Eiropas jaunās sejas jeb Influenceri, kas aicina vienaudžus šoreiz balsot  (6)

"Cālis" Briselē tikās ar dažiem no 27 Eiropas aktīvākajiem šīs kampaņas pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kas viņi ir, kāpēc savā brīvajā laikā interesējas par politiku un kādas ir viņu valsts jauniešus uztraucošās problēmas. Par brīvprātīgajiem un iniciatīvu "Šoreiz es balsošu" vairāk lasi šeit.

Daudzi eksperti šogad 25. maijā notiekošās vēlēšanas sauc par nozīmīgākajām kopš 1979. gada, kad notika pirmās Eiroparlamenta vēlēšanas, jo pēdējos gados un arī pašlaik mainās būtiskas ES lietas un pat virzieni, kas līdz šim noteikuši Eiropas Savienības (ES) būtību. Daudz tiek piesaukts, piemēram, "Brexit" balsojums, kurā jaunieši bija ļoti kūtri un pēcāk izteikuši neapmierinātību par rezultātu, kas paredz Lielbritānijas izstāšanos no savienības.

Arī Latvijā līdz šim aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās bijusi ļoti zema. Par to, kā jaunieši jau tagad tiek mudināti nebūt vienaldzīgiem un izglītoties, lai izdarītu gudru izvēli, lasi šajā rakstā. Eiropas Parlamenta birojs Latvijā un vietējie partneri pirms Eiropas vēlēšanām rīko dažādus pasākumus, tāpat ikvienam iespējams pāris minūtēs reģistrēties vietnē "Šoreiz es balsošu" un uzzināt vairāk par iespējām, ko sniedz Eiropas Savienība.

Lūk, jaunieši, kas savā valstī kļuvuši par maijā gaidāmo Eiropas vēlēšanu sejām, un viņu vērojumi par to, kas aktuāls vienaudžiem.

Hūberts Ribka (Hubert Rybka)
Polija
18 gadi
Mācās vidusskolā
Šīs būs viņa pirmās vēlēšanas

Hūberts ir aktīvs jaunietis no Polijas dienvidiem. Ikdienā viņš mācās vidusskolā, bet brīvajā laikā aktīvi darbojas, stāstot citiem par Eiropu un tās piedāvātajām iespējām. "Es uzskatu, ka ir jābalso. Es redzu tajā iespēju izmantot to, ko Eiropa mums sniedz, piemēram, paplašināt zināšanas, dodot iespēju sastapt jaunus cilvēkus. Tas viss nebūtu iespējams bez Eiropas Savienības. Piedalos kampaņā, veidojot un rediģējot video un foto reportāžas, nelielas filmiņas par dažādiem notikumiem," stāsta Hūberts. Viņš savus darbus publicē gan sociālajos tīklos, gan Eiropas Parlamenta biroja mājaslapā.

Hūberts runā poļu, angļu un spāņu valodā un aktīvi komunicē arī sociālajos tīklos. Taujāts, kādus trikus izmanto, lai pievērstu jauniešu auditorijas uzmanību, puisis pasmaidot saka, ka īpašu triku viņam nav. "Es vienkārši filmēju, kas man šķiet svarīgs, interesants. Nezinu, vai man tas padodas, par to jāspriež citiem. Manuprāt, ikviens var veidot video, tiem nav jābūt profesionāliem, vari vienkārši nofilmēt ar telefonu un publicēt "Instagram", un tas var būt interesants citiem. Apskatot šos video, vari redzēt, cik ļoti tie atšķiras, cik ļoti atšķiras cilvēku uztvere, viedoklis par sabiedrību."

Hūberts arī stāsta, ka pārsteidzošā kārtā viņa draugi un paziņas ir ieinteresēti politiskās tēmās un jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienību. "Saku, ka tas ir pārsteidzoši, jo nāku no reģiona, kas vēsturiski ir skeptisks par Eiropas Savienību, no Piekarpatiem. Mani draugi, ģimene, cilvēki, ko satieku, visi reaģē ļoti pozitīvi. Nesen vadīju stundu savā skolā, un visi bija ļoti atbalstoši un ieinteresēti. Zinu, ka mani draugi ies balsot. Man ir draugs, kas tieši pateicoties manai iniciatīvai, ies balsot un interesējas par partijām, arī viņš iesaistījies kampaņā. Viņi man ir teikuši, ka mani video ir ļoti labi un tie parādot, kā jauni cilvēki domā. Tie nav klasiskie TV materiāli, kur ir stingri noteikumi un nav jautri. Šie video ir smieklīgi, bet vienlaikus nopietni."

Atbildot uz jautājumu, kurš bijis viņa veiksmīgākais darbs, Hūberts stāsta, ka rediģējis un montējis video par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un to, kur, kā un kāpēc viņi balsos. Šo video noskatījušies vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. "Mums Vroclavā bija tikšanās, un video bija par to, kā viņi var iedrošināt citus balsot, kāpēc viņi balsos, ko Eiropas Savienība viņiem sniedz, ar kādām problēmām viņi saskaras un tamlīdzīgas lietas. No draugiem saņēmu komplimentus par šo video, ka tas bijis labs un mainījis viņu skatu uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas arī bija mērķis."

Polijā jaunieši esot atvērti komunikācijai, viņus uztraucot tas, kas notiek apkārt, stāsta Hūberts. "Manuprāt, jaunieši, mani draugi Polijā, ir uztraukti par savu drošību, par darba iespējām, jo dzīve daudziem ir grūta. Tieši atrašanās Eiropas Savienībā palīdz viņiem justies drošāk. Tas palīdz gan ar nodarbinātību, gan brīvi ceļot. Viņi jūtas pieņemti. Manuprāt, tā ir visu jauniešu lielākā problēma – netikt pieņemtam. Ka netiek ņemts vērā tas, ko viņi domā. Jaunieši uztraucas par to, ka ir citādi, ka netiks pieņemti. Un tomēr tieši tas tevi padara par personību. Reizēm diskutēju ar cilvēkiem savā vecumā par to, kādas ir problēmas šajā ziņā, un viņi atzīst, ka ir uzlabojumi jauniešiem aktuālos jautājumos."

Ojesi Flamņe (Oyesi Flanagne)
23 gadi
Nīderlande
Studē starptautiskās attiecības Laidenes Universitātē
Dzimusi Beļģijā, mācījusies ASV, pašlaik dzīvo Nīderlandē

Ojesi ir viena no kampaņas sejām. Viņa teikusi uzrunas daudzos lielos pasākumos, un no viņas burtiski dzirkstī vitalitāte, pašpārliecinātība un dzīvesprieks. Jaunā sieviete vairākus gadus pavadījusi, mācoties ASV, bet pašlaik aktīvi iesaistījusies kampaņā "Šoreiz es balsošu" Hāgā. Viņa brīvi runā gan angļu, gan franču valodā, kā arī spēj sazināties holandiešu un spāņu valodā.

"Studēju starptautiskās attiecības, specializējoties Ziemeļamerikas studijās, un pēcāk nolēmu apgūt arī Eiropas Savienības jautājumus, jo tas šķita prātīgi, ja nu gadījumā izlemšu iesaistīties politikā. Nesaku, ka tā noteikti notiks, bet... Gribu, lai pasaule kļūtu labāka. 2016. gads, manuprāt, šokēja daudzus jaunus cilvēkus, jo neviens negaidīja, ka tā notiks (2016. gadā Lielbritānijā referendumā nobalsoja par "Brexit" – red.). Tomēr, manuprāt, tā bija arī ļoti laba mācībstunda ikvienam, jo parādīja – ja pats neiesaisties, lietas kļūst nekontrolējamas, un tā notiek – tas tevi ietekmēs," saka Ojesi. "Turklāt es tiešām ticu, ka Eiropas Savienība mums ir devusi ļoti daudz iespēju, ko nu jau uztveram kā pašas par sevi saprotamas. Es pati to sāku pamanīt tikai tad, kad biju prom no Eiropas un satiku cilvēkus, kas nav Eiropas pilsoņi." Viņa kā uzskatāmu piemēru tam, ka Eiropas Savienība sniedz ieguvumu ikvienam tās pilsonim, min lielo atšķirību studiju maksā – pašai par mācībām jāmaksā sešas reizes mazāk nekā studentiem, kas nav no Eiropas. "Par tieši to pašu lietu. Tas tikai parāda politikas slēpto pusi – to, kā politiķu lēmumi ietekmē tevi katru dienu. To, kādas mums ir tiesības, cik mēs maksājam par lietām, cik tās ir pieejamas, un mēs esam ļoti laimīgi, ka ir 28 (pagaidām) valstis, kas savā starpā sadarbojas, atbalsta viena otru. Būšana prom, mācības ASV, man tiešām palīdzēja saprast un novērtēt Eiropu."

Nīderlandē jauniešiem ļoti aktuāli ir bezdarba, kā arī vides jautājumi, kas, visticamāk, būs arī daudzu politiķu kampaņas pamatjautājumi šajās vēlēšanās. "Nīderlandē cilvēkus ļoti uztrauc ekonomikas jautājumi. Tā ir ļoti attīstīta valsts, kas ir ļoti organizēta, un arī viena no sešām Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. Domāju, ka tas ir nozīmīgi. Nesen esam ievēlējuši dažus galēji labējos politiķus, un tā notiek, ikvienam jābūt pārstāvētam, bet interesanti, ka pat galēji labējiem politiķiem uz vairākām lietām ir kreisajiem raksturīgs skatījums. Piemēram, uz vides jautājumiem. Jo, kā jūs zināt, Nīderlande lielākoties atrodas zem jūras līmeņa. Nav citas izvēlēs, kā domāt par vidi. Tāpēc Nīderlandē daudz runā par atbildību, to, cik ļoti esam atbildīgi par dabu, kā arī neuzmanīgu izturēšanos pret vidi. Jaunieši par to uztraucas. Arī par ēdienu – pārsteidzoši, bet Nīderlande ir viena no lielākajām lauksaimniecības produktu eksportētājām pasaulē. Tik maza valsts, bet tik liela ekonomiskā ietekme. Tāpat daudzi runā par tūrisma ietekmi – daudzuprāt, Amsterdama ir ļoti pārapdzīvota. Tūrisma ietekmi var redzēt visur. Tāpat tiek runāts par marihuānas legalizēšanas likumiem un to, ka vajadzētu ierobežot tūristu piekļuvi marihuānai. Tas gan dod lielu pienesumu ekonomikai, jo parasti tā ir tieši tūristu nodarbe. Tā nu es teiktu, ka jauno cilvēku bažas Nīderlandē pārsvarā ir orientētas uz finansiāliem jautājumiem. Tāpat jauniešus uztrauc datu regulējumi, privātums un ar straumēšanu saistītie noteikumi, ceļošanas iespējas, kā arī ļoti aktuāls ir jautājums par apmaksātām prakses vietām, lai arī studenti saņemtu finansiālu atbalstu."

Jaunieši vēlēšanas bieži uztver kā joku, bet tā rezultātā var ievēlēt populistus. Arī Ojesi kā politikas zinātnes studente piekrīt, ka šāda tendence un bīstamība pastāv. "Saprotu, kāpēc tā notiek, politika var izraisīt frustrāciju, tomēr cilvēkiem ir jāsaprot, ka runa ir par viņu pašu dzīvi un visām darbībām ir sekas. Tu nevari balsot par Trampu un tad būt pārsteigts, ka viņu ievēl un ko viņš dara. Protams, sākumā tas var būt jautri, bet vai tas ir tas, ko vēlies? Sekas būs tā vai citādi, bet vai tu pats gribi čīkstēt un sūdzēties, vai arī darīt kaut ko lietas labā? Manuprāt, nevar sūdzēties, ja pats neesi neko darījis, lai labotu situāciju," pārliecināta aktīvā jauniete.

Martina Kuka (Martina Kukk)
Igaunija
17 gadi
Mācās vidusskolā

Martina ir jaunākā šīs kampaņas dalībniece un stāsta, ka daudzi brīnoties par to, ka viņa te iesaistījusies, jo šajās vēlēšanās viņai vēl nebūs tiesību balsot, tomēr viņa pati atzīst, ka ļoti interesējas par politiku un viņai tas šķiet svarīgi – iesaistīties un skaidrot svarīgus jautājumus arī citiem. "Organizējam dažādas aktivitātes jauniešiem, stāstot par aktuāliem jautājumiem. Politika man ir salīdzinoši jauna aizraušanās, tikai šajā mācību gadā pievienojos Vīmsi Jauniešu padomei. Tur ir ļoti aizrautīgi cilvēki, un tieši ar šīs organizācijas palīdzību nonācu šeit. Manuprāt, politika ir viss un tā ietekmē visus, bet šajā projektā redzu iespēju ceļot un satikt jaunus cilvēkus, nonākt tur, kur pieņem lēmumus."

Martina stāsta, ka arī viņas valstī jaunieši uztraucas par nākotnes darba iespējām, kā arī par nevienlīdzību. "Igaunijā cilvēki ir visai neapmierināti ar to, kas notiek. Pašlaik sāktas vairākas kustības pret to, ko dara parlaments. Lietas varētu būt labākas. Mēs rīkojam tā saucamās "kafejnīcas", kur ikviens var piedalīties un apspriest sabiedrībai aktuālus jautājumus pie kafijas tases. Ikviens var izteikt savas domas, un, protams, daudzi uztraucas par jauniešu bezdarbu, par vides problēmām."

Igaunijā ir nedaudz atšķirīga vēlēšanu sistēma nekā Latvijā – pašvaldību vēlēšanās var piedalīties jau no 16 gadu vecuma, bet parlamenta un Eiropas vēlēšanās – no 18 gadu vecuma. Tāpat ir ieviesta iespēja balsot elektroniski. "Šajā ziņā vairs nav attaisnojuma nepiedalīties, jo teikums "Man nebija laika!" vai "Es nevarēju aizbraukt!" nav tiesa. Tomēr manā ģimenē došanās uz iecirkni ir tāda kā tradīcija, kā ieradums, kad visi kopā ejam vēlēt, un tā notiks arī tagad." Martina ir optimistiska par to, ka elektroniskās vēlēšanas varētu veicināt lielāku jauniešu aktivitāti šajās vēlēšanās, tomēr aizvadīto parlamenta vēlēšanu rezultāti gan šajā ziņā liek būt piesardzīgiem, jo aktivitāte nebūt nebija tik augsta.

Kotrina Šlivinskaite (Kotryna Šlivinskaitė)
Lietuva
Studē finanses 2. kursā

Kotrina nāk no pašas Lietuvas–Latvijas pierobežas un smej, ka pat runājot ar nelielu latviešu akcentu. Viņa ir studente un pašlaik ļoti interesējas par politiku. Kotrina uzskata, ka elektroniskas vēlēšanas Lietuvā būtu labs solis, lai veicinātu jauniešu aktīvāku dalību balsošanā.

Pirms sešiem gadiem Kotrina sākusi piedalīties Eiropas Parlamenta simulācijās ("Model European Parlament"). "Tolaik gan man šķita, ka politika ir kaut kas tāls un ka politiķi ir veci cilvēki, kas lemj kaut ko nesaprotamu. Bet līdz ar dalību simulācijās ātri vien man radās interese par politiku. Pievienojos organizācijai "Learn before you vote", un mēs organizējam pirmsvēlēšanu debates starp kandidātiem un interesentiem. Šajā darbā iesaistās tikai brīvprātīgie. Pašlaik mums Lietuvā ir aptuveni 200 brīvprātīgie, un, piemēram, pirms pašvaldību vēlēšanām organizējām 84 debates. Mēs to varējām izdarīt, jo piedalījās brīvprātīgie, kas grib darīt kaut ko savas nākotnes labā. Un tagad mēs organizējam debates pirms Eiroparlamenta vēlēšanām. Mūsu mērķauditorija ir jaunieši, bet, protams, piedalīties var ikviens."

"Learn before you vote" dalībnieki brauc arī uz skolām un universitātēm, lai interaktīvā un neformālā veidā iedrošinātu cilvēkus un liktu viņiem saprast, ka katra balss ir nozīmīga, stāsta Kotrina. Tāpat izveidota mājaslapa, kurā kandidātiem var uzdot savus jautājumus, un viņi uz tiem atbild. "Viena no tēmām, par ko šajās debatēs daudz runā, ir nevienlīdzība. Ekonomiskā nevienlīdzība – daudzi saņem tikai minimālo algu. Tāpat jaunieši daudz runā par darba iespējām un bezdarbu, kā arī nepieciešamību pēc apmaksātām prakses vietām. Par jauniešu diskrimināciju darba tirgū. Piemēram, ja gribi būt skolotājs, Lietuvā, uzsākot darbu skolā, alga ir ļoti maza, bet līdz ar darba stāžu tā palielinās. Tas cilvēkus biedē, un viņi neizvēlas iet strādāt skolā. Un ir daudz līdzīgu piemēru. Ir bijušas arī sarunas par dzimumu vienlīdzību un diskrimināciju."

Arī pati Kotrina pieļauj iespēju, ka varētu kaut kad nākotnē iesaistīties politikā, jo viņu šīs tēmas ļoti interesējot. Tāpat, viņasprāt, politikā nepieciešami jauni cilvēki un viņu skatījums, bet pieredzi varot iegūt darba gaitā. Viņa min piemēru Viļņas domē. "Lietuvā bija vecuma ierobežojums, lai balotētos pašvaldību vēlēšanām. Tie bija 20 gadi, bet tagad kļūt par deputātu var jau no 18 gadu vecuma. Viļņas domē ir viena deputāte, kas ir 20 gadus veca. Domāju, ka tas ir labi. Daudzi par viņu balsoja, un viņai veicas labi. Ir daudz jaunu cilvēku, kas ir ļoti atbildīgi un ļoti uzņēmīgi. Tādēļ, domāju, ka vecums nav kritērijs, kas jāņem vērā, izvēloties kandidātu."

Eva Ķeruže
18 gadi
Latvija
Mācās Iecavas vidusskolas 12. klasē

Eva pēc mācībām skolā visu šo gadu aktīvi iesaistās arī pasākumos un lekcijās, kas saistītas ar politiku un pilsonisko aktivitāti. "Rudenī pieteicos Eiropas Savienības mājas organizētajam lekciju ciklam "Prakses kalve", kas norisinājās vairāk nekā divu mēnešu garumā. Katru piektdienu mums bija dažādi grupu darbi par politiku, par vēlēšanām, kā būt kritiski domājošiem, par medijiem un tamlīdzīgi. Iemācījos ļoti daudz. Tur sākās mans ceļš uz šo kampaņu. Sāku iesaistīties un palīdzēt cilvēkiem, kas strādā Eiropas Savienības mājā, komunicēt ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, kas man sūtīja dažādus materiālus, piedalījos pasākumos un konferencēs."

Vidusskolniece atzīst, ka viņu ļoti interesē politika, ekonomika un vēsture. Viņa pabijusi arī ERASMUS+ apmaiņas programmā Ungārijā. "Izmantoju iespējas, ko sniedz Eiropas mājas projekti, un tā nonācu arī līdz "Šoreiz es balsošu" iniciatīvai. Es kā Latvijas pilsone jūtos arī kā Eiropas Savienības pilsone," saka Eva.

Atbildot uz jautājumu, kādi ir aktuālie jautājumi, kas tiek apspriesti diskusijās ar Latvijas jauniešiem, viņa, līdzīgi kā citi aptaujātie, pirmkārt min grūtības atrast piemērotu darbu un līdz ar to neziņu par nākotni. "Ļoti daudz runā par jauniešu bezdarbu. Par to, ka nevar atrast piemērotu darbu, pat ja mācās augstskolā. Otra lieta, par ko ļoti daudz runāju ar jauniešiem, ir izglītības sistēma. Tas ir visaktuālākais jautājums. Tas, ka tā ir jāmaina – ne viss ir slikti, bet ļoti daudz kas ir jāmaina, jo dzīvojam diezgan vecā sistēmā."

Arī par politiskajiem un pilsoniskās atbildības jautājumiem, viņasprāt, nevar runāt tā, kā ierasts līdz šim. "Ne lekcijas, ne prezentācijas, nekas tāds nestrādās. Eiropas Savienības pārstāvniecība brauc pa Latvijas skolām, un tas varētu palīdzēt, bet ļoti daudziem nebūs interesanti, ka vienkārši lekcijas veidā stāstīs par politiku. Tas, ko personīgi es daru, – lieku sociālajos tīklos "storijus", lieku bildes, to, kas ir interesanti manā pieredzē. Piemēram, to, kā biju ERASMUS+ programmā Budapeštā, kā atgriezos no Vīnes un Slovākijas. Lieku tīklos savu pieredzi, stāstu par to, ko citi var darīt, un daudzi arī ļoti ieinteresējas, nāk pasākumos klāt. Ja caur savu dzīves pieredzi parādu tos politikas jautājumus, kas mūs ietekmē, ko ES mums sniedz, jauniešiem tas šķiet ļoti interesanti.
Ļoti daudzi ies balsot, jā. Bet biju šokā, ka ļoti daudzi nemaz nezina par vēlēšanām. Jūtu tādu misiju sevī, ka man ir jāiet un jāstāsta par to, kas notiek, lai cilvēki zina un ir aktivitāte vēlēšanās. Tas ir mūsu pienākums, ne tikai vēlēt, bet arī ikdienā būt pilsoniski aktīviem."

Pavels Spousta (Pavel Spousta)
23 gadi
Čehija
Studē tieslietas Kārļa Universitātē Prāgā

Pavels ir students, kas jau vidusskolas laikā aktīvi iesaistījies dažādos jauniešu politikas pasākumos, un arī tagad kā brīvprātīgais organizē lekcijas augstskolās, kur runā par likumu pieņemšanas procesu, viltus ziņām un Eiropas Savienības jautājumiem. "Jau kopš 15 gadu vecuma interesējos par politiku un arvien vairāk esmu iesaistījies dažādās aktivitātēs, kas ar to saistītas. Sekoju līdzi jaunumiem. Un tad, kad pamanīju šo iespēju iesaistīties kampaņā "Šoreiz es balsošu", pieteicos. Vēl pirms šīs kampaņas bieži apmeklēju vidusskolas, lai stāstītu par Eiropas Savienības aktualitātēm, par to, kādas ir institūcijas, kā tās darbojas un tamlīdzīgi. Runājam arī par aktuālām tēmām – piemēram, klimata izmaiņām, nodarbinātību, Datu aizsardzības regulu... Tas ir ļoti aktuāls temats, jo jaunieši grib zināt, ko tas nozīmē tieši attiecībā uz viņiem. Cenšos skaidrot to, pārliecināt visus iet balsot un būt izglītotiem. Jo, kad Eiroparlamenta vēlēšanas notika iepriekšējo reizi, tajās Čehijā piedalījās tikai 18 procenti. Man šķiet, ka tas bija otrs sliktākais rezultāts ES. Tas bija tādēļ, ka cilvēki neizprot ES. Viņus uztrauc politiskie jautājumi, bet ne ES, jo viņi lielākoties neko nezina par Eiropas Savienību. Tādēļ cenšos viņus informēt."

Taujāts, vai pats domā par politiķa karjeru, Pavels atzīst, ka pašlaik cer kļūt par advokātu, bet pilnīgi šādu domu nenoraida. "Man vispirms jāiegūst pieredze un uzticības kredīts, bet tad jau redzēs. Ja varēšu ko dot sabiedrībai, labprāt to darīšu. Domāju, ka iešana politikā jauniem cilvēkiem ir labs pārbaudījums. Mums Čehijā ir divi deputāti, kas ir 21 gadu veci, un viņi dara lielisku darbu, ļoti labi komunicē ar vēlētājiem, tāpēc viņi labi sadzird jautājumus, kas ir aktuāli. Protams, viņiem varbūt ir sliktāka izglītība, bet ir arī pozitīvas lietas."

Divas nedēļas pirms vēlēšanām Pavels piedalīšoties arī kampaņā – uz ielas cilvēkiem stāstīs par vēlēšanām un iespējām ES. Taujāts, vai viņš tic, ka šoreiz rezultāti būs labāki, brīvprātīgais no Čehijas saka: "Esmu optimists, bet grūti pateikt. Tas, ko darām, ilgtermiņā dos rezultātus, bet, manuprāt, tā informācija, ko izplata influenceri, tiek uztverta un šoreiz būs labāk. Tomēr izteikt prognozes ir grūti, jo mūsu valstī ir arī Krievijas propaganda, tāpēc var gadīties, ka aktivitāte ir labāka, bet rezultātus ietekmē propaganda, un tie būs citādi, nekā ceram. Ļoti ceru, ka mūsu darbam būs rezultāti."

Čehijai jau ir visai bēdīga pieredze šajos jautājumos, jo pašreizējais prezidents Milošs Zēmans simpatizē Krievijai un daudzi valsts iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti ar viņa politiskajiem uzskatiem. "Mums ir populistu valdība un populistu prezidents, bet cilvēki, kas tos atbalsta, pārsvarā ir pusmūžā vai pat vecāka gadagājuma. Diemžēl jaunie cilvēki ir slinkāki un tāpēc neaiziet nobalsot. Nevar tā! Ja sēdēsi mājās un nedarīsi neko, vari zaudēt to, kas tev ir. Vari pamosties pavisam citos apstākļos! Tāpēc mūsu atbildība ir aiziet balsot. Es gribu dzīvot Eiropas Savienībā un izmantot tās iespējas, ko man tā sniedz," pārliecināti saka Pavels.