Foto: Shutterstock

Atzīmējot Starptautisko bērnu vēža dienu, tika rīkota nozares profesionāļu diskusija, lai pārrunātu bērnu onkoloģisko saslimšanu diagnostikas iespējas Latvijā, ārstēšanai un rehabilitācijai nepieciešamā finansējuma pieejamību, efektīvākos risinājumus bērnu ārstēšanai, kā arī lielākos vecāku izaicinājumus, saskaroties ar bērnu onkoloģiskajām slimībām.

Ārstniecības iespējas attīstās ļoti strauji

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) reanimatologs Pēteris Kļava, skaidrojot esošo situāciju onkoloģisko slimnieku ārstēšanā, uzsver, ka Latvijā pēdējo 30 gadu laikā ir noticis milzīgs attīstības lēciens. Reanimatologs atceras, ka 1980. gadu beigās ļoti daudzus bērnus nevarēja izārstēt zināšanu un aprīkojuma trūkuma dēļ, bet mūsdienās Latvijā šīs pašas slimības tiek izārstētas dažu stundu laikā. BKUS Diagnostiskās radioloģijas dienesta vadītāja Ilze Apine piebilst, ka pašreizējā situācija Latvijā kopumā ir laba, jo ir pieejama augsta līmeņa diagnostikas un skrīninga aparatūra, kā arī pakāpeniski palielinās speciālistu skaits, kas var izmeklēt un ārstēt bērnus. Abi speciālisti ir vienisprātis, ka bērnu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanā būtisks faktors ir finansējuma pieejamība, jo tas ļauj ārstēšanā iekļaut inovatīvas terapijas un veidot arī ilgtermiņa starptautisko sadarbību, kas palīdz ārstēt pacientus ar ļoti retām slimībām.

Pieredzes paplašināšana starptautiskā līmenī

BKUS hematoonkoloģe Žanna Kovaļova atklāj, ka gada laikā Latvijā vidēji 40-50 bērniem tiek diagnosticētas onkoloģiskas saslimšanas. Speciāliste norāda, ka vairumā gadījumu bērnu ārstēšanas process notiek Latvijā, tomēr katru gadu ir trīs līdz pieci gadījumi, kad bērniem tiek diagnosticētas ļoti retas un unikālas slimības. Tādēļ BKUS mērķtiecīgi veido starptautisko sadarbību ar ārvalstu klīnikām un laboratorijām, lai notiktu pieredzes apmaiņa un bērni saņemtu medicīnisko palīdzību ar ārvalstu speciālistu starpniecību. Nacionālā veselības dienesta (NVD) Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Andreta Līvena skaidro, ka gadījumos, kad ārstēšanu nav iespējams nodrošināt Latvijā un attiecīgi BKUS ir izsniegusi ārstu speciālistu konsilija atzinumu par nepieciešamību saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ārvalstīs, tad bērnu vecāki tiek aicināti ar iesniegumu vērsties NVD. Tālāk iestādes speciālisti operatīvi izskatīs iespēju apmaksāt ārstēšanu par valsts budžeta līdzekļiem.

Foto: PantherMedia/Scanpix

Sekmīgas ārstēšanas atslēga – starpdisciplināra pieeja

Kovaļova norāda, ka gan pasaules, gan Latvijas medicīnā aizvien vairāk nostiprinās starpdisciplināra pieeja, vienkopus pulcinot dažādu jomu speciālistus. Hematoonkoloģe uzsver, ka šāda pieeja ir sevišķi nepieciešama gadījumos, kad ir iesaistītas unikālas un ļoti retas slimības, tostarp arī onkoloģiskās saslimšanas. Radiologu, histologu, patologu un intensīvās terapijas ārstu iesaiste onkoloģisko slimību ārstēšanas procesā ļauj precīzāk raksturot audzēja pazīmes un izvēlēties atbilstošāko bērnu ārstēšanas terapiju. Starpdisciplinārās ārstēšanas nozīmi un ieguvumus izceļ arī Apine. Viņa pauž viedokli, ka, raugoties no pacientu ērtības un izmaksu viedokļa, ir svarīgi, lai visi ārstēšanā iesaistītie speciālisti būtu pieejami vienuviet un informācijas apmaiņa būtu pēc iespējas ātrāka, jo onkoloģisko slimību ārstēšanā viens no izšķirošajiem faktoriem ir laiks un operatīva rīcība.

Izglītošana kā bērnu veselības priekšnosacījums

BKUS reanimatologs Kļava skaidro, ka viens no būtiskākajiem aspektiem bērnu slimību identificēšanā ir vecāku informētība un izglītotība. Reanimatologs norāda, ka valstij ir jārūpējas par zinātnes un intelekta attīstību, lai jaunākos zinātnes sasniegumus varētu pārnest uz medicīnu un onkoloģisko slimību efektīvāku ārstēšanu, savukārt vecāku uzdevums ir aktīvi iesaistīties bērnu izglītošanā un sekot līdzi bērnu attīstībai un simptomiem, kas varētu signalizēt par iespējamu saslimšanu. Izglītošanas nozīmi izceļ arī "Benu Aptieka Latvija" Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, kas, balstoties uz aptieku tīkla farmaceitu izklāstīto pieredzi, pauž pārliecību, ka vecāki pakāpeniski kļūst izglītotāki, aizvien lielāku uzmanību pievēršot bērnu uztura paradumiem, dzīvesveidam un regulāriem ārsta apmeklējumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!