Ēdināšana skolā – ko bērni ēda kara laikā un ko šodien
Foto: Shutterstock

Pēdējos gados daudz tiek runāts, diskutēts, pieņemti jauni normatīvi akti un citi dokumenti, lai tikai bērniem skolās un bērnudārzos nodrošinātu vislabāko uzturu – lai tas būtu veselīgs, uzturvielām bagātīgs, pareizi sabalansēts – terminu ir gana daudz. Un tikpat bieži gan no vecākiem, gan pašiem bērniem var dzirdēt sūdzības, cik bezgaršīgs, pliekans ir ēdiens, ko skolēniem pasniedz skolu ēdnīcās.

Kādreiz to dēvēja par skolas kopgaldu. "Cālis" nolēma palūkoties, ko skolas bērniem pasniedza pusdienās kara laikā un kas ēdienkartē atrodams šodien. Pārlapojam 1944. gada izdevumu "Mana Māja" pirmo numuru un ieskatāmies kādas Rīgas skolas mājaslapā ievietotajā ēdienkartē.

Siltais azaids kara laika bērniem

Lai iespējami precīzāk atainotu "vakardienu un šodienu", par kara laika skolas bērnu ēdināšanu citējam daļu no "Mana Māja" publicētā raksta:

"Cilvēka organismam augšanai un attīstībai nepieciešamas dažādas vielas zināmos daudzumos. Visas šīs vielas augošam organismam jāpiegādā ar uzturu, kas ik dienas jāuzņem pietiekamā daudzumā.

Kritisks bērnu uztura jautājums ir skolēnu vecumā. Šai laikā bērnu organisms ir ļoti jutīgs un uzņēmīgs pret dažādiem ārējiem iespaidiem un infekcijām, kuru ietekmei bērni skolā visvairāk padoti. Labi, pareizi paēdis bērns būs veselīgāks nekā novārgušais vai arī nepareizi ēdušais. Pareizai skolas bērnu ēdināšanai liels atbalsts ir siltais azaids skolā. Ēdiens, ko bērni bauda skolā siltajā azaidā, ir laikā pasniegts papildinājums mājas uzturam.

Ar valdības atbalstu skolēnu ēdināšanai vienam kopgalda dalībniekam nedēļā izsniedz šādu produktu daudzumu: 40 g taukvielu (sviestu, gaļu), 0,5 kg kaulu, 30 g miltu, 100 g barības līdzekļu (dažādus putraimus, auzu pārslas, makaronus vai mannu), 30 g cukura, 60 g zirņu, ¼ l paniņu vai vājpiena, 1,5 kg kartupeļu, 300 g dažādu sakņu ziemai. Izsniedz arī dažas speciāldevas, kā: sīpolus, zivis, sieru.

Bez tam skolas pēc saviem ieskatiem šo raciju var papildināt, iegādājoties dārzeņus, augļus, ogas, sēnes u.c. nenormētos produktus. Sagādāt minētos produktus nav grūti. Daļu dārzeņu var izaudzēt skolu dārzos un zemes gabalos, piesaistot šim darbam pavasarī vecāko klašu skolēnus un vasarā skolu apkalpotājus. Arī ziedojumu veidā no skolēniem var lūgt dārzeņus siltajam azaidam.

Tāpat var sagādāt augu tējas, ogas, sēnes un citus vērtīgus papildinājumus. Protams, pie šī darba palīgā jānāk skolas saimniecei, kopgalda pārzinātājai, kā arī pārējiem skolas darbiniekiem, jo sagādātie produkti jāapstrādā – jāieskābē, jāiesāla vai citādi jāiekonservē. Pūles nebūs veltas, jo ārpus normas sagādātie produkti ievērojami papildinās siltā azaida uztura vērtību un uzlabos gatavoto ēdienu garšu.

Ēdieni jāgatavo no labiem un svaigiem produktiem. Pagatavotajiem ēdieniem jābūt viegli sagremojamiem un gardiem. Ēdienu garša jāpapildina, lietojot labas, veselīgas garšvielas, kā: sīpolus, selerijas, pētersīļus, puravus, dilles, tomātu biezeni un ogu sulas.

Tāpat ēdieniem jābūt pēc iespējas pilnvērtīgākiem, proti, jāsatur vajadzīgās uzturvielas, kā: olbaltumvielas, taukvielas, ogļūdeņi, minerālvielas un vitamīni. Gatavoto ēdienu pamatā jāņem kaulu buljonā vārītas biezās viras. Vērtīgākās viru piedevas būs dārzeņi un putraimi. Arī pākšaugu un miltu produktu viras gatavojamas ar sakņu piedevām. Ar gaļas piedevu, cik tās iznāk, var gatavot dārzeņu sautējumus, arī sviesta piedevu – sāļās un saldās biezputras. Arī biezputru uztura vērtību pavairos dārzeņu – kartupeļu, burkānu, spinātu u.c. piedeva. Garšas ziņā pārmaiņa būs, gatavojot jauktas biezputras, piemēram, putraimu un auzu pārslu biezputra būs garšīgāka nekā no pārslām vai griķiem vien gatavota. Ēdienos jāietur zināma dažādība, lai nesekotu vienu dienu pēc otras ļoti līdzīgi ēdieni, lai biezie ēdieni mainītos ar šķidrajiem.

Tags

Pilnvērtīgs uzturs Skolēns

Comment Form