Attiecības starp vienaudžiem ir aktuāla tēma visos vecumos un teju jebkurā izglītības iestādē. Šoreiz par speciālajām – gan pirmsskolas, gan internātskolām un vispārizglītojošajām skolām, kurās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) veikusi virkni pārbaužu, atklājot gana būtiskus pārkāpumus. Vardarbība vienaudžu vidū, seksualizēta uzvedība internātskolās, kur iestādes vadība nepievērš pietiekamu uzmanību un īpaši arī nekontrolē, vai visi bērni nakts laikā atrodas iestādē, bet par to visu plašāk lasi turpmāk.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālisti 2016. gadā veica 353 bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes, no tām 37 speciālajās internātskolās, 116 pārbaudes vispārizglītojošajās un speciālajās skolās, 52 – speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, 12 – krīžu un rehabilitācijas centros, vienu sociālās korekcijas izglītības iestādē un citviet, liecina nesen publicētais VBTAI publiskais gada pārskats par 2016. gadu.
Visbiežāk konstatētie bērnu tiesību pārkāpumi izglītības iestādēs ir vienaudžu savstarpējā emocionālā un/vai fiziskā vardarbība, nepietiekama sadarbība ar vecākiem, nepedagoģisku metožu lietošana konfliktsituāciju risināšanā, nelabvēlīga sociālā vide vai apdraudēta bērna drošība, nepieprasītas izziņas no Sodu reģistra par darbinieku iespējamo sodāmību, nepietiekama sadarbība starp institūcijām un emocionāla un/vai fiziska vardarbība pret bērnu (par ko atbildīgajām personām noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli).
Inspekcija 2016. gadā veica vienu bērnu tiesību ievērošanas pārbaudi sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni". Tajā konstatēts, ka iestādes audzēkņiem ir apdraudētas tiesības uz privāto dzīvi, personas neaizskaramību un brīvību, tādēļ sniegti uzdevumi un ieteikumi situācijas uzlabošanai.
Sodīts niecīgs skaits iestāžu darbinieku; biežāk izteikts rājiens
Gadījumos, kad bērnu tiesību ievērošanas pārbaužu laikā konstatē emocionālo un/vai fizisko vardarbību pret bērnu, inspektoram ir tiesības noformēt administratīvā pārkāpuma protokolu, vienlaikus, saņemot informāciju, kas liecina par iespējamu emocionālo un/vai fizisko vardarbību pret bērnu, ko pieļāvušas valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki. Inspektoram ir tiesības pieņemt lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Savukārt, konstatējot nepedagoģisku metožu izmantošanas gadījumus, iestādes vadītājs pēc savas iniciatīvas vai pēc inspektoru ieteikuma ir tiesīgs disciplināri sodīt pārkāpumu pieļāvušo personu, gada pārskatā skaidro VBTAI.
Apkopojot informāciju par inspekcijas uzsāktajām administratīvo pārkāpumu lietvedībām, secināms, ka 2016. gadā inspektori izskatīja 26 administratīvo pārkāpumu lietas. To izskatīšanas gaitā 12 gadījumos inspektori noformēja administratīvā pārkāpuma protokolus, 13 gadījumos tika pieņemts lēmums izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, tādējādi nenoformējot personai administratīvā pārkāpuma protokolu, savukārt vienā gadījumā uzsāktā lietvedība vēl turpinās.
Izskatot administratīvo pārkāpumu lietas, deviņos gadījumos pieņemts lēmums piemērot sodu, trīs gadījumos – izbeigt lietvedību, izsakot personai mutvārdu aizrādījumu. 21 gadījumā tika izskatīta administratīvā lieta par izglītības iestādes darbinieka emocionālu un/vai fizisku vardarbību, četros gadījumos – par ārpusģimenes aprūpes iestādes darbinieka emocionālu un/vai fizisku vardarbību pret bērnu, savukārt vienā gadījumā – par pašvaldības darbinieka emocionālu un/vai fizisku vardarbību pret bērnu.
Apkopojot informāciju par bērnu tiesību ievērošanas pārbaužu laikā konstatētajiem nepedagoģisku metožu izmantošanas gadījumiem, 36 gadījumos inspektori, pamatojoties uz bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes rezultātiem, iestādes administrācijai ieteica piemērot personai disciplinārsodu. 28 gadījumos ieteikts piemērot disciplinārsodu izglītības iestādes darbiniekam, septiņos gadījumos – bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādes darbiniekam un vienā gadījumā – krīzes centra darbiniekam.
Deviņos gadījumos darbiniekam izteikts rājiens vai piezīme, 25 gadījumos disciplinārsods netika piemērots, galvenokārt izsakot mutisku aizrādījumu vai brīdinājumu, divos gadījumos iestāde pēc savstarpējās vienošanās izbeidza darba tiesiskās attiecības ar darbinieku.
Seksualizētie internātskolu audzēkņi un acu pievēršana no darbinieku puses
2016. gadā inspektori veica 10 padziļinātās pārbaudes speciālajās internātskolās un internātskolās seksuālās vardarbības risku izvērtēšanai skolas internātā. Papildus veiktas pēcpārbaudes septiņās speciālajās internātskolās un internātskolās, kurās padziļinātās pārbaudes iespējamo risku identificēšanai internātos tika veiktas 2015. gadā.
Padziļinātās bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes speciālajās internātskolās un internātskolās, lai novērtētu iespējamos vardarbības, tostarp seksuālās vardarbības riskus, inspekcija veic kopš 2013. gada. Četru gadu laikā inspekcija ir veikusi 45 šāda veida pārbaudes. Pēc katras padziļinātās bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes inspekcija sagatavojusi atzinumu par seksuālās vardarbības risku novērtēšanu un rekomendācijas atklāto vardarbības risku novēršanai. Papildus speciālisti personīgi tikušies ar konkrētas izglītības iestādes direktoru, pārrunājot konstatētos vardarbības riskus izglītības iestādē un inspekcijas sniegtās rekomendācijas atklāto vardarbības risku novēršanai, gada pārskatā min VBTAI.
Izvērtējot padziļināto bērnu tiesību ievērošanas pārbaužu rezultātus, secināms, ka internātskolās un speciālajās internātskolās tiek pieļauti bērnu tiesību pārkāpumi un nepilnības:
- iestādes dokumentācijā nav iekļauta informācija par iestādes darbinieku un skolēnu rīcību, ja tiek konstatēta visu veidu vardarbība (emocionālā, fiziskā, vecāku nolaidība un seksuālā vardarbība) pret bērnu, tostarp vardarbība no iestādes darbinieku puses;
- iestādes dokumentācijā nav iekļauta kārtība par mobilā tālruņa lietošanu internātā;
- ne visu darbinieku amata aprakstos noteikta rīcība, ja darbinieks iestādē vai ārpus tās konstatē emocionālo vai fizisko vardarbību, vecāku nolaidību vai seksuālo vardarbību pret bērnu;
- iestādes administrācija, saņemot informāciju par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem skolēna ģimenē, nav informējusi atbildīgās institūcijas;
- nenotiek saziņas ar pašvaldību iestādēm/speciālistiem dokumentēšana bērnu tiesību aizsardzības īstenošanā;
- iestādē nav sociālā pedagoga un psihologa vai iespējas saņemt atbalsta personāla palīdzību ir ierobežotas;
- iestādes psihologa darba dokumentācija netiek glabāta izglītības iestādē;
- darbā ar bērniem, problēmsituāciju risināšanā un izvirzīto uzdevumu sasniegšanā netiek nodrošināts pēctecīguma princips;
- informāciju par problēmsituācijām darbinieki viens otram un administrācijai nodod mutiski; tā netiek rakstiski fiksēta;
- nakts dežurantu dienasgrāmatā netiek fiksētas bērnu uzvedības problēmas un pārkāpumi;
- gadījumos, kad nakts aukļu un audzinātāju saziņu žurnālā ir fiksēts bērna uzvedības pārkāpums nakts miera laikā, nav iespējams izsekot informācijas pēctecībai un tālākai skolas darbinieku rīcībai;
- nav vienotas audzināšanas darba programmas; bērnu informēšana par vardarbības riskiem, dzimumaudzināšanu, seksuālo attiecību veidošanu netiek plānota;
- internāta skolotāju audzināšanas darbs netiek kontrolēts;
- bērniem, iespējams, trūkst objektīvas informācijas par seksuālo attīstību, attiecību veidošanu/uzsākšanu;
- darbiniekiem trūkst izpratnes par bērnu seksualitātes attīstību un seksuālo vardarbību dažādos vecumposmos;
- ne visi darbinieki prot novērtēt seksuālās vardarbības riskus, tādēļ netiek veiktas nepieciešamās darbības bērnu drošības nodrošināšanai;
- dažiem skolēniem novērotas seksualizētas uzvedības pazīmes; starp dažiem skolēniem novērota seksualizēta uzvedība un intīmu attiecību izpausmes;
- ne visos gadījumos iestāde par bērnu seksualizēto uzvedību informē atbildīgās iestādes;
- vienaudžu savstarpējā emocionālā un fiziskā vardarbība;
- vairāku skolēnu uzvedība (nesavaldība, rupja lamāšanās, bērnu un darbinieku apsaukāšana) traucē citiem bērniem apgūt mācību procesu un lietderīgi pavadīt brīvo laiku;
- skolēnu iesaistīšana disciplīnas nodrošināšanā un citu skolēnu uzraudzībā;
- nenoslēdzot durvis starp internātu un skolu, netiek nodrošināta bērnu drošība vakaros un naktīs;
- netiek nodrošināta pietiekama bērnu uzraudzība internātā dienas un nakts laikā, dušu telpās;
- netiek nodrošināta bērnu intimitātes ievērošana internāta dušu telpās, pirts telpā;
- internātā mēdz būt situācijas, kad bērni pirms došanās gulēt atrodas divatā vienā gultā;
- internāta skolotāja darbā ar bērniem, iespējams, pielieto nepedagoģiskas darba metodes, kas dažās situācijās varētu tikt vērtēta kā vardarbība pret bērnu.
Pārkāpumi arī iestādē, kurā izglītojas vājredzīgi un neredzīgi bērni
Vienlaikus 2016. gadā tika veikta viena padziļinātā pārbaude internātskolā, kurā mācās vājredzīgi un neredzīgi skolēni, ar mērķi novērtēt vājredzīgo un neredzīgo bērnu un jauniešu dzīves apstākļus un mācību vidi, kā arī iespējas saņemt nepieciešamo pedagogu un speciālistu atbalstu, piedalīties lēmumu pieņemšanā un līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē, tostarp, lai izvērtētu sociālās atstumtības riskus.
Izvērtējot padziļinātās bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes rezultātus, konstatētas šādas problēmas:
- skolēniem internātā reizēm pietrūkst vietas, lai būtu vienatnē;
- nepiemērots mēbeļu izvietojums internāta guļamistabās (piemēram, galdi istabas vidū), kas palielina traumatisma risku – īpaši krīzes situācijās;
- vides pieejamības nepilnības internāta sanitārajās telpās, kāpņutelpā, skolas sanitārajos mezglos, gaiteņos;
- trūkst piemērotu dabaszinību mācību uzskates līdzekļu;
- vizuālās mākslas klases telpā nav atbilstošs skaits darbavietu, lai organizētu kvalitatīvu mācību procesu;
- zvana uz vai no mācības stundas precizitāti ietekmē cilvēciskais faktors;
- mehānisko Braila rakstāmmašīnu radīts troksnis, kas traucē skolēniem mācību procesā;
- "B" izglītības līmeņa integrētie skolēni traucē mācību procesu ar savu uzvedību;
- nepietiekams orientēšanās nodarbību un to pasniedzēju skaits iestādē;
- skolēniem ir nepietiekami attīstīta prasme parakstīties;
- vecākiem nepietiekama informācija par sociālā pedagoga pieejamību un darbību iestādē;
- ir apgrūtināta skolēnu iespēja pārvietoties ārpus iestādes;
- traucējumi informācijas apritē starp vecākiem un medicīnas personālu;
- nepietiekama skolēnu informētība par iespēju rakstiski sazināties ar iestādes vadību un pastkastītes novietojumu iestādē;
- dažiem skolēniem ir nepietiekama informācija par skolēnu padomes darbību;
- aktuālās informācijas par iestādes dzīvi un aktivitātēm trūkums iestādes mājaslapā.
Pēc katras padziļinātās bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes veikšanas inspekcija organizēja tikšanos ar iestādes direktoru, kuras laikā tika izsniegts atzinums par sociālās atstumtības risku novērtēšanu iestādē, konstatētajām nepilnībām un sniegtajām rekomendācijām to novēršanai, teikts publiskajā pārskatā.
