Drossinternets.lv vadītāja: bērni ir pakļauti slavenību un mārketinga triku ietekmei internetā

Drossinternets.lv vadītāja: bērni ir pakļauti slavenību un mārketinga triku ietekmei internetā
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Lielu iespaidu uz bērnu un jauniešu domāšanu atstāj sociālo tīklu slavenības ("Instagram" zvaigznes, "youtuberi" utt.) un dažādu zīmolu mārketinga aktivitātes. Tāpēc ir vērts aprunāties ar saviem bērniem, lai pasargātu viņus no vēlmes salīdzināt, kas ir pirmais solis uz personību postošo greizsirdību un skaudību.

Par slavenību un mārketinga triku ietekmi uz bērniem runā "Drossinternets.lv" vadītāja Maija Katovska.

"Vecākiem vispirms der uzdot sev jautājumu – vai viņu atvases prot kritiski analizēt slavenību paustos vēstījumus sociālajos medijos? Diemžēl sabiedrībā dominē izkropļota izpratne par cilvēka izskatu un laimīgas dzīves standartiem. Situāciju vēl vairāk saasina slavenību privātās dzīves pārspīlētais atspoguļojums sociālajos medijos – sociālajos tīklos bērni un jaunieši redz mākslīgi izskaistinātu un pārspīlēti saldu dzīvi, līdz neviļus sāk ilgoties pēc tādas. Diemžēl sociālo tīklu zvaigznēm, vietējā un pasaules mēroga slavenībām ir būtiska loma jauniešu uzskatu veidošanā. Bet vai tiešām internetā redzētais atspoguļo realitāti? Mums, vecākiem, ir skaidra atbilde uz šo jautājumu. Bet vai tāpat domā mūsu bērni?

Salīdzināšana un vērtēšana pēc materiālā

Bieži vien cilvēki tiek vērtēti pēc ārējā izskata un pēc tā, kas viņiem pieder, – ja ārējais izskats atšķiras no vispārpieņemtajiem standartiem vai ienākumi ir pieticīgi, cilvēks tiek uztverts par mazāk vērtīgu. Arī bērni laimi nereti saista ar kārotās lietas iegūšanu, viņiem raksturīga salīdzināšana, vērtēšana un greizsirdība. Laimei ir sava cena – šāds vēstījums burtiski dveš no interneta medijiem un reklāmām, kuru auditorija ir bērni, pusaudži un jaunieši. Viņiem nereti šķiet, ka dzīve būtu ideāla, ja tikai viņiem nopirktu jaunu spēli, kleitu, datoru, telefonu u.c.

Salīdzināšana sociālajos tīklos noved pie greizsirdības un skaudības – liela daļa nemaz neslēpj, ka, redzot citu cilvēku bagātīgās Ziemassvētku dāvanas, atvaļinājumus siltajās zemēs ar smaidīgiem bērniem, viņiem rodas skaudība un greizsirdība. Bērni pusaudža vecumā var neapzināti sākt vainot savus vecākus, ka viņi nevar dāvāt tādu pašu dzīvi kā klases biedram. Iespējams, viņi sāks pat izteikt pretenzijas un pieprasīt dažādus uzlabojumus, ja vecāki vēlas viņus redzēt laimīgus.

Kā rīkoties vecākiem

Ko vecāki var darīt lietas labā? Vecāki vispirms var ietekmēt to, kā bērns uztvers sociālajos tīklos un internetā ieraudzīto un izlasīto un kā viņš uz to reaģēs. Tāpēc ir jāinteresējas, kādiem mērķiem bērns lieto internetu, ko skatās, kas viņam patīk vai nē. Pārrunājot redzēto, iespējams pārliecināt bērnu, ka ne viss, kas redzams internetā, ir ticams un patiess.

Otrkārt, ikviens vecāks var censties stiprināt sava bērnu kritisko domāšanu, pievēršot uzmanību un kopīgi analizējot reklāmas saukļus, kas mudina pirkt, patērēt, pieprasīt lielas un dārgas dāvanas. Sarunu var sākt, kaut vai uzdodot jautājumu – vai "dāvana" un "priecīgi svētki" ir sinonīmi?

Treškārt, ir jāmāca bērniem kritiski uztvert un "lasīt" vizuālu informāciju, nosaukt tās raisītās sajūtas (piemēram, skaudība), kā arī "pieķert sevi" brīdī, kad izdarām pārsteidzīgus pieņēmumus, balstoties uz sociālajos tīklos esošo informāciju.

Ceturtkārt, jāizskaidro, ka būt atšķirīgam nenozīmē būt sliktākam – ikvienam var būt citas intereses un viņš var uztvert lietas citādāk nekā pārējie. Internetā nav jādara tas pats, ko visi, – tas var būt izmantojams citiem, jēgpilnākiem mērķiem, nevis tikai, lai notriektu laiku sociālajos tīklos.

Piektkārt, bērnam ir jāiemāca priecāties par vienkāršām lietām, pat par tām "skaļi" sajūsmināties… arī internetā. Bet pats galvenais – iedvesmojiet savu bērnu un rādiet piemēru – apņemieties iemācīties kaut ko jaunu un mudiniet viņu darīt tāpat. Iespējams, internets būs noderīgs jūsu jauno prasmju apgūšanai."

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!