Indijas pilsētā Kalkutā ir vairāk nekā 500 dažāda lieluma graustu rajonu, kuros dzīvo aptuveni trīs miljoni cilvēku, to skaitā bērni, kuri papildus nabadzībai ik dienas cīnās arī ar vecāku atkarībām, cilvēku tirdzniecību un izglītības nepieejamību.
Fotogrāfs Andris Sproģis uz Kalkutu devās 2019. gada aprīlī kopā ar akcijas "Zvaigzne Austrumos" atbalstītāju Ģirtu Strazdiņu, lai izdalītu vairāk nekā 560 dāvanu kastes bērniem, kuras sagatavoja cilvēki no visām trim Baltijas valstīm. "Mums abiem bija gods dzirdēt neskaitāmus "Paldies!" no bērniem un viņu vecākiem, ko vēlamies nodot tālāk visiem ziedotājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā," atklāj Sproģis.
"Zvaigzne Austrumos" sākums meklējams 2014. gada vasarā, kad, lasot ziņas par karadarbību Tuvajos Austrumos, Pēteris Eisāns, akcijas "Zvaigzne Austrumos" dibinātājs, ieraudzīja bildi, kurā redzams tēvs, kas nes rokās sakropļotu mirušās meitas ķermeni. Tas bija brīdis, kad Pēteris apņēmās palīdzēt bērniem pasaules karstajos punktos. Vēl nebija zināms, kā to izdarīt, bet noraudzīties traģēdijā, neko nedarot, likās amorāli un necilvēcīgi.
Tika atrasti sadarbības partneri Tuvajos Austrumos, kas informēja, ka tobrīd ļoti liela vajadzība bija rotaļlietas bērniem, kas netika paņemtas līdzi bēgļu gaitās. Tā radās doma, ka bērniem varētu ziedot rotaļlietas. Kā tās iesaiņot? Tukša kurpju kaste ir katrā mājā. Tā dzima akcija "Zvaigzne austrumos". Kopš tā brīža ap 15 000 kurpju kastes ar cilvēku sarūpētajām lietām ir nonākušas bērnu rokās. Vairāk par akcijas pirmsākumiem lasi šajā rakstā, kurā detaļas par "Zvaigzne Austrumos" idejas attīstību un veiksmīgo iznākumu atklāj pats Pēteris Eisāns.
Kā savā mājaslapā atklāj fotogrāfs Andris Sproģis, iepriekš akcija bija vērsta uz palīdzību karadarbībā cietušiem bērniem, taču, dodoties uz Indiju, mērķis bija atbalstīt ģimenes, kas ir iesaistītas cita veida "karā" – cīņā ar nabadzību, bieži vien galēju.
Dāvanas tika nogādātas Kalkutas sešos graustu rajonos un lauku ciematos līdz pat 100 kilometriem attālumā no pilsētas. "Katrs no graustu rajoniem, kuru apmeklējām, bija ar atšķirīgām iezīmēm un dažādu nabadzības pakāpi, bet tiem visiem kopīga bija dzīvojamo telpu ārkārtīga šaurība un apkārtnes piesārņojums," viņš stāsta. "Tur lietas, kuras mums ir pašsaprotamas – tualete, tīrs dzeramais ūdens, ēdiens pietiekamā daudzumā, skola – daudziem ir neaizsniedzams sapnis." Kādā no rajoniem, kurā tika izdalītas arī akcijas "Zvaigzne Austrumos" laikā sagādātās dāvanas, tikai četri no tur dzīvojošajiem aptuveni 200 bērniem mācās skolā.
Tāpat fotogrāfs piebilst, ka šajos rajonos bērni ir pakļauti arī lieliem drošības un veselības riskiem. Piemēram, viena no lielākajām problēmām ir cilvēktirdzniecība. Nereti bērnu pārdod paši vecāki – apmaiņā pret 100 līdz 200 dolāriem. Arī Andra Sproģa fotogrāfijās redzamie bērni ir pakļauti šādam riskam.
Arī telpu šaurība un pārapdzīvotība ir milzīga problēma. Piemēram, šajā aptuveni 20 kvadrātmetrus lielajā telpā dzīvo jaunie vecāki kopā ar vēl vienu pieaugušo. Sproģis atklāj, ka aptuveni 90 procenti ģimeņu graustu rajonos mitinās vienā istabā.
Redzot, kādā nabadzībā dzīvo Kalkutas graustu rajonu bērni, Sproģi esot pārņēmusi bezpalīdzības sajūta: "Tu saproti, ka palīdzēt iespējams tikai niecīgai daļai." Taču, no otras puses, viņu neesot pametusi arī apziņa – tā nav nejaušība, ka izdevies iepriecināt tieši šos bērnus un saņemtā dāvana un izrādītā uzmanība varētu kalpot par nozīmīgu cerības staru viņu dzīvē.
Akcijas laikā sagatavotās dāvanas nonāca arī netālu no Kalkutas esošajos lauku ciematos. Arī tur izglītības pieejamība ir liels izaicinājums. Dažiem bērniem līdz tuvākajai skolai ir jāmēro 30 kilometri. Šo ceļu viņi veic ar divriteni.
Vēl viena no lauku ciematu īpatnībām ir, ka, sasniedzot 12, 13 gadu vecumu, meitenes tiek izdotas pie vīra. Sproģis skaidro, ka, galvenokārt, tas tiek darīts materiālu apsvērumu dēļ, jo, apprecot meiteni, rūpes par viņu pārņem vīrs. Kā vēl vienu no iespējamajiem iemesliem viņš min tradīcijas, kuras ietver to, ka meitenes vecākiem, izprecinot bērnu, ir jādod līdzi pūrs: "Tā kā daudzas ģimenes ir ļoti nedrošas par savu nākotni, tās izprecina savas meitas pēc iespējas ātrāk, jo nezina, vai vēlāk varēs atļauties pūra izdevumus sliktu ražu vai kādas dabas stihijas dēļ."
Indijas lauku reģionos vēl joprojām liels iespaids ir dažāda veda māņticībām. Fotogrāfs uzsver, ka tās tiek uztvertas nopietnāk nekā melna kaķa pārskriešana pāri ielai, kas ir vēl aizvien ir aktuāla daudzās vietās Eiropā, arī pie mums. Sproģis uzskaita dažādas māņticības, kuras cilvēki Indijas lauku ciematos vēl aizvien ievēro: "Daudzi indieši izvairās slaucīt grīdu vakarā, jo tas nesot nelaimi. Ceturtdienās nedrīkst mazgāt veļu, bet piektdienās – griezt matus. Lai pasargātu sevi no sliktiem sapņiem, zem spilvena iesaka likt nazi vai šķēres. Maziem bērniem uz pieres liek melnas krāsas punktu, lai padarītu tos nepievilcīgus ļauniem gariem un pasargātu no cilvēku ļauniem skatiem. Ģimenes mēdz pieņemt nepamatotus un pat graujošus ekonomiskus lēmumus, klausot padomdevējiem, kuri apgalvo, ka kontaktējas ar dažādiem dieviem."
Saskaņā ar ANO datiem Indijas iedzīvotāju skaits šobrīd pārsniedz 1,36 miljardus. Katrs sestais pasaules cilvēks dzīvo Indijā. Paredzams, ka līdz 2024. gadam Indija kļūs par visapdzīvotāko valsti pasaulē.
