Eksperte: sabiedrība sākusi nogurt no izskaistinātām dzīvēm soctīklos
Foto: Shutterstock

Cilvēkiem ir dabiska vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā to piepildīt. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz "patīk".

Jūlija sākumā "Instagram" uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto "patīk" skaitu. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū, kas citu atzinību sociālajos tīklos uztver saasināti.

Negatīvu ietekmi uz jaunieti var atstāt ne tikai nepietiekoša "Instagram" sekotāju atzinība, bet arī sociālos tīklos redzamās "ideālās" dzīves. "Instagram" skolas "Igskolalv" dibinātāja Santa Stivriņa pauž gandarījumu, ka šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklu lietotāji aizvien vairāk sāk atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai ikdienas dzīvei.

Tālāk lasi Stivriņas viedokli par sociālo tīklu ietekmi uz jauniešiem un to, kā tu, vecāk, vari palīdzēt savam bērnam neiekrist sociālo tīklu lamatās. Savukārt te lasi "Drošsinternets.lv" sagatavoto materiālu par internetā atrodamā satura negatīvo ietekmi uz tavu atvasi.

"Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem, izpelnoties apkārtējas sabiedrības uzmanību, ir loģiska un saprotama, īpaši pusaudžu vecumā. Pirms sociālo tīklu izveidošanas atzinība un popularitāte bija ieguldītā darba vai īpaša talanta rezultāts, taču šobrīd komplicētais process kļuvis ievērojami vienkāršāks. Sociālie tīkli ikvienam ir viegli pieejami, profila izveidošana prasa vien dažas minūtes. Turpmākais process atkarīgs no paša lietotāja, cik prasmīgi viņš izveidoto kontu attīstīs. Ja pieaudzis cilvēks ar nobriedušu psihi virtuālajā vidē notiekošo spēj uztvert adekvāti, tad pusaudžiem ar to dažkārt ir lielas grūtības, piemēram, vienaudžu negatīvie komentāri zem ievietotas fotogrāfijas var izraisīt nepamatoti saasinātu reakciju. Šādas situācijas rodas brīžos, kad virtuālā vide tiek pielīdzināta reālās dzīves apstākļiem. Viens no risinājumiem ir aktīvāka vecāku iesaiste arī bērna virtuālajā dzīvē. Vecākiem jāseko līdzi tam, cik daudz laika bērns pavada viedierīcēs, kā uzvedas sociālajos tīklos, vai lieto tos atbilstoši savam vecumam u.tml. Tehnoloģijas un to sniegtās iespējas var radīt gan pieradumu, gan atkarību, kas attiecīgi var novest pie nevēlamām sekām, taču, laicīgi atrodot un izskaidrojot veidus, kā mūsdienu tehnoloģijas pielietot jēgpilni, no sekām iespējams izvairīties. Ja vecāki iesaistīsies savu bērnu izglītošanas procesā, par situācijām ar nelāgām sekām lasīsim arvien mazāk.

"Patīk" skaita slēpšana – solis pozitīvā virzienā


Cilvēkiem vairāk jākoncentrējas uz publikāciju saturu un izveidotā profila vizuālo tēlu, nevis nepārtraukti jāpēta "patīk" skaitu pie katras fotogrāfijas. Eksperiments lieliski parāda pastāvošo vērtību sistēmu "Instagram" lietotāju vidū. Ieviestās izmaiņas ir solis pozitīvā virzienā, lai cilvēki un arī biznesa zīmolu kontu uzturētāji pievērstos savu profilu padziļinātai attīstīšanai. Šobrīd pāragri spriest, vai "patīk" skaita slēpšana būs situācijas risinājums – platformas lietotājiem vēl jāpierod pie veiktajām izmaiņām. Iespējams tiks ietekmēta profila viesu pirmā reakcija par lietotāja kontu, taču otrs rādītājs – sekotāju skaits – paliks nemainīgs, un tas ir pamats dažādām spekulācijām. Daudz vērtīgāka ir jauniešu un visas sabiedrības izglītošana publikāciju saturiskuma un fotogrāfiju kvalitātes veidošanas mākslā, kas mazinātu negatīvo viedokļu rašanās risku.

Dubultā dzīve sociālajos tīklos vairs nav populāra


Runājot par sociālajos tīklos publicēto saturu, nereti tiek minēts dubultās dzīves jēdziens, kad daļa lietotāju savos profilos atspoguļo lietas, kas ir tik izskaistinātas un samākslotas, ka neatbilst reālajai dzīvei. Parādoties sociālajiem tīkliem, lietotāji uzsāka savas ikdienas atspoguļošanu, nereti cenšoties katru dzīves mirkli attēlot no iespējami labāka un pievilcīgāka skatu punkta. Sen zināms, ka katram no mums ir labākie draugi, lieliskākie bērni, eksotiskākie ceļojumi un grandiozākie svētki – laika gaitā tas kļuva par tendenci, kas saglabājās ilgus gadus. Šobrīd sabiedrība sāk nogurt no tā un arvien aktuālāka kļuvusi tādu fotogrāfiju publicēšana, kurās redzama pavisam vienkārša un dabiska ikdienas dzīve – reāla un patiesībai atbilstoša. Protams, saglabājas arī dubultās dzīves piekritēji, taču tas vairs nav stilīgi.

Vecuma ierobežojums nav efektīvs līdzeklis


Izskanējis arī viedoklis, ka viens no risinājumiem, lai mazinātu negatīvu ietekmi uz jauniešu personībām, ir vecuma cenzs sociālo tīklu lietošanai. Piemēram, lai oficiāli reģistrētos "Youtube" platformā, jābūt vismaz 18 gadus vecam vai jāsaņem īpaša vecāku atļauja. Interesanti būtu uzzināt, cik lietotāji, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, tiešām saņēmuši vecāku atļauju. Neuzskatu, ka vecuma sliekšņa noteikšana sociālo tīklu lietošanai atrisinātu situāciju. Neticu, ka iespējams izveidot tik strukturētu un sarežģītu reģistrācijas anketu, kuru nebūtu tik vienkārši apmānīt. Piekrītu, ka striktāk jāierobežo piekļuve noteiktiem profiliem, zīmoliem vai produktiem, kas varētu negatīvi ietekmēt jauniešu psihi."

Source

Cālis.lv

Tags

Instagram Jaunietis Sociālie tīkli
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form