Foto: Shutterstock
It kā jau nekas neparasts – katru gadu konkrētu klašu skolēniem jākārto pārbaudījumi par apgūto mācību vielu, taču katram skolēnam tā ir īpaša reize, un nereti "ļipa trīc", vai spēs parādīt iespējami labāko rezultātu. Turklāt klāt tam visam vēl vispārējā noskaņa – nopietnā balss tonī par eksāmeniem runā gan vecāki, gan pedagogi, arī sarunas vienaudžu vidū nereti "uzdod pa nerviem", jo kāds jau teju no bērnudārza zina, par ko vēlas kļūt, bet citam, vēl stāvot pie absolventu sliekšņa vidusskolā, īstas skaidrības nav.

Tādēļ ir pilnīgi normāli, ka rodas stress, bailes, neziņa. Tomēr ikviens var iemācīties tikt galā ar šīm sajūtām, lai pārbaudījumu laikā spētu saglabāt skaidru prātu un izdarīt visu, kas vien ir paša spēkos, lai parādītu garajos skolas gados apgūtās zināšanas.

9. klases skolēniem šogad jākārto četri eksāmeni – mācībvalodā, matemātikā, vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles (angļu, krievu, vācu vai franču) un Latvijas vēsturē. Mazākumtautību izglītības programmu skolēniem papildus jākārto centralizētais latviešu valodas eksāmens. 9. klases skolēni valsts pārbaudījumus kārtos maijā un jūnijā.

Valsts pārbaudes darbi vidusskolā

Lai iegūtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, arī 2022. gadā skolēniem nebūs obligāti jākārto ceturtais jeb izvēles eksāmens – tādējādi, 12. klasi beidzot, 2021./2022. mācību gadā būs jākārto trīs obligātie eksāmeni: latviešu valoda, viena svešvaloda, matemātika, ceturtais eksāmens nav obligāts, bet kārtojams pēc izvēles, ja tas nepieciešams iestājai augstākās izglītības iestādē.

Svešvalodu eksāmenu 12. klases skolēni kārtoja jau martā – laikā, kad pārējiem skolēniem bija pavasara brīvlaiks.

2022. gadā vidusskolā skolēni kārtos atšķirīgus eksāmenus – paralēli vienā mācību priekšmetā notiks dažādi eksāmeni. Šogad skolēni, kuri sākuši mācības atbilstoši iepriekšējam standartam, pēdējo reizi kārtos eksāmenus atbilstoši iepriekšējiem standartiem. Šos eksāmenus kārtos tikai 12. klašu vai 3. kursa un 4. kursa audzēkņi profesionālajās izglītības iestādē. Vienlaikus šis ir pirmais mācību gads, kad 11. klases skolēni vai 2. kursa audzēkņi varēs pirmo reizi kārtot eksāmenus saskaņā ar jauno vispārējās vidējās izglītības standartu.

Skolēni piesakās centralizēto eksāmenu kārtošanai līdz attiecīgā mācību gada 15. decembrim, bet mainīt vai papildināt savu izvēli iespējams ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms attiecīga eksāmena norises datuma, rakstot skolas direktoram iesniegumu.

Vērtējums centralizētajos eksāmenos nav iegūts, ja skolēna eksāmena darba kopvērtējums ir mazāks nekā pieci procenti no kopējā punktu skaita.

Ja skolēns 2022. gadā neiegūst vidējo izglītību (piemēram, eksāmenā neiegūst piecus procentus), tad 2023. gadā eksāmeni būs jākārto atbilstoši jaunā standarta prasībām, tas ir, būs jākārto visi eksāmeni (optimālajā un/vai augstākajā līmenī).

Eksāmeni ārpus noteiktajiem laikiem

Visiem eksāmeniem, ko kārto pēc 9. vai 12. klases, ir noteikti papildu kārtošanas datumi, kas paredzēti tiem skolēniem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ (veselības, sporta sacensību vai neparedzētu apstākļu dēļ – nepieciešams uzrādīt izziņu) tos nevar kārtot sākotnēji noteiktajos datumos.

Turpinājumā lasi “Cālis” arhīva rakstus, ar kādu triku palīdzību mazināt spriedzi pirms eksāmeniem un to laikā. Tāpat uzzini, kas ir labais un kas – sliktais jeb distress, un kā tas var ietekmēt psihoemocionālo veselību.

Eksāmenu laiks: lai netrīc kājas un galva nav kā tukšs spainis

Foto: PantherMedia/Scanpix

Rit eksāmenu laiks – gan 9. un 12. klases skolēniem, gan augstskolu studentiem. Un mūsdienās izglītojamie sastopas ar daudziem iespējamiem stresoriem – augstas prasības no skolas, liels mācību materiāla apjoms, dažāda veida pārbaudījumi, attiecību problēmas ar vienaudžiem, ģimeni vai pasniedzējiem, nepieciešamība apvienot izglītības iegūšanu un papildu darbu. Īpaši grūts posms studenta dzīvē ir eksāmenu un pārbaudījumu laiks, jo ir paaugstināta spriedze, bet vienlaikus nepieciešamas labas darbaspējas un smadzeņu funkcijas kapacitāte.

Lasīt vairāk

Priekšnoteikumi, lai eksāmenu laiks paietu bez liekiem kreņķiem

Foto: PantherMedia/Scanpix

Eksāmenu laiks skolēniem un studentiem rada satraukumu un pat pastiprinātu stresu. Kā šo laiku vieglāk un veselīgājk pārdzīvot, ar ieteikumiem dalās "Vingrosev.lv" bērnu fizioterapeite Elizabete Deičmane.

Lasīt vairāk

Eksāmenu laiks. Kā iemācīties sevi 'savākt' un saglabāt atmiņā zināšanas

Foto: Shutterstock

Eksāmenu laiks gandrīz ikvienam saistās ar vecāko klašu skolēniem un studentiem pārpildītām bibliotēkām, stresu un negulētām naktīm. Nereti, lai gan esam mācījušies visu nakti, eksāmena laikā, kas ir viskritiskākais brīdis, no atmiņas pazūd būtiskākais. Ko darīt, lai tā nebūtu un kā izglītoties, nenodarot sev pāri? Uz šiem jautājumiem atbildes sniegs klīnikas "Premium Medical" mākslas un drāmas terapeite Kristīne Rudzinska.

Lasīt vairāk

Kāpēc pusaudžu uzturā obligāti jāiekļauj proteīnu saturoši produkti

Foto: PantherMedia/Scanpix

Kvalitatīvs un uzturvielām bagāts ēdiens ir viens no svarīgākajiem vesela organisma stūrakmeņiem ikviena vecuma cilvēkiem. Taču pastiprināta uzmanība tam jāpievērš fiziski aktīviem pusaudžiem vecumā no 12 līdz 18 gadiem un viņu vecākiem, jo strauji augošais tīņu organisms un paātrināta vielmaiņa pieprasa uzņemt lielāku uzturvielu daudzumu un olbaltumvielas it īpaši.

Lasīt vairāk

Ne visi var būt ģēniji: kā ar skaidru galvu apjēgt sava bērna 'griestus'

Foto: Panthermedia/Scanpix

Mūsdienās teju vispopulārākie jautājumi vecāku vidū ir: "Bet kādu attīstības centru jūs apmeklējat?", "Cik pulciņos ejat?", "Jums ir privātskolotājs?", "Dejošana – obligāti. Kā tad bez tās!" Dažiem vecākiem šķiet, ka bērns bez visa tā noteikti aizies pa slikto ceļu vai palaidīs garām kaut ko ļoti vērtīgu, kas traucēs viņam gūt panākumus.

Lasīt vairāk

Ļaunums, ko bērnam nodara distress jeb Kas ir sliktais stress

Foto: Shutterstock

Pēdējos gados bērnu un pusaudžu vidū būtiski pieaudzis sliktā stresa jeb distresa izraisītu saslimšanu skaits. Katrs trešais bērns, kas vēršas pie speciālistiem, regulāri cieš no distresa izraisītām sekām, liecina Latvijas Pediatru asociācijas novērojumi.

Lasīt vairāk

Vērā ņemamas pazīmes, kas liecina – tavs bērns atrodas stresa ietekmē

Foto: Shutterstock

To, kā bērns reaģē uz stresu, ietekmē daudzi faktori, ieskaitot vecumu un personiskās īpašības. Stresa ietekmē mainās bērna uzvedība, kas brīdina vecāku – kaut kas nav kārtībā. Taču, lai spētu bērnam palīdzēt, mammai un tētim ir jāzina, ka bērns ir pakļauts stresa ietekmei, kas nenāk par labu viņa fiziskajai un emocionālajai attīstībai. Portāls "Very Well Family" atklāj, kādas pazīmes liecina, ka tavs bērns atrodas stresa ietekmē, kas izraisījis stresu un kā palīdzēt bērnam ar to cīnīties.

Lasīt vairāk

Septiņi paņēmieni, kas pusaudzim var palīdzēt tikt galā ar stresu

Foto: Shutterstock

Ar stresu savā dzīvē saskaras ne tikai darbā ierakušies pieaugušie, bet arī bērni un pusaudži. Turklāt stress, nemiers un trauksme pusaudžu vidū pēdējo gadu laikā arvien pieaug. Kā pusaudzis sev var palīdzēt tikt galā ar stresu un kāda loma tajā ir vecākiem?

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!