Covid-19 izraisītā pandēmija ir grūts laiks daudzās jo daudzās mājsaimniecībās. Esam spiesti pavadīt daudz vairāk laika ar saviem tuvajiem kā jebkad. Daži šo iespēju uzskata par labāko, kas no šāda tipa krīzes var sanākt, bet daži, zobus sakoduši, cenšas saglabāt pēdējās nervu stīgas, lai neaizietu "pa gaisiem". Vairāk par krīzi un to, kādi mēs būsim pēc tās, "Māmiņu klubā" pastāstīja psihoterapijas speciāliste Diāna Zande.
Zande norāda, ka vispirms šis laiks dod pieredzi. "Ja ir doma par to, kāda ir jēga no dzīves, tad tā arī ir – gūt pieredzi, mācīties, attīstīties un palīdzēt mūsu bērniem kļūt kaut vai drusku labākiem, nekā mēs paši esam," akcentē viņa. Šis ir laiks, kad iemācīties jaunu dzīvesveidu, pielāgoties apstākļiem un "izkāpt" no komforta zonas. Ir ārkārtīgi svarīgi to iemācīties, jo, izkāpjot no komforta zonas vienā vietā, vieglāk kļūst šo pieredzi pielāgot citās situācijās.
Kā viena no tādām var būt arī darba sfēra, jo, kā norāda Zande: "Ja es spēju pielāgoties sarežģītiem apstākļiem, strādājot mājās, tad varbūt vēlāk sevi varu piedāvāt darba vietai, kur arī ir sarežģītāki apstākļi, jo vairāk vai mazāk to protu."
Šis laiks ir pateicīgs, lai pārskatītu vai no jauna ieraudzītu savas patiesās vērtības. Šādā mirklī var vieglāk saprast, vai tās ir vērtības, kuras esam raduši skaļi sludināt, vai tomēr vērtības, kuras tiešām piedzīvojam. Zande norāda, ka svarīgākais ir iemācīties atzīt, ka kādai svarīgākais visā baltajā pasaulē būs bērni, bet – kāda sapratīs, ka tomēr nav mamma- mamma, bet, lai gan ļoti mīl savus bērnus, tomēr ir karjeras sieviete. "Šāda atziņa nav nekas slikts," pauž Zande.
"Krīze ir pārmaiņas, pēc kurām nevaram dzīvot tā, kā iepriekš," akcentē psihoterapijas speciāliste. "Bet tas nenozīmē, ka mēs dzīvosim citādi vai, ka mēs būsim pavisam citādi. Tā nebūs. Mēs būsim tie paši. Tikai nedaudz paaugušies, tikai nedaudz iemācījušies, ar lielāku iespēju nedaudz citādāk dzīvot. Ir tie, kas to darīs, bet pārējie dzīvos tāpat kā līdz šim."
