"Cīnījos tik, cik man toreiz bija spēka, gāju runāt ar slimnīcas galveno ārstu, bet neviens man neko sakarīgu neatbildēja, kur bērniņš paliek pēc dzemdībām. Tas ir visšausmīgākais, ka nesaņem skaidru atbildi," tā sāpīgajās atmiņās dalās kāda sieviete interneta resursā "Dvēseļu dārzs.lv". Tā ir īpaša vieta, kur garīgu atbalstu var gūt vecāki, kas zaudējuši bērnus.

Turpat virtuālās debesīs var iedegt arī zvaigznīti par saviem nedzimušajiem bērniem. Tiesa, ar zvaigznīti vien sirds mieram nepietiek. Daudzām nekļuvušajām mammām nav bijusi pat iespēja atvadīties no sava nedzimušā bērna.

"Kad sieviete paliek stāvoklī, viņa negaida ne augli, ne embriju. No pirmās dienas viņa gaida bērniņu. Bet, ja grūtniecība pārtraucas pirms 22. nedēļas, mirušais bērniņš likuma izpratnē kļūst par medicīnisko atkritumu un tiek utilizēts kopā ar pārējiem atkritumiem," tā par pašreizējo situāciju stāsta Žanete Drone. Savā stāstā viņa dalās Rīgas Lutera Evaņģēliski luteriskā baznīcas atbalstītajā pasākumā par nedzīvi dzimušo bērnu un viņu vecāku tiesībām.

Arī Žanetes mazais dēliņš pasteidzās – viņš nāca pasaulē 18. nedēļā un tikai tāpēc, ka abi vecāki bija ļoti neatlaidīgi, bet slimnīcas personāls nenobijās neievērot nerakstītās likuma normas, bērniņa mirstīgās atliekas mazā kastītē ar norunu, ka tā netiks vērta vaļā, atdeva sērojošajiem vecākiem.

Jāizpilda kvalifikācijas normas

Lai cik skumja būtu realitāte, vecākiem vieglāk samierināties ar notikušo traģēdiju tad, ja viņiem ir iespēja atvadīties no bērniņa, to apbērēt un izveidot kapu kopiņu vai vismaz vietu, kur pakavēties un pasērot. To visu var tikai tad, ja bērniņš "kvalificējas" – piedzimst ne agrāk kā 22. grūtniecības nedēļā vai arī ir vismaz 500 gramus smags. Pretējā gadījumā viņam nepienākas personas kods un nav arī tiesību tikt apbērētam.

Lielākoties vecāki nesaņem savu bērniņu mirstīgās atliekas, viņiem nav iespējas atvadīties un noslēgt šo savu dzīves posmu. Viņi ir apjukuši, nelaimīgi un nezina, ko drīkst prasīt. Pašlaik esošā Latvijas likumdošana neparedz nekādu risinājumu pavisam mazajiem nedzīvi dzimušajiem bērniem.

Saskaņā ar Nacionālā Veselības dienesta datiem, no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ Latvijā gadā vidēji pārtrūkst ap 3300 grūtniecību. Tas nozīmē, ka katra septītā astotā grūtniecība "izput". Lielākā daļa – līdz 3. grūtniecības mēnesim, bet ap 170 grūtniecību pārtrūkst no 4. līdz 6. mēnesim, vēl 170 grūtniecības gadā beidzas no 6. līdz 9. mēnesim vai arī bērns mirst drīz pēc dzemdībām. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Garīgās aprūpes dienesta kapelāne Lelde Titava stāsta, ka emocijas, ko piedzīvo sieviete, kuras grūtniecības pārtūkst 7. nedēļā vai 17.nedēļā, pārāk neatšķiras, jo jebkurā gadījumā tas ir gaidītā bērna zaudējums.

Mēģinās mainīt likumu

Sabiedriskās iniciatīvas grupa "Zvaigžņu bērns", kurā apvienojušies vecāki, mediķi un citi profesionāļi, uzsākuši darbu pie izmaiņām likumdošanā, kas paredz iespēju arī ļoti agri dzimušos bērnus apglabāt. Izmaiņas iecerēts ieviest "Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā" un pašlaik atzinumi saņemti jau no Tieslietu, Finanšu un Veselības ministrijām, ka principā grozījumi ir nepieciešami.

Izmaiņas atbalsta arī medicīnas darbinieki, kas pašlaik ir neskaidra situācijā – likums ne atļauj, ne aizliedz izsniegt mirušo bērniņu. Likums vienkārši par šo situāciju nerunā, tāpēc rezultāts ir atkarīgs no katra izpratnes, kas ir atļauts, bet kas – nē.

Iesniegtās izmaiņas paredz:

  • Noteikt, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties cieņpilni atvadīties un apbedīt savu mirušo bērnu neatkarīgi no grūtniecības laika, kurā viņš zaudēts.
  • Noteikt, ka slimnīcām ir pienākums cieņpilni un atsevišķi no medicīniskajiem atkritumiem apbedīt visu bērnu mirstīgās atliekas neatkarīgi no grūtniecības ilguma, kurā viņš zaudēts
  • Nodrošināt sociālās garantijas (pabalstus un atveseļošanās atvaļinājumu) mātēm, kas piedzīvo bērna zaudējumu, atkarībā no grūtniecības ilguma, kurā viņa zaudēja bērnu.

Tas nozīmē, ka sociālās garantijas un atvaļinājumu varētu saņemt arī sievietes, kuru grūtniecība ir beigusies ar spontāno abortu. Apmērs un dienu skaits būtu atkarīgs no laika, kad grūtniecība pārtraukusies. Pašlaik viņa uzreiz pēc nelaimes ir spiesta doties uz darbu un pilnībā atdoties darba pienākumu pildīšanai. Iniciatīvas grupas pārstāvji gan uzsver, ka šis jautājums vēl ir apspriešanas procesā un tas ir arī saistīts ar valsts budžeta iespējām.

Citu valstu pieredze

Latvija ir tikai ceļa sākumā, bet nevar teikt, ka citviet pasaulē par pāragi dzimušo bērniņu apglabāšanu un vecāku (īpaši mammu) aprūpi būtu domāts jau sen iepriekš.

Vācijā 2013. gada nogalē ir pieņemtas izmaiņas civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas paredz vecākiem, kuru bērns piedzimis nedzīvs zem 500 g., tiesības reģistrēt viņu kā personu. Arī mātes pasē reģistrē bērna miršanas faktu. Pēc vecāku pieprasījuma notiek arī bērniņa mirstīgo atlieku apbedīšana. Hamburgas un Brēmenes zemēs šobrīd eksistē pienākums apglabāt visus nedzīvi dzimušos pēc 12. grūtniecības nedēļas. Mātei pienākas pēcdzemdību atvaļinājums 12, 8 vai 6 nedēļas atkarībā no grūtniecības nedēļas, kad bērns ir dzimis.

Arī Polijā vecākiem, kuru bēri ir miruši spontānā aborta rezultātā, ir tiesības saņemt  miršanas apliecību un likumīgi apglabāt mirstīgās atliekas. Igaunijā pašlaik ir izveidots viens dvēseļu dārzs, kas darbojas pēc privātas iniciatīvas.

Latvijā pirmais dvēseļu dārzs atrodas Svētā Alberta Romas katoļu baznīcas teritorijā. Otru šādu dārzu izveidos Rīgas Lutera baznīcas teritorijā Torņakalnā.

Source

Cālis.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form