Rudīte Brūvere, sertificēta vecmāte

“Grūtniecība un dzemdības nav slimība, bet dabīgs process,” – tā rakstīts arī Latvijas Mātes pases vāciņa iekšpusē... un tomēr mūsu zemē par tēmu “mājas dzemdības” cilvēku apziņā virmo daudz aizspriedumu, biedējošu apgalvojumu un trūkst patiesas zināšanas.

Grūtniecība ir staigāšana cerībās un dzemdības – tās ir radības, kā vēl nesen teica mūsu vecvecmāmiņas. Bērniņš nav “auglis”, kā mediķi to sākuši dēvēt, bet gan cilvēks ar personību, kurš taisās no savas mazās pasaulītes zem mātes sirds ienākt lielākā pasaulē. Pienāk diena, kad bērniņš ir gatavs atstāt šo patvēruma vietu, kurā viņš izaudzis līdz gatavībai uz patstāvīgu dzīvi. Līdz ar to grūtniece nav tikai “augļa nesēja”, vai augļa vide, viņa ir sieviete, kura bija spējīga šo bērniņu ieņemt un iznēsāt. Tik pat spējīga ir vesela sieviete arī šo bērniņu dzemdēt, pati veikt šo darbu, kopīgi ar bērniņu, kurš grib dzimt un aktīvi piedalās dzimšanas norisē.

Arī Latvijas sievietēm šodien ir iespēja izvēlēties dzemdību vietu: tā var būt lielas vai mazākas slimnīcas dzemdību nodaļa, bet tik pat labi tās var būt arī pašu mājas. Šo labumu, tas ir – kvalitāti, drošumu bērnam un mātei, apstiprina gan Latvijas pieredze, gan daudz citās valstīs veiktie pētījumi. Vairumā pasaules valstu mājas dzemdības ir vienmēr bijušas un ir vēl šodien. Mūsu valstī tās tika liegtas līdz ar padomju okupācijas varas nostiprināšanos.

Vieta, kur bērniņš radies, ir arī piemērota tā nākšanai pasaulē, tomēr ir labi, to savlaicīgi apzināties un dzemdībām gatavojoties, tās arī plānot. Apzināties, ko vēlas, ko noteikti nevēlas. Iesaku lasīt tādus autorus kā Ina May Gaskin (Guide to Childbirth), Sheila Kitzinger (Rediscovering Birth), Frederic Leboyer, Michel Odent u.c. Viņu grāmatas un atsevišķi teksti atrodami internetā.

Ko nozīmē plānotas mājas dzemdības?

Dažas sievietes, jau grūtniecības laikā sarunājoties ar bērniņu, saka, ka tas pateicis priekšā, kur viņš /viņa grib piedzimt... Māte un viņas bērniņš grūtniecības laikā ir sirsnīga un nedalāma kopība – abiem ir kopīga pieredze visās dzīves jomās un kopīgas vēlmes. Ja sieviete, rāmi ieklausoties sevī pašā, izjūt vēlmi un pat nepieciešamību, dzemdēt savā veidā, savā ritmā, bērniņam vajadzīgā laika ilgumā, un izjūt, ka to viņa spēs vislabāk savas vides drošā patvērumā, viņa var izlemt dzemdēt savās mājās. Nākošais solis būtu sazināties ar kādu vecmāti, kura pieņem dzemdības mājās.

Vecmāte ir patstāvīga speciāliste, kvalitatīvas aprūpes sniedzēja visās normālajās un veselīgajās sievietes mūža auglības norisēs, grūtniecībā, dzemdībās, pēcdzemdību laikā, jaundzimušā aprūpē un zīdīšanas laikā.

Vecmāte aicinās viņu / pāri uztikšanos, resp. piedāvās mājas vizīti. Vecmāte sarunā iepazīsies ar sievieti / pāri, iepazīs viņas veselības vēsturi un dzīves apstākļus, viņas dzīves un darba slodzi un vidi. Vecmāte arī no savas puses iepazīsies ar šīs grūtniecības norisi un izmeklēšanu rezultātiem un veiks dažas vienkāršas izmeklēšanas (mērīs asinsspiedienu, iztaustīs bērniņa guļu un lielumu, klausīsies viņa sirdstoņus u.tml.). Ja nepieciešams, vecmāte nosūtīs sievieti vēl uz kādu papildus izmeklēšanu, lai varētu novērtēt mātes un bērniņa veselības stāvokli un izprast, vai vēlmei dzemdēt mājās nav šķēršļu – risku, kas radītu nepieciešamību dzemdēt slimnīcā, kur iespējama ārstēšana.

Risku novērtēšanu vecmāte veic pastāvīgi, atkārtoti, arī dzemdību laikā. Kad vien rodas kaut vai tikai aizdomas par iespējamu riska situāciju mātei vai bērniņam, vecmāte organizē pārvietošanos uz slimnīcu. Tāds plāns jau tiek savlaicīgi apspriests un sagatavots (kura slimnīca, attālums, transports, telefona numuri utt.). Jo agrāk notiek pirmā sastapšanās, jo labāk izdosies nodibināt nepieciešamās savstarpējās uzticēšanās attiecības, lai šī veselības vēstures izzināšana varētu būt patiesa un aptveroša. Atklātība un uzticēšanās ir drošības pamatakmeņi mājas dzemdībās.

Vecmāte ir vienmēr telefoniski sasniedzama (nepieciešamības gadījumā viņu atvieto kolēģe, kas arī grūtniecei jau zināma).

Kad sākas dzemdības (vai dzemdību priekšvēstneši), sieviete ar vecmāti sazinās. Vecmāte ierodas pie viņas, lai noskaidrotu situāciju un atkal pārliecinātos par mātes un bērna veselības stāvokli. Ja nepieciešams (dzemdības tomēr vēl nesākas), vecmāte ieradīsies atkārtoti. Kad dzemdības sākušās, viņa paliek pie sievietes / pāra, veic nepieciešamās izmeklēšanas (skat. iepriekš) un norunā turpmāko rīcību, izturēšanos. Jau savlaicīgi pārrunās kopā ar vecmāti apspriestas dažādas iespējas, pozas, paņēmieni, kas palīdz atslābināties un atbalsta dzemdību norisi, ir izveidots iespējamais dzemdību plāns. Sieviete pati sevi iepazinusi un viņai ir draudzīga attieksme pret savu ķermeni un labs kontakts ar bērniņu, viņa uztver signālus.

Dzemdību laikā sieviete savās mājās ir ķēniņiene. Viņa saņem laipnu un prasmīgu atbalstu, bet vecmāte respektē sievietes pašas apziņu un iekšējo zināšanu par to, kas viņai der, kas ne. Esot labā kontaktā ar māti un arī ar bērniņu, vecmāte rūpīgi abus vēro, lai atpazītu brīdi, kad nepieciešams aktīvi iesaistīties: ieteikt pozu maiņu, atpūtu vai enerģiskāku kustību veidu, piedāvāt vannu, masāžu vai citus dabīgus atbalsta veidus. Tie palīdz atslābināties un tādā veidā mazina sāpes, tā, ka sieviete var tās pieņemt un ar sāpēm sadzīvot. Dzemdes kontrakcijas, savilkšanās, tas ir dzemdes – liela “balonveida” muskuļa – darbs. Katra kontrakcija pavirza bērniņu tuvāk vārtiem uz pasauli. Šī apziņa un koncentrēšanās uz bērniņu un tā izjūtām palīdz izjust dzemdību sāpes nevis kā pretinieces, bet drīzāk kā piem., ugunīgu enerģiju, kas ir laba, pozitīva, vajadzīga.

Apzinoties, ka dabīgā, fizioloģiskā dzemdību norise ir visdrošākā, ar nepārspējami labiem rezultātiem, mēs mājas dzemdībās nelietojam medikamentus, lai tie neietekmētu dabīgo dzemdību norisi. Sniedzot prasmīgu vecmātes aprūpi un atbalstot partneri viņam vien iespējamā aprūpes sniegšanā (sava bērna mātes mīlēšanā), mēs, vecmātes, vienmēr piedzīvojam, ka ķīmiskie medikamenti (arī pretsāpju līdzekļi) nav nepieciešami.

Mājas dzemdībās vecmātes nedalīta uzmanība ir pievērsta šai vienai sievietei un šim vienam bērniņam, tā ir “viens pret viens” aprūpe. Tāpēc vecmāte savlaicīgi pamanīs, ja dzemdību gaita, mātes vai bērniņa stāvoklis novirzās no veselīgā un normālā veida un iespējams, ka būs vajadzīgs arī ārsta atbalsts – tad notiek pārvietošanās uz slimnīcu. Vecmāte neļaus attīstīties lielai krīzei, kad ir nepieciešama liela steiga.

Arī mājas dzemdībās pastāv tas pats risks, kas vispār piemīt mūsu dzīvei: mēs nevaram apdrošināties 100% pret visām sāpēm un nelaimēm. Tomēr, pretēji ārstu apgalvojumiem, vecmātes ar vairāku tūkstošu māju dzemdību pieredzi apstiprina, ka dzemdībās nemēdz iestāties pēkšņas krīzes – tām ir iemesli. Mierīgajā mājas dzemdību gaisotnē mums visdrīzāk ir iespēja šos iemeslus savlaicīgi atpazīt.

Dzemdību procesu regulē veģetatīvā nervu sistēma (kuru nevaram ar prātu un gribu komandēt). Tā ir jutīga pret stresa faktoriem – stresa situācijās izdalītais hormons adrenalīns darbojas pret dzemdību darbību (= dzemdes savilkšanos) rosinošo hormonu oksitocīnu. Mēs dzemdību laikā darām visu, lai sieviete justos labi, lai viņa varētu maksimāli atslābināties, tad arī bērniņš jūtas labi, nav nobijies, un dzemdību darbs notiek veiksmīgi.

Tāpat kā atvēršanās laikā, arī bērniņu aktīvi stumjot ārā, sieviete parasti jūt pati, kāda poza der, kāda ne un kāda stumšana ir veiksmīga. Vecmāte palīdz atrast derīgu pozu, redz, kad un kā to vajag mainīt un arī ar vārdiem atbalsta sievietes stumšanas darbu.

Kad bērniņš piedzimis un sācis patstāvīgi elpot, vecmāte uzliek to mātei uz krūtīm, rūpējas par siltumu un mieru, lai arī placenta varētu veiksmīgi un pilnīgi atdalīties. Kad placenta piedzimusi, vecmāte to pārbauda un turpina veikt nepieciešamo pēcdzemdību aprūpi un novērošanu gan mātei, gan bērniņam.

Pašu pirmo apskati veic vecmāte un arī novērtē bērniņu pēc t.s. “Apgares skalas”, tomēr jau savlaicīgi ir noskaidrots, kurš bērnu ārsts (vai neonatalogs) ir aicināms uz bērniņa otro apskati, pirmajās 24 stundās.

Arī vecmāte pēc dzemdībām ierodas vismaz 5 mājas vizītēs un veic aptverošu pēcdzemdību aprūpi. Laika atstarpes nosaka jaunās mātes un bērniņa individuālā situācija.

Tāpat vecmāte aizpilda nepieciešamo dokumentāciju (tāpat kā tas notiktu slimnīcā) un izsniedz medicīnisko izziņu par bērna piedzimšanu. Ar šo dokumentu vecāki var piereģistrēt bērnu dzimtsarakstu nodaļā un saņemt dzimšanas apliecību, kas nepieciešama visiem pārējiem dokumentiem un pabalstiem.

Kad pēcdzemdību laika aprūpe pabeigta, vecmāte vēl aizvien ir jūsu partnere attiecībā uz normāla nedēļnieces laika norisēm un tāpat visos zīdīšanas un bērniņa aprūpes jautājumos...

Kas nosaka mājas dzemdību kvalitāti?

  • Mierīgas un drošas dzemdības.
  • Dzemdības pieder ģimenei: sieviete saglabā pašnoteikšanos un dzemdē pati savā veidā un savā laikā.
  • Sieviete un bērniņš saglabā nepārtraukto kontaktu, saņemot atbalstošu kvalitatīvu profesionālas vecmātes aprūpi.
  • Mātes atmiņas par šīm dzemdībām: “Es varēju paveikt kaut ko grūtu un es to izdarīju pati!” – šī apziņa ir spēka avots citās grūtās situācijās visā turpmākajā mūžā.
  • Bērna atmiņas: “Es piedzimu pats, es to varēju; mamma mani laida pasaulē, bet nekad mani nepameta. Viņa mani mīl un es gribu šeit būt, ar viņu kopā.”

  • Mājās dzimušie bērni mēdz būt droši un izlīdzināti, veselīgi (pētījumos viņi saņem vislabākos vērtējumus pēc Apgares skalas, dažkārt labākus nekā stacionāros dzimušie, jo atkrīt daudz stresu).
  • Pēc mājas dzemdībām mātes mēdz vienkāršāk un ilgāk zīdīt savus bērnus.
  • Cik maksā dzemdības mājās?

    Valsts Cilvēku Tiesību birojs atzīst, ka dzemdēt mājās ir cilvēku tiesības demokrātiskā Latvijā, līdz ar to valstij būtu jāapmaksā dzemdību palīdzība mājās tāpat kā tā sedz šīs izmaksas par dzemdībām stacionāros. Kamēr šī kārtība vēl nav pilnveidota un valsts nemaksā, mēs, vecmātes, kuras pieņemam dzemdības mājās, atstājam to savu klientu ziņā un – pēc aptverošas pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes sniegšanas – pieņemam tādu samaksu no sievietes/pāra, kādu šie cilvēki grib un var maksāt. Tātad maksu nosaka aprūpes saņēmēji.

    Nekad nav iespējams pateikt visu svarīgo par dzemdībām, arī ne par dzemdībām mājās – individuālos jautājumus var risināt tikai dzīvos kontaktos ar vecmāti.

    Raksta autore Rudīte Brūvere ir sertificēta vecmāte, Latvijas vecmāšu asociācijas valdes locekle, SO “Ģimenes Šūpulis” vadītāja, Ģimenes veselības centra “STĀRĶA LIGZDA” līdzstrādniece (tālr. 9119593 - grūtnieču aprūpe, mājas dzemdību aprūpe; pēcdzemdību aprūpe; zīdīšanas veicināšana; individuālas konsultācijas; konsultācijas pēcaborta sindroma gadījumos; topošo vecāku skolas nodarbības Ģimenes veselības centrā “STĀRĶA LIGZDA” Lāčplēša ielā 62/66-43, Rīga LV-1011; tālr. reģistratūrā 7283921).

    Comment Form