, ka labākos kadrus jau studiju laikā izķer neauglības ārstēšanas klīnikas, jaunie speciālisti izvēlas strādāt labāk apmaksātajā ambulatorajā medicīnas aprūpē un, piemēram, Rīgas Dzemdību nama ārsta vienas stundas takse ir 5,08 eiro.
Iemesli grūtnieču mirstībai
Patlaban jomas speciālisti Latvijā veic mātes mirstības konfidenciālo analīzi, kura gala ziņojums gaidāms rudenī. Dati tiek analizēti atbilstoši PVO rekomendācijām no 2012. gada. Jau sākotnējie secinājumi ir trauksmaini, jo mātes mirstības rādītāji uz mazās Latvijas fona ir ļoti augsti.
Neveselīgs dzīvesveids, nevēršanās pie ārsta, sociālā vienaldzība, robi veselības sistēmā un iespējama mediķu neprofesionalitāte, resursu trūkums – tie ir būtiskākie iemesli, kāpēc 20 sieviešu dzīvība ir izdzisusi grūtniecības un dzemdību komplikāciju dēļ, atzīst Rezeberga.
40 procenti mirušo grūtnieču nebija veikušas grūtnieču aprūpi, vairākas no viņām bija piekopušas neveselīgu dzīvesveidu, divas mirušas no gripas izraisītām komplikācijām. Tieši šo aspektu uzsver veselības ministrs Guntis Belēvičs, atgādinot, ka grūtniecēm gripas vakcinācija ir iespējama, saņemot 50 procentu atlaidi, bet šī iespēja tiek izmantota salīdzinoši reti.
No 20 sieviešu miršanas gadījumiem četri notikuši mājās, pārējie, acīmredzot, stacionāros vai citās medicīnas iestādēs, lai gan speciālisti nebija gatavi nosaukt slimnīcas, kurās grūtnieces zaudējušas dzīvību. Rezeberga uzsver, ka šos miršanas gadījumus, analizējot datus, pēta pēc divām pamatiemeslu grupām – ar grūtniecību tieši saistītu komplikāciju dēļ un ar grūtniecību nesaistītu iemeslu pēc, kas arī, piemēram, attiecas uz gripu.
Dati tiek analizēti nevis ar mērķi kādu sodīt, bet lai saprastu, kas jāmaina sistēmā un kas – cilvēku domāšanā, lai šos rādītājus būtiski samazinātu, uzsver Rezeberga.
PVO Eiropas reģionālā biroja Seksuālās un reproduktīvās veselības programmas vadītāja Gunta Lazdāne uzsver, ka "trauksmes zvans ir ļoti nopietns". PVO pārbaudot pulsu visām 53 Eiropas reģiona valstīm, un Latvijas rādītāji pieminēto trīs gadu laikā ir gandrīz uz pusi augstāki nekā citās valstīs, bet gada griezumā – par 2015. gadu – vieni no pieciem sliktākajiem no 53 valstīm. Tomēr Lazdāne vēloties izteikt publisku komplimentu VM, kura neesot uzreiz meklējusi sodāmos, bet sākusi kompleksu analīzi.
"Kā tas var notikt mūsu mazajā Latvijā, ka nevienam nav daļas gar grūtnieci, kurai pat vizuāli to jau pamanīt un kura var mājās nomirt," metot akmeni sabiedrības un, iespējams, tiešās aprūpes ārstu virzienā, uzsver Lazdāne.
Kadru trūkums – katastrofāls
Rezeberga norāda, ka, piemēram, Rīgas Dzemdību namā kadru jautājums ir ne tikai ļoti slikts, bet pat katastrofāls. Tas ir saistīts, galvenokārt ar atalgojumu jeb "pārlieku lielo disonansi starp darbu ambulatorajā un stacionārajā jomā". "Tās ir naktis, brīvdienas. Stacionārajā veselības aprūpē ļoti trūkst anesteziologu, ginekologu, dzemdniecības speciālistu.
Ja Rīgas Dzemdību namā ārsta stundas takse ir 5,08 eiro, tad ir saprotams, ka visi grib dzīvot un meklē iespēju strādāt ambulatori. Ja man Dzemdību namā no grafika izkrīt kāds ārsts, viņa vietā atrast kādu ir neiespējami, jo visi strādā paralēli ambulatori," stāsta Rezeberga.
Analizējot mātes mirstības rādītājus, tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kāpēc tā noticis, bet atsevišķos gadījumos iezīmējas resursu trūkums dzemdību nodaļās, iespējama nekompetence. Katrai dzemdību nodaļai jābūt aprakstam, kā rīkoties vienā vai citā situācijā, tostarp, jābūt skaidrībai, ko dara māsa, ko ārsts, kur atrodas asinis, ja nepieciešama asins pārliešana, bet realitātē bieži vien kāds no posmiem nenostrādā, pieļauj Rezeberga. Veselības inspekcija nesen paviesojusies visās Latvijas dzemdību nodaļās, lai papētītu, vai šādi apraksti jeb rīcības plāni eksistē, tomēr realitātē, iespējams, operācijas māsa vai ginekologs neatrodas uz vietas. Rezeberga atklāj, ka atsevišķos miršanas gadījumos "tīri hipotētiski spriežot, asinis sāka pārliet par vēlu vai par maz, bet tā visa ir sistēma".
Tāpat speciāliste atzina, ka teorētiski, kad ārsti atkārtoti iziet sertifikāciju, būtu jāpārbauda viņa prasmes un zināšanas, bet tas nenotiek, jo vienkārši tam atkal nepieciešami papildu līdzekļi un laiks, kuru atrast aizņemtajā darba grafikā ir grūti.
Kad datu analizēšanas ziņojums būs tapis, tas ar rekomendācijām tiks iesniegts VM.
"Varu apsolīt, ka pārskatīšu dzemdību tarifu, kas ļaus labāk atalgot speciālistus, kuri strādā dzemdību nodaļās, lai šis darbs stacionāros kļūtu iekārojamāks un prestižs," solīja Belēvičs, runājot par veselības nozarei papildu piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.
Ko amatpersonas lūdz nodot sabiedrībai
Plašsaziņas līdzekļiem ir tā lieliskā iespēja sasniegt iespējami plašāku sabiedrības loku, tādēļ Lazdāne lūdz nodot dažas būtiskas lietas, kas, iespējams, nākotnē palīdzēs samazināt mātes mirstības rādītājus
- Jebkurai sievietei vai pārim, kurš gatavojas bērna ieņemšanai, jau pirms grūtniecības iestāšanās domāt par tās iznākumu;
- Neatlikt pirmo vizīti pie ārsta uz grūtniecības beigām;
- Izmantot iespēju ar 50 procentu atlaidi vakcinēties pret gripu, jo grūtnieces atrodas riska grupā saslimt ar to;
- Grūtniecības laikā alkoholam, cigaretēm un cita veida apreibinošajām vielām jāsaka stingrs "nē";
- Un kopumā grūtniecēm jāievēro veselīgs dzīvesveids;
- Sabiedrībai nebūt vienaldzīgai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
