Eksperts: Bērnu histērijas iemesls ir nevis audzināšana, bet gan gēnu īpatnība
Foto: PantherMedia/Scanpix



Atkal tā bļaušana, krišana gan zemi un brēkšana līdz zūd elpa un pulss. Bērnu histērijas gadu desmitiem tika uzskatītas par sliktas audzināšanas sekām un akmentiņš tādās reizēs tika mests vecāku lauciņā – kāpēc izlaidāt, izlutinājāt un nenoteicāt robežas?

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iespējams, ka vecāki un histēriskie bērni ir attaisnoti, jo zinātnieki atklājuši gēnu, kas ir atbildīgs par histērisku bērnu uzvedību, raksta "Mail Online".

Pētījumā iesaistīja identiskos vienolas dvīņus un divolas dvīņus. Salīdzinot viņu uzvedību, atklājās, ka tieši iedzimtajām īpašībām ir milzīga nozīme.

Pēdējos 25 gadus par vienu no iemesliem histēriskai un agresīvai uzvedībai minēja televīzijas nelabvēlīgo ietekmi uz psihi. Bet šie pētījumi atklāj, ka uzvedības problēmas emocionāli nenosvērtiem bērniem ir novērojamas jau agrīnā bērnībā un zīdaiņa vecumā, bet pats grūtākais periods ir no diviem līdz četriem gadiem, kad bērnu neciešami histēriskā uzvedība vecākiem sagādā lielākās raizes.

Analizējot bērnu genotipus un salīdzinot iespējamo ārējās vides ietekmi uz uzvedību, tika iegūti pierādījumi, ka iedzimtībai ir lielāka nozīme, stāsta Monreālas universitātes pētnieks Ēriks Lakors. Tikai pēc tam sekoja ārējo apstākļu ietekme. Lai arī sekundāra, tomēr nozīme ir arī audzināšanas veidam un attiecībām ar vecākiem.

Bērni, kas četru gadu vecumā krita gar zemi, izaugot, lieliski var iemācīties kontrolēt savas emocionālās izpausmes un iemācās savaldīties, ja tiek adekvāti audzināti. Galvenais uzdevums,  ir iemācīt sociāli pieņemami izpaust savu fizisko agresiju. Ja mazuļiem kaušanos un košanu apkārtēji piedod, tad izaugot lielākiem, šī emociju izpausmes forma vairs netiek piedotas.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form