Foto: Shutterstock
Tie nebūtu bērni, ja reizi pa reizei neuznāktu lielais čīkstēšanas vilnis, kad gribas visai pasaulei pasūdzēties, ka kaut kas neiet pie sirds. Reizēm šāds nelāgs niķis var pārtapt ikdienišķā pieradumā – lai no tā izvairītos, jāņem groži savās rokās un jācenšas situāciju uzlabot.

Bērni parasti uzsāk savu čīkstēšanas maratonu nevis tāpēc, lai tevi sakaitinātu, bet gan iegūtu, ko vēlas, skaidro "Momjunction" eksperti. Katrā situācijā vēlmes var būt atšķirīgas – vienreiz manta, citreiz saldums, bet pārsvarā uzmanība no vecāku vai apkārtējo puses. Kā rīkoties, lai bērns saprastu, ka čīkstēšana nav risinājums? Lasi turpinājumā!

Sāc ar parastu skaidrojumu, ko īsti nozīmē čīkstēšana. Pieaugušie ātri spēj atšķirt kaprīzu niķošanos ar reālas problēmas klātesamību, taču mazam bērnam tas viss liekams vienā lielā maisā. Katru reizi, kad sākas nepamatota pīkstēšana, atgādini savai atvasei, ka šobrīd tā ir pilnībā nevietā.

Māci, ka vēlēšanās gadījumā vajag vienkārši laipni paprasīt, nevis pārtraukt apkārtējo sarunas ar čīkstēšanu. Katru reizi, kad bērns šo tavu ieteikumu ņem vērā, uzslavē un samīļo viņu.

Kā vienmēr – ar kliegšanu savu nepanāksi. Iespējams, bērns izmanto šādu niķošanos, lai publiski liktu tev sajusties nedaudz slikti, jo kaut kas nav izdarīts viņam pa prātam. Citiem vārdiem sakot, iemest akmeni tavā lauciņā.
Foto: Shutterstock

Bērnam svarīgi saprast, ka nepadosies niķošanās spiedienam. Pamēģini teikt, ka neko nesaproti no viņa sacītā, kad caurvijas čīkstošā skaņa un aicini runāt normālā, ikdienišķā balsī. Ja nolemsi izmantot šo variantu, tad turies pie tā un atceries teikt katrā čīkstēšanas reizē.

Nozīme ir arī tam, ko dari turpinājumā. Lai bērns saprastu, ka arī bez čīkstēšanas var tikt sadzirdēts, svarīgi ļoti uzmanīgi uzklausīt, kas atvasei uz sirds.

Paturi prātā, ka nekas bērnam nav nepieciešams vairāk kā tavs laiks un uzmanība. Saprotams, ka aizņemtajā dzīves ritmā vecākiem šķiet, ka pietiks tikai, ja uz bērna jautājumiem atbildēs ar galvas pamāšanu vai pakratīšanu. Kad mazais ķipars izdara kaut ko interesantu vai jaunu, samīļo un sabučo viņu. Rezumējot – čīkstēšana ir novēršama, problēmas sakni mēģinot laicīgi novērst.

Protams, tas nenozīmē, ka katru reizi, kad bērns tevi sauc, viss jāmet pa gaisu un uzreiz jāskrien pie viņa. Pietiks, ja vērsīsi savu acu skatu un pateiksi, ka tiklīdz pabeigsi, dosies tieši pie bērna.

Katrs bērniņš pats par sevi ir unikāls, tāpēc laika gaitā noteikti kļuvis skaidrāk, kādi tieši tava bērna čīkstēšanas iemesli. Ja bērns parasti paliek niķīgs tikai, kad nāk miegs, tad tajā laikā neieplāno mazajam neko citu, piemēram, kopīgu došanos uz veikalu. Aiztaupīsi sev liekas raizes!

Vēl citus paņēmienus, kā novērst bērnu čīkstēšanu, lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!