Foto: PantherMedia/Scanpix
1. septembris nāk ne vien ar jaunām cerībām par jauniem draugiem, labākām sekmēm mācībās, bet arī dažādiem riskiem, kas var apdraudēt bērnus, kad tie ir palikuši bez pieaugušo klātbūtnes. Lūk, atgādinājums par drošības riskiem, kas būtu jāzina ikvienam vecākam un bērnam.

Ugunsmēles bīstamība

Foto: Shutterstock

1. septembrī, uzsākot skolas gaitas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visiem mazajiem un lielajiem skolēniem, viņu vecākiem, pedagogiem, studentiem un pasniedzējiem novēl drošu 2015./2016. mācību gadu!

Lai jaunais mācību gads ne tikai iesāktos, bet arī paietu bez raizēm, VUGD aicina vecākus, skolotājus un pedagogus pārrunāt ar bērniem un jauniešiem jautājumus, kas saistīti ar drošību – kas jādara, lai nepieļautu ugunsnelaimi un, kā rīkoties gadījumā, ja nelaime ir notikusi un nepieciešama palīdzība.

Skolā bērni var iegūt vispārīgas zināšanas par ugunsdrošību, tomēr vecākiem šie jautājumi ar bērniem ir jāpārrunā arī individuāli, ņemot vērā konkrētā bērna vecumu un raksturu, kā arī sadzīves apstākļus, piemēram, to, vai mājās ir centrālā vai malkas apkure, vai ēdiens tiek gatavots uz elektriskās vai gāzes plīts. Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir pārgalvība vai palaidnība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no bērnu nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. VUGD aicina vecākus sākotnēji kopā ar bērniem veikt dažādus mājas darbus, piemēram, ēst gatavošanu vai darbošanos ar sadzīves tehniku, un tikai pēc tam ļaut bērnam rīkoties patstāvīgi.

Nezināšana, neapdomīga un pārgalvīga rīcība bieži vien noved pie traģiskiem gadījumiem, no kuriem varēja arī izvairīties. Pieaugušajiem ar bērniem ir jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot. Kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons, lai izsauktu glābējus – jādodas pie kaimiņiem vai jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo.

Vēlams bērnam izskaidrot, ka dažādi aizliegumi pastāv nevis tāpēc, ka pieaugušie tā grib, bet gan tāpēc, lai nenotiktu nelaimes. Bērnam ir jāizskaidro, ka, pat, ja viņš ir izraisījis nelaimi, viņam nedraudēs sods, savādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda par nelaimes izraisīšanu.

Brīžos, kad notikusi kāda nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie nereti apjūk un nezina, kā pareizi ir jārīkojas un kur ir jāzvana, lai saņemtu palīdzību. VUGD aicina mājās un skolās redzamā vietā, piemēram, pie ārdurvīm uzskatāmi uzrakstīt vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112, lai ikvienam tālruņa numurs būtu ātri pamanāms.

VUGD iesaka bērniem arī vizualizēt, kādai būtu jābūt bērna rīcībai gadījumos, kad notikusi nelaime, tādējādi sagatavojot bērnu dažādām situācijām. Uzsākot jauno mācību gadu, daudzās skolās tiek rīkotas nodarbības, uz kurām tiek aicināti VUGD darbinieki, kuri ne tikai teorētiski skaidro bērniem par drošību, bet arī no savas pieredzes, minot konkrētus piemērus, izskaidro pārgalvīgas rīcības sekas. Pie tam, skolām, iepriekš piesakoties, ir iespēja viesoties kādā no ugunsdzēsības daļām un uzzināt vairāk par ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, profesijas specifiku, iepazīties ar aprīkojumu un pārrunāt dažādus ar drošību saistītus jautājumus.

VUGD mājaslapas sadaļā "Drošības padomi" pieejami vairāki ieteikumi saistībā ar ugunsdrošību, civilo aizsardzību un dabas stihijām, kā arī ieteikumi saistībā ar atpūtu pie ūdens un pie dabas.

Elektrodrošība mājās un dabā

Foto: Shutterstock
Lai jaunais mācību gada sākums ikvienam paietu droši un bez raizēm, AS "Sadales tīkls" aicina gan vecākus, gan skolotājus atgādināt bērniem par elektrodrošību, īpaši uzsverot elektrodrošības noteikumus, izmantojot mājsaimniecībās pieejamajās elektroierīces un pavadot no mācībām brīvo laiku ārpus telpām un dabā.

Šogad reģistrētas 34 elektrotraumas, deviņas - bērniem

Brīdī, kad jaunais mācību gads ir sācies aptuveni 202 tūkstošiem skolēnu un liela daļa bērnu un jauniešu pēc mācību stundām pastāvīgi dosies mājās, gan pavadīs brīvo laiku ārpus telpām, "Sadales tīkls" aicina pieaugušos un skolotājus atgādināt bērniem elektrodrošības noteikumus, izmantojot sadzīves elektroiekārtas un pavadot brīvo laiku elektroapgādes infrastruktūras tuvumā. Nepieciešamību atgādināt elektrodrošības noteikumus apliecina "Sadales tīkls" apkopotie dati, kuri norāda, ka elektrotraumas visbiežāk izraisa neuzmanīga rīcība ikdienā, izmantojot mājsaimniecībās pieejamās elektroierīces, vai elektrotīkla tuvumā - pērn elektrotraumas guva 72 cilvēki, tostarp 24 bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam, bet šā gada astoņos mēnešos uzņēmums ir reģistrējis 34 elektrotraumu gadījumus un deviņi no cietušajiem ir bērni.

Par elektrības bīstamību brīdina dzeltena trīsstūrveida zīme ar melnu apmali un melnu zibens simbolu vidū

Bērniem ir jāatgādina, ka ir bīstami kāpt elektrolīniju balstos, makšķerēt elektrolīniju tuvumā, sviest uz vadiem rotaļlietas, stieples vai citus priekšmetus, bojāt elektroiekārtas, atvērt elektroapgādes sadales skapjus un transformatoru apakšstaciju durvis, iet aiz elektroiekārtu drošības aizžogojumiem vai apakšstaciju teritorijās u.tml. Bīstamo objektu tuvumā ir izvietoti brīdinājumi par elektrobīstamību – dzeltenas trīsstūrveida zīmes ar melnu apmali un melnu zibens simbolu vidū – kas obligāti jāievēro.

Drošība jāievēro pie transformatoru apakšstacijām un elektrosadalnēm

Elektroapgādes infrastruktūra ir ne tikai elektrolīniju balsti un vadi, bet arī transformatoru apakšstacijas un elektrosadalnes, kas apdzīvotās vietās un pilsētvidē bieži vien nav pamanāmas. Lai gan uz visām šīm elektroietaisēm ir brīdinājuma zīmes par elektrības bīstamību, tomēr bērni un jaunieši mēdz aizmirst elektrodrošības noteikumus un šīs elektroietaises mēģina atvērt, iekļūt tajās, piemēram, spēlējot paslēpes, izmantot sportiskām aktivitātēm, kā arī apzīmē un līdz ar to arī aizkrāso brīdinājuma zīmes, radot papildu risku, ka kāds cits šīs brīdinājuma zīmes nepamanīs un mēģinās sadalnes vai transformatora apakšstacijas durvis atvērt.

Elektrodrošības noteikumi jāatceras arī mājās

Tāpat katru gadu tiek gūtas elektrotraumas, kuras izraisa neuzmanīga rīcība ar sadzīves elektroierīcēm, kad tiek izmantotas savu laiku jau nokalpojušas elektroierīces, vai tās tiek lietotas neatbilstoši instrukcijai. Pirms elektroierīču lietošanas "Sadales tīkls" aicina pārbaudīt iekārtu stāvokli, lai pārliecinātos, vai tās nav bojātas, jo saplaisājusi, bojāta vadu izolācija vai ar izolāciju nepārklāti vadi var izraisīt gan bīstamu elektrotraumu, gan degšanu. Pirms iekārtu pieslēgšanas elektrotīklam, rūpīgi jāiepazīstas ar to lietošanas instrukciju un par elektroiekārtu pareizu un drošu lietošanu jāpastāsta arī bērniem.

Ārpuskārtas pārbaudes uzņēmuma piederošajām elektroiekārtām

Lai novērstu bērnu un jauniešu nelaimes gadījumu riskus,"Sadales tīkls" augustā ir veikusi uzņēmumam piederošo elektroietaišu ārpuskārtas apskates, kas atrodas izglītības iestāžu tuvumā. Uz elektroietaisēm pārbaudītas izvietotās drošības zīmes, nožogojumi, transformatoru un sadalņu durvis.

Ja noticis negadījums, jāzvana – 112!

Ja bērns kāda iemesla pēc tomēr guvis elektrotraumu, par nelaimi nekavējoties ir jāziņo pieaugušajiem un jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa tālruni 112! Vienlaikus, konstatējot bīstamu situāciju elektrolīniju un citu elektroietaišu tuvumā, "Sadales tīkls" aicina nekavējoties ziņot, zvanot uz bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 80200404.

Trešo gadu pēc kārtas turpinās elektrodrošības nodarbības

Turpinot elektrodrošības kampaņu "Netuvojies, spēlē ar elektrību zaudēsi Tu!", jau trešo mācību gadu pēc kārtas "Sadales tīkls" darbinieki apmeklēs izglītības iestādes visā Latvijā. Iepriekšējā mācību gada laikā uzņēmuma darbinieki kopumā apmeklēja 342 mācību iestādes, par elektrības bīstamību stāstot vairāk nekā 32 000 bērnu, savukārt vasaras brīvlaikā uzņēmuma speciālisti viesojās bērnu vasaras nometnēs Rīgā, Amatas, Aizkraukles Jēkabpils un Kandavas novadā un bērniem organizētajos pasākumos kā Valsts policijas organizētais drošības festivāls "Piedzīvojumu vasara 2015", "ERGO bērnu drošības skoliņa" u.c. pasākumos Jelgavas un Ventspils novadā, kur kopumā elektrodrošības nodarbības noklausījās vairāk nekā 1 000 bērnu un jauniešu.

Zagļi nesnauž

Foto: Shutterstock
Apsardzes kompānija "Koblenz drošība" ik gadu, beidzoties skolēnu brīvlaikam un sākoties jaunam mācību gadam, ir novērojusi, ka vismaz par 80% pieaug klientu zvani, satraukums un jautājumi par to, vai mājoklim ir aizslēgtas durvis un, ja ir, vai ir ieslēgta signalizācija. Tas saistīts ar to, ka durvju slēgšana skolas laikā biežāk tiek uzticēta bērniem. Tāpat pieaug interese par iespēju nodrošināt drošību bērnam, ejot uz skolu un nākot no tās, un sekot bērna atrašanās vietai.

"Sākoties mācību gadam, daudz un plaši tiek runāts tieši par drošību uz ielas un ceļu satiksmes dalībnieku pastiprinātu vērību attiecībā uz bērniem, bet tikpat aktuāli ir drošības risku izvērtēšana un vērā ņemšana mājoklī, kur atrodas skolas vecuma bērns. Bērni, kas lielāko vasaras daļu ir pavadījuši ārpus pilsētas, lauku mājās vai vasarnīcās pie vecvecākiem, atgriežoties pilsētā, bieži piemirst par lauku un pilsētas atšķirīgo dzīves ritumu. Lauku mājās, kur bērni cauru vasaru ir skraidījuši iekšā un ārā, nedomājot par durvju aizslēgšanu, iespējams, ir piemirsies par drošības priekšnoteikumiem, ko uzliek dzīve pilsētā," skaidro apsardzes kompānijas valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

Diemžēl ir ļaunprātīgi cilvēki, kas šādu rīcību var izmantot un mēģināt iekļūt jūsu mājoklī. Uzņēmuma statistika liecina, ka atkal ir aktivizējušies tā sauktie "durvju pārbaudītāji", proti, ir personas, kas pēc nejaušības principa apstaigā kāpņutelpas un pārbauda, vai durvis ir aizslēgtas vai ir atstātas vaļā. Ja durvis ir vaļā, šīs personas ieiet neaizslēgtajā mājoklī un paņem to, kas pirmais gadās pa rokai. Tieši pie ārdurvīm visbiežāk atrodas tādas vērtīgas mantas kā naudas maki un mobilie telefoni āra jaku kabatās vai, piemēram, automašīnas atslēgas.

Šis jautājums aktualizējas īpaši rudenī, kad vakaros agrāk satumst, kā arī, kad mājoklī pa dienu neviens neatrodas, pat ne bērni. Jāatgādina, ka "durvju pārbaudītāji" uzdarbojās arī pievakarēs, kad mājās ir visa ģimene un, iespējams, virtuvē ēd vakariņas, un jūsu mantas no koridora tiek iznestas pa neaizslēgtajām durvīm.

Apsardzes kompānijas darbinieki vecākiem vēlreiz un vēlreiz atgādina - pārrunāt ar bērniem elementāros ikdienas noteikumus mājās, tas palīdzēs pasargāt mājokli no apzagšanas, piemēram, atgādināt par durvju aizslēgšanu ikreiz, atstājot māju, tāpat arī logu aizvēršanu. Tāpat ir vērts vēlreiz atgādināt, pat uzrakstīt uz papīra un nolikt redzamā vietā, glābšanas dienestu tālruņa numurus, lai jebkurā situācijā bērni spētu rīkoties ātri un būtu drošībā.

Mūsdienu sadzīvei raksturīgs ieteikums ir arī pārbaudīt savu mājokļu Wi-FI tīkla darbību un nomainīt paroles. Skolnieku brīvlaikā skolnieki tās var būt izdalījuši draugiem un kaimiņiem. Paroļu nomaiņa pasargās datu drošību jūsu datoros, kā arī uzlabos tīkla darbības ātrumu. Noteikti jāiemāca bērniem, ka šīs paroles nav jādod kuram katram un ka to glabāšana ir daļa no mājas drošības noteikumiem, iesaka speciālisti.

Tāpat vecāki tiek aicināti atgādināt bērniem par atslēgu ņemšanu līdzi un pareizu glabāšanu. Dodoties uz skolu, ieteicams sarunāt ar bērniem maršrutus, pa kuriem viņi iet uz skolu un nāk no tās. Tostarp, zinot bērnu vēlmi iegriezties kafejnīcā vai veikalā pēc saldumiem vai satikties ar draugiem kādā pagalmā, norunāt arī šīs konkrētās vietas. Ar bērniem noteikti ir jāvienojas, ka vecāki tiek informēti (kaut vai SMS veidā) par bērnu atrašanas vietu. Iesakām arī uzzināt bērna draugu vārdus un dzīvesvietas, draugu vai to vecāku telefonu numurus.

Bērniem arī jāizskaidro, kā rīkoties, ja pie mājas vai kāpņutelpā atrodas aizdomīgi cilvēki, tostarp skaidri izstāstīt, kas ir tādas personas — iedzēruši, neadekvāti cilvēki, bezpajumtnieki, cilvēki, kutr nevieš uzticību vai no kā bail. Bērnam jāsniedz vienkārši ieteikumi ar izvēles iespēju: atgriezties uz ielas un nogaidīt, kamēr šī persona aiziet, sagaidīt kaimiņu vai citu pieaugušo un iet ar to kopā, patverties tuvējā veikalā vai citā sabiedriskā vietā. Jāiedrošina bērns nebaidīties prasīt palīdzību pieaugušajiem un izvēlēties tādu pieaugušo, kas bērnam vieš uzticību, un viņam palūgt palīdzību. Vai arī nebaidīties zvanīt vecākiem brīdī, kad jūtas apdraudēts, iesaka drošības speciālisti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!