Foto: Shutterstock

Tavam bērnam ir noteikta diagnoze – autiskā spektra traucējumi (AST)? Pilnīgi iespējams, ka vismaz sākumā tu pat īsti nezini, kā ar bērnu sadzīvot. Nereti viņa uzvedība tev šķiet neizturama, bet jāsaprot, ka bērns patiesībā pie tā nav vainojams. Jums abiem jeb, pareizāk būtu teikt, ģimenei tagad jāsāk dzīvot citādāk, izprotot, kas ar bērnu notiek, un cenšoties palīdzēt.

Speciālisti izveidojuši nelielu uzvedības programmu, lai palīdzētu vecākiem tikt galā ar savu bērnu, kuram ir AST. Pirms jebkādu darbību uzsākšanas, lai tieši iejauktos izaicinošā uzvedībā, ko izrāda bērni ar AST, ir ļoti svarīgi, lai tu noteiktu, ka uzvedībai nav pieņemama mērķa un to neizraisa problēmas, kas saistītas ar AST galvenajiem simptomiem. Ja uzvedība nav pieņemama vai vēlama, tev var būt nepieciešams sākt strādāt pie tā, lai mainītu uzvedību, uzsver "Autismsberniem" veidotāji.

Ieviešot kādu biheiviorālu pieeju, atceries principu: ja apbalvosi uzvedību, tu redzēsi to vairāk.

Tas darbojas gan uz pozitīvu, gan negatīvu uzvedību, piemēram, ja tu apbalvosi bērnu par pozitīvu uzvedību ar gardumu, būs lielāka iespēja, ka bērns atkārtos uzvedību. Tomēr, ja tev ir bērns, kuram nepatīk skola, un tu atlīdzināsi agresiju, nosūtot bērnu mājās no skolas, bērns, visticamāk, atkārtos darbību, lai iegūtu šo "atlīdzību".

Dažreiz "atlīdzība" par uzvedību ir tā uzmanība, kuru tu tai pievērs. Tas ietver sevī negatīvu uzmanību, kā kliegšanu, norādījumus, ka esi vīlies un sarūgtināts, vai ilgstoši mēģini risināt problēmu.

Indivīdiem ar AST situācija var būt vēl mulsinošāka, piemēram, ja viņš dod priekšroku laika pavadīšanai vienatnē, "taimauta" (pauzēšana) kā soda izmantošana varētu īstenībā būt atlīdzība. Tādēļ ir svarīgi ņemt vērā individuālās īpašības, pieņemot lēmumu, kā dot vai noņemt atlīdzību par uzvedību.
Foto: Shutterstock

Pārvaldot personu ar AST uzvedību, ir svarīgi, lai tu pielāgotu savu komunikāciju, kā tas bija apspriests iepriekšējā sadaļā.

Mēģinot samazināt nevēlamu uzvedību, ir svarīgi, lai tu vienlaicīgi mācītu jaunu veidu, kā uzvesties pieņemami. Tas novērsīs citas negatīvas uzvedības attīstību. Lai to izdarītu, tev būs jānoņem visas atlīdzības no nevēlamās uzvedības un jāmeklē veidi, kā apbalvot vēlamo uzvedību.

Piemēram, ignorē bērnu, kad viņš tevi pārtrauc sarunas vidū, lai palūgtu kaut ko, bet nekavējoties atbildi, ja viņš saka "atvaino". Šajā situācijā bērns iemācās, ka viņš saņems atbildi tikai tad, ja vispirms pateiks "atvaino".

Izmanto ABC tabulu (tabulas aprakstu skatīt zemāk – red.), lai palīdzētu saprast nevēlamo uzvedību, un pārliecinies, vai tev viss ir skaidrs pirms sākšanas. Daudzi uzvedības veidi ir sagrupēti kopā, un tev ir jāpārliecinās, ka tu strādā tikai ar vienu veidu vienlaicīgi. Piemēram, ja bērns bieži atsakās pildīt norādījumus un sit citiem atteikuma laikā, vai tu vēlies strādāt ar bērnu pie norādījumu izpildes? Vai pie agresijas samazināšanas?

Apzinies savas domas un sajūtas par šo problēmu un pārliecinies, ka tās neietekmē tavu pieeju bērna uzvedībai.

Lai palīdzētu apgūt jaunus uzvedības veidus, ir svarīgi, lai tava atbilde būtu skaidra un pastāvīga, tev katru reizi jāatbild tādā pašā veidā un jānodrošina, ka arī citi ievēro to pašu plānu.

Plānot biheiviorālas (ar uzvedību saistītas) intervences bērniem ar AST var būt sarežģīts process, un tā īstenošana var būt izaicinājums. Vecākiem un aprūpētājiem vajadzētu meklēt profesionālu padomu un atbalstu, lai nodrošinātu, ka programmas tiek pienācīgi izstrādātas un īstenotas.

Piemērs uzvedības vadības plānam

Foto: AP/Scanpix

Problēma: Ieva atsakās sakārtot savas rotaļlietas spēles beigās un, kad viņu palūdz to izdarīt, apguļas uz grīdas un kliedz.

Parastās sekas uzvedībai: māte bērna vietā sakārto rotaļlietas.

Atbalsta pasākumi: Ievai ir parādītas attēlu kartītes ar informāciju par to, ko no viņas sagaida. Māte ir arī parādījusi priekšā "sakārtošanu", taču izmaiņas uzvedībā nav notikušas. Varam būt pārliecināti, ka Ieva saprot, ko no viņas gaida un kā izpildīt uzdevumu.

Vēlamā uzvedība: nolikt rotaļlietas vietā.

Nevēlama uzvedība: atteikšanās izpildīt norādījumu; kliegšana.

Uzvedības plāns: Ieva saņems atalgojumu tabulu. Sākumā viņa nopelnīs vienu zvaigznīti par vienu savāktu rotaļlietu. Tas pakāpeniski tiks palielināts līdz divām, trim rotaļlietām un tā tālāk, līdz Ieva nopelnīs apbalvojumu par visu rotaļlietu savākšanu. Māte ignorēs "nevēlamo uzvedību" (kamēr tas ir droši) un turpinās nodarboties ar citām aktivitātēm mājās tā, it kā kliegšanas nebūtu.

ABC tabula

Foto: Shutterstock

Lai precīzi identificētu izaicinošo uzvedību izraisošos cēloņus (ierosinātājus) un mērķus, tev ir jābūt aizpildītai ABC tabulai, kurā atzīmē bērna uzvedību. Pārskati savu aizpildīto ABC tabulu, lai sameklētu kopīgas iezīmes sadaļā "priekšvēstneši" (kas notika pirms tam). Tu vari izmantot CRISIS akronīmu, lai apsvērtu galvenās problēmas, kas varētu izraisīt izaicinošu uzvedību bērnam ar AST.

  • Komunikācija – vai bērns saprata? Vai bērns saprata nepareizi?
  • Rutīna – vai ir bijušas izmaiņas ierastajā rutīnā? Vai bērnam bija pienācīgs atbalsts, lai zinātu rutīnu?
  • Mijiedarbība – vai ir noticis sociāls pārpratums? Vai bērns saprot, ko no viņa sagaida?
  • Sensoras problēmas sensoras problēmas – vai ir bijis pieaugums / izmaiņas sensoros stimulos?
  • Iztēle – vai no bērna sagaida, ka viņš izmantos savu iztēli vai būs kreatīvs?
  • Subjektivitāte – vai tu pieņem, ka bērns apzināti uzvedas izaicinoši un reaģē atbilstoši?

Bieži vien uzvedība, ko tu redzi, ir "funkcionāla", kas nozīmē, ka tai ir mērķis. Uzvedība ar skaidru mērķi var ietvert aizbēgšanu, lai tiktu prom no satraucošas situācijas, asu verbālu atbildi, lai pārtrauktu cita cilvēka runāšanu, vai slēpšanos zem galda, lai cilvēki neskatītos, un daudzus citus. Nosakot ierosinātāju vai pamatā esošās grūtības un pēc tam noņemot ierosinošo faktoru vai nodrošinot atbalstu, tu novērsīsi nevēlamo uzvedību.

Piemērs

Konkrēta uzvedība: kliegšana lielveikalā.

Iespējamie iemesli/pamatā esošās grūtības: komunikācija.

Es nesaprotu, cik ilgi mēs būsim šeit. Es jūtos satraukts, bet es nesaprotu šīs sajūtas un nevaru nevienam par tām pateikt.

Rutīna

Pēc skolas mēs parasti dodamies pa taisno uz mājām, man nepatīk, kad lietas mainās. Vai tas nozīmē, ka mēs nemaz neiesim mājās?

Mijiedarbība

Es nesaprotu, ko tu no manis sagaidi – kas man jādara?

Sensoras problēmas

Spilgtas gaismas, aizņemti plaukti, spēcīgas smakas un daudz cilvēku. Es nespēju tikt galā ar to visu.

Iztēle

Tu palūdzi man izvēlēties, ko tētis vēlētos pie tējas ... Es nevaru uzminēt un nezinu, ko tu gribi, lai es pasaku.

Subjektivitāte

Tu turpini teikt, lai es beidzu muļķoties, bet es nemuļķojos, man ir bail.

Šajā piemērā ir skaidri redzami uzvedības ierosinātājfaktori, kas saistīti ar bērna izpratnes trūkumu.

Tagad apskati savu ABC tabulu un mēģini atrast līdzīgus ierosinātājfaktorus vai palūdz speciālista palīdzību.

Ja bērna uzvedība ir atbilstoša, pat ja tā ir nevēlama (piemēram, uztraukums pie izmaiņām rutīnā), tev nevajadzētu mēģināt mainīt uzvedību, bet gan mainīt vidi (var izmēģināt attēlu plānotājus vai atpakaļskaitīšanu).

Ja nevēlamas uzvedības cēlonis ir sensoras problēmas, palīdzēs arī vides mainīšana (iespējams, iepirkšanās klusākās vietās vai mierīgākā dienas laikā). Ja ir skaidri ierosinātāji, kas saistīti ar bērna AST, tev vienmēr vajadzētu nodrošināt papildu atbalstu un mainīt vidi, lai novērstu nevēlamas uzvedības atkārtošanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!