Foto: Shutterstock
25. februāris ir Starptautiskā Kohleāro implantu diena, 3. marts ir Pasaules Dzirdes diena. Šogad no 1. līdz 7. martam noritēs arī Dzirdes informācijas nedēļa. Laiks, kad par sevi atgādina cilvēki, kuriem ir dzirdes traucējumi, bet kuri vēlas dzirdēt un runāt.

"Mūsu, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociāciju "Sadzirdi.lv", bieži meklē vecāki, kuru bērni piedzimuši nedzirdīgi vai vājdzirdīgi. Ko darīt, lai viņi varētu dzirdēt? Vai pietiek ar dzirdes aparātu vai implantu, vai viņiem vajag nodrošināt papildus nodarbības pie audiologopēda?

Šobrīd daudzi bērni, kuriem ir dzirdes traucējumi, bet kuri lieto dzirdes aparātus vai implantus, mācās sākumskolā "Valodiņa", kurā ir mazas klases un lielisks pedagogu kolektīvs, kuri apguvuši metodiku, kā strādāt ar šādiem bērniem. Mūsu biedrībā ir pieaugušie, kuri bērnībā mācījušies šajā skolā, un viņiem par to ir labas atmiņas," stāsta Baiba Bicēna, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" valdes locekle.

"Lai dzirdētu visu mūžu, nepietiek tikai ar to, ka lietotājam ir dzirdes aparāts vai implants. Šie aparāti jāuztur kārtībā, ir jāpērk baterijas. Ne visi to var atļauties, jo īpaši implantu ārējās daļas uzturēšana ir dārga. Ja tas sabojājas, remontu izmaksas pārsniedz daudzu cilvēku mēneša algu, bet jaunas ierīces iegāde – vēl daudzreiz vairāk. Tāpēc pagājušajā gadā kopā ar Bērnu dzirdes centru sociālo iniciatīvu platformā "Mana balss" tika vākti paraksti "Par pilnvērtīgu dzirdi bērniem ar dzirdes traucējumiem", lai valsts kompensējamo zāļu sarakstā tiktu iekļauti arī dzirdes aparāti, kohleāro implantu baterijas un ierīces (akumulatori) bateriju uzlādēšanai. Nepieciešams kompensēt arī remontu pēc garantijas," skaidro Bicēna.

Paraksti tika savākti un iesniegti Saeimā. Pagājušajā nedēļā iniciatīva izskatīta Sociālo un darba lietu komisijas sēdē.

Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe norādīja, ka nepieciešams atbalsts arī bērniem, kuri lieto BAHA implantus. No 2010. gada ir uzsākta BAHA atbalsta programma bērniem, taču 12 gadu laikā tehnoloģijas ir nolietotas un nav pat rezerves daļu.

Nepieciešama arī pēctecīga bērnu izmeklēšana un ārstēšana pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Tagad tā tiks pagarināta līdz 24 gadu vecumam.

Nākotnē mums ir doma izveidot vienotu Dzirdes centru visam mūžam, kurā ārstēšanu un kvalitatīvu rehabilitāciju varētu saņemt arī pieaugušie.

Latvijā joprojām nevar saņemt pakalpojumu, kas ir pieejams daudzās citās valstīs, arī Igaunijā. Tas ir teksta pierakstītāja pakalpojums, kuru plaši izmanto studenti ar dzirdes traucējumiem, un kas tiek izmantots dažādos semināros un konferencēs.

Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" darbība vērsta uz runas un dzirdes attīstīšanu, uz biedru integrāciju dzirdīgo sabiedrībā. To esam norādījuši arī Labklājības ministrijai, un prasām jautājumos, kas skar cilvēku ar dzirdes traucējumiem vajadzību ievērošanu, vienmēr ņemt vērā arī mūsu biedrības viedokli, uzsver Bicēna.

Par "Sadzirdi.lv". Lai aizstāvētu sociāli mazaizsargātās grupas – vājdzirdīgo personu – intereses, 2014. gadā izveidota Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv". Tās mērķis ir apzināt Latvija dzīvojošās vājdzirdīgās personas, veicināt viņu cilvēktiesību ievērošanu, tiesības pilnvērtīgi dzirdēt, iesaistīties valsts un sabiedrības dzīvē, sekmēt kvalitatīvas un efektīvas rehabilitācijas un ārstēšanas sistēmas izveidi un tās informatīvo pieejamību, kā arī veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību vājdzirdīgo personu problēmu risināšanā. Mēs vēlamies orientēties uz skaņu pasauli. Mēs vēlamies klausīties mūziku, vēja šalkoņu, putnu dziesmas un sarunāties ar citiem balsī. Mēs vēlamies dzirdēt!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!