Gaidību 4dienu organizētajā seminārā Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Bumbiere - Kaže un vadītājas vietniece Irēna Dīķe stāstīja par to, kā vecāki izvēlas bērniem vārdus.

"Dažreiz liekas, ka vecāki ieliek bērniņam vārdu kaut kādā pēcdzemdību eiforijā, bet jau pēc pāris nedēļām nāk uz dzimtsarakstu nodaļu un lūdz iespēju vārdu mainīt. Vārda maiņa bērnam ir pietiekami sarežģīts process, lai aicinātu rūpīgi apdomāt, kādus vārdus liekam saviem bērniem," aicina speciālistes.

Kā notiek vārda došanas process

Viss ir ļoti vienkārši, ja jaunie vecāki zina un izprot procedūras gaitu. Jauno vecāku pienākums ir viena mēneša laikā pēc mazuļa piedzimšanas reģistrēt dzimšanas faktu kādā no Dzimtsarakstu nodaļām. Jaundzimušā vārds ir tikai un vienīgi vecāku ziņā, un ir labi par to vienoties jau iepriekš. Taču jāatceras, ka mazuļa vārds tiks ierakstīts saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām.

Bērna vārda maiņa

Bērna vārds jau ir reģistrēts iedzīvotāju reģistrā un visās datu bāzēs. Šādos brīžos vienkāršākā alternatīva būtu bērna kristīšana un šī kristītā vārda klāt "piekabināšana" vecāku dotajam. Taču, ja tomēr vecāki ir uzstājīgu un vēlas tomēr vārdu mainīt, jārēķinās, ka tas nebūs nedēļu, bet gan vairāku mēnešu jautājums. Sarežģītākais process ir pierādīt, ka bērns tiek atpazīts ar šo jauno vārdu - un, lai arī pirmajā mirklī tā neliekas, tas patiesībā ir ļoti grūts uzdevums.

Vārdu došanas tendences

Pēdējo desmit gadu laikā vārdu došanas tradīcijas ir mainījušās. Pašlaik populāri zēnu vārdi ir Roberts, Markuss, Daniels, Artjoms, bet 1993. gadā modernie zēnu vārdi bija Jānis, Artūrs, Edgars, Kristaps, Mārtiņš.

Līdz 1998. gadam nepārspējams līderis bija Jānis, bet pēdējo trīs gadu laikā tradicionālais Jānis vairs nav pat populārāko vārdu desmitniekā.

Vecāki bieži izvēlas arī šādus vārdus: Aleksandrs, Edvards, tad Roberts, Ralfs, Daniils, Ernests, Dominiks, Marks, Olivers, Viesturs, Rems, Bruno, Ādams, Teodors, Luka, Jurijs, Gusts, Dzintars Ugo, Kalvis, Voldemārs, Uģis.

Neparasto vārdu sarakstā šogad reģistrēti puikas ar šādiem vārdiem: Rino, Rails, Danijals, Ksenders, Reisons, Vints, Anands, Dinasijs, Demits, Lars.

Meiteņu vārdu topā stabili turas Sofija, Marta, Emīlija, Anna un Alise. Pirms desmit gadiem, 1993. gadā, meiteņu populārākie vārdi bija Kristīne, Laura, Elīna, Linda, Santa.

Pēdējo 20 gadu laikā ne reizi nav iekļuvis populārāko vārdu topā vārds - Līga. Pašlaik šo vārdu izvēlas arvien retāk.

Meitenēm biežāk dotie vārdiņi ir arī  Estere, Emīlija, Anastasija, Marta, Nikola, Ksenija, Marija, Maija, Madara, Amēlija, Laura. Retāk, bet arī reģistrē – Astrīda, Tīna, Jete, Zane, Aija, Justa, Lulla, Monika, Ulla, Petra, Milda, Eva, Justīne, Tince, Laila, Olīvija, Liene, Lidija, Ieva, Marika, Diāna, Terēze, Paulīne.

Savukārt neparasto vārdu sarakstā iekļuvuši Gēda, Leina, Džoja, Debja, Madrija, Amira, Sebara, Katnisa, Diona, Ettora, Bille, Alisija, Etēlija.

Source

Cālis.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form