Stāsta dzīves jēgas koučs Ilze Danelsone.
Kāpēc mums jābūt pašdisciplinētiem?
Ilze Danelsone disciplīnu iesaka uztvert kā sevis mīlēšanu, nevis ielikšanu dzelžainā armijas režīmā. Disciplīnu ilgtermiņā izkopjot, mums ir iespēja radīt sevis labāko versiju. Taču tev jābūt gatavai – viss nāks ar laiku un regulāru darbu. "Disciplīna ir veids, kā ieviest jaunu ieradumu savā dzīvē. Sākums noteikti nav viegls nevienam, bet rezultāts, kuru iegūstam, ir milzīgs," pārliecinoši saka koučs.
Disciplinējot sevi un tādējādi aizsākot jaunus paradumus vai atmetot vecos, nelāgos paradumus, tu vari uzsākt jaunu dzīvesveidu, par kuru iepriekš biji tikai sapņojusi. "Disciplīnas rezultātā mēs sākam darīt lietas, kuras iepriekš gribējām darīt, bet tagad par tām pat vairs nepiedomājam un vienkārši darām. Kad mūsu dzīvē ir disciplīna, liekas, ka viss sāk notikt daudz vieglāk. Pat dzīvot kļūst vieglāk, jo vairs nenodarbojamies ar sevis šaustīšanu: "Kāpēc man to nedarīt? Man to vajadzētu darīt! Kāpēc es to vēl joprojām neesmu izdarījusi?" Visi šie jautājumi aizņem laiku un vietu tavā galvā, bet, disciplinējot sevi, tu vienkārši ej un dari, un tev atbrīvojas vieta arī jaunām lietām!"
Disciplīna – ieaudzināta vai paša izkopta?
Vai disciplīna ir prasme, kuru vecākiem savā bērnā vajadzētu izkopt jau kopš pašas bērnības? Dzīves jēgas koučs uzskata, ka bērnam noteikti jāsaprot, ka pašdisciplīna būs veids, kā vieglāk un ātrāk dzīvē panākt vēlamo. "Ja bērniem jau no bērnības ir skaidrs, ka jāiet gulēt katru dienu deviņos vakarā, un jāiet gulēt tāpēc, lai no rīta būtu izgulējies un justos labi, tad viņi saprot, kāpēc savā dzīvē ir vērts ieviest kaut kādus ieradumus. Viņi saprot, ka disciplīna nav nekas ārkārtīgs vai sarežģīts. Tieši tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem vajag iedot motivāciju, kāpēc to ir nepieciešams darīt. Nevis pateikt, ka tev ir jāiet gulēt deviņos vakarā un viss, bet izstāstīt, kāpēc tas ir nepieciešams."
Tomēr viss nav tik vienkārši – lai bērnam iemācītu būt disciplinētam, arī mums pašiem nepieciešama disciplīna. "Divu triju gadu vecumā bērns vel nesaprot to dziļo vērtību, kāpēc viņam ir jāiet gulēt deviņos vakarā. Šādās situācijās tieši vecākam ir jābūt tam, kurš saprot, kāpēc bērns ir jāliek gulēt šādā laikā."
Kouča padomi sevis disciplinēšanai
Vienas konkrētas metodes, kā trenēt un attīstīt savu pašdisciplīnu, nav. Tas ir kļūdu un mēģinājumu ceļš, līdz atrodi to, kas der tev vislabāk. Ilze Danelsone piedāvā virzienus un soļus, kurus vari mēģināt, tādējādi saprotot, vai šis ir īstais variants tev.
- Disciplīna un jauna ieraduma ieviešana ir lēmums, kurš jāpieņem tev pašai. Saproti, vai tev tiešām to vajag? Vai tu to gribi? Kāpēc tas ir vajadzīgs? Ļoti svarīgi lēmumu pieņemšanā ir neieviest sevī bailes. Piemēram, ja es daudz ēdīšu saldumus, tad palikšu resna. Domā otrādi – kas tevi sagaida, kad beigsi ēst saldumus. Piemēram, tu jutīsies labāk un izskatīsies skaistāka. Izslēdz no savas dzīves nolieguma formas "es nevaru, es negribu", bet saproti, kas ir tas, ko tu gribi?
- Uzdod sev jautājumus un uz tiem rakstiski atbildi. Piemēram, kādēļ man tas ir svarīgi? Ko no tā, ka man būs disciplīnas ieviestais ieradums, es iegūšu? Apskati arī to, ko no tava jaunā ieraduma iegūs tava ģimene un citi apkārtējie. Vizualizē, kā tava dzīve mainīsies pēc gada, diviem vai pieciem, kad būsi izkopusi jauno ieradumu, un saproti, kādā veidā tava dzīve mainīsies.
- Apdomā, kā tu jūties, kad dzīvē esi kaut ko izdarījusi līdz galam. Ir ļoti svarīgi, lai mūsu smadzenes saprastu un sajustu to, kādas emocijas mūs pārņem brīžos, kad esam kādu uzdevumu paveikuši līdz galam. Neaizmirsti nosvinēt katru izdarīto lietu kā mazu uzvaru.
- Kad esi sapratusi, kādēļ gribi ieviest jauno ieradumu, konkrēti izvirzi un noformulē mērķi – lai tas būtu specifisks, izmērāms, sasniedzams, reāls un lai tam būtu konkrēts termiņš. Savu lielo mērķi sadali mazākos mērķos pēc šī paša principa. Piemēram, ja vēlies sākt regulāri sportot, sāc katru dienu taisīt pietupienus, un, kad šis ieradums ir nostiprinājies, ej tālāk.
- Saglabā disciplīnu, neskatoties uz iekšējiem un ārējiem apstākļiem. Ja sāc vingrot, izvērtē, kā rīkosies situācijās, kad kaut kādi ārējie apstākļi centīsies tevi novest no ceļa. Pastāv teorija, ka nedrīkst izlaist vairāk par divām vingrošanas reizēm. Vienu vingrošanas reizi tu vari izlaist, bet tev ir jāpieliek visas pūles, lai nākamajā reizē to nepieļautu. Tu nevari kontrolēt ārējos apstākļus, taču vari kontrolēt to, kā tu uz tiem reaģēsi.
- Lūdz atbalstu citiem – atrodi cilvēku ar kuru kopā disciplinēt sevi kādā jautājumā, vai arī atrodi grupu, kas cenšas ieviest savā dzīvē to pašu ieradumu, ko tu. Nebaidies lūgt atbalstu arī saviem tuviniekiem.
- Seko līdzi saviem rezultātiem. Citiem patīk kalendārā ievilkt ķeksīšus, lai redzētu savu progresu. Katram ir jāatrod savs mehānisms. Savukārt, kad progress ir redzams, piefiksē sevī sajūtas, kas mutuļo tevī tajā brīdī. Šīs sajūtas tevi virzīs uz priekšu.
- Aizvieto sliktos ieradumus ar labiem ieradumiem. Mums bieži gribas no kaut kā tikt vaļā. Ja vēlies aizvietot pārlieku saldumu ēšanu, tad brīžos, kad vēlies jau sniegt roku pēc kārtējā salduma, taisi pietupienus vai našķus aizvieto ar kaut ko veselīgu. Piektdienas vakaru vīna glāzi aizvieto ar kādu garšīgu limonādi.
- Ja tomēr kaut kas nesanāk un neizdodas, ir ļoti svarīgi neļaut tam sevi ietekmēt vai pat sagraut. Mēs visi mācāmies no kļūdām. Ja šajā reizē saproti, ka izmēģinātais nestrādā, tad ej pa citu ceļu. Varbūt tev ir jāpiekoriģē mērķis, iespējams, esi to uzstādījusi pārāk augstu vai tieši otrādāk – esi izvirzījusi pārāk zemu.
- Mūsdienu sociālo tīklu laikā nepārņem citu idejas kā savu versiju. Jā, tu vari aizgūt ideju, bet noteikti to pielāgo pati sev. Mēs katrs esam unikāls – kas der vienam, neder otram.
Atceries darīt visu ar prieku, vieglumu, caur spēli un tieši tik vienkārši, lai ar nepacietību gaidītu rītdienu, lai turpinātu!
