Tēlnieks Sandis Aispurs ir tētis diviem dēliem – trīs un septiņus gadus veciem. Kādudien, atsaucoties vecākā dēla idejai – uzbūvēt sniega māju, tētis ķērās pie darba. Un divu dienu laikā Rīgā, Āgenskalnā tapusi eskimoviesnīca, kā ģimene paši to dēvē. Tētis jau ir izmēģinājis, kā ir gulēt mājiņā, bet ar vecāko dēlu to darīs šonakt. Sak, jāpagūst, kamēr nav iestājies atkusnis. Par to, kā tapa mājiņa un ko ģimenei patīk darīt kopā, sarunā atklāj tētis Sandis.
Par savu tēlnieka mākslas darbu no sniega Sandis pavēstīja savā feisbuka profilā, un viņa veikumu ar "patīk" atzīmējuši jau vairāk nekā divarpus tūkstošu cilvēku, ar ierakstu dalījies pusotrs tūkstotis sociālā tīkla lietotāju, kā arī ierakstam ir ap 150 komentāru – daudzos no tiem cilvēki dalījušies ar saviem no sniega veidotajiem darbiņiem. "Super tētis!" – šāda satura komentāru ir ļoti daudz. "Tētīt mīļais! Cik brīnišķīga mājiņa jums izdevās un vēl pamācība klāt! Oi, atceros bērnību! Gluži tādu neuzbūvējām, bet lielu cietoksni gan. Un to prieku par būvniecību...!" – cilvēkus šajā pandēmijas laikā sajūsmina ne tikai uzceltā māja, bet arī dēlu un tēta kopā pavadītais laiks.
Sandis sarunai piekrīt uzreiz, tāpat kā dalīties ar fotogrāfijām par mājiņas tapšanas gaitu. Jā, kas zina, varbūt vēl kāda ģimene iedvesmosies un radīs prieku ne tikai bērniem, bet arī paši sev, jo ikvienā pieaugušajā jau arī vēl dzīvo bērns!
Tētis Sandis atzīst, ka viņam patīk darīt dažādas aktīvas lietas, tāpēc kādudien, kad vedis dēlu mājās no bērnudārza un puika ieminējies, ka varētu uzcelt sniega māju, ilgi nedomājis – pārnākot mājās, lāpsta rokās un pie darba. Lai veidotu sniega ķieģelīšus, talkā ņemta vanna. Tajā tika veidoti mājas "pamata bloki". Sandis smej: "Tā kā esmu tēlnieks, iztēle strādā labi, un mājas veidošanu jau redzēju uz priekšu, nešpikojot no citiem." Grūtāk gājis ar arkas veidošanu, bet darbiņš paveikts labi. Māju Sandis uzbūvējis divos vakaros, katru dienu tam veltot pa četrām stundām laika. Kad mājiņa tapa, gaisa temperatūra ārā bija ap nulli grādu, tāpēc arī sniegs bija padevīgs materiāls – lipīgs.
Lai tā būtu īsta viesnīca, ne tikai būdiņa, Sandis nolēma izveidot arī logus. Tika sarūpēti spaiņi, kuros salēja ūdeni un bija jānogaida, līdz tas sasals, tad varēja iemontēt mājiņas karkasā. Čiks un gatavs! Bet kā ar siltumu viesnīcā? Tētis nolēma kā pirmais pārbaudīt, cik komfortabli ir gulēt pašuzceltā sniega viesnīcā. Naktī, kad viņš nakšņoja mājiņā, ārā gaisa temperatūra bija mīnus 14 grādi pēc Celsija, bet būdiņā – ap nulli. Rokas un deguns neesot nosalis. Lai siltāk un romantiskāk, pie katra lodziņa iedegta pa svecītei – kopā trīs. Sveču liesmiņas, tāpat kā paša elpa un ķermeņa siltums, arīdzan palīdzējis uzturēt siltumu viesnīcā. Šonakt plānos tajā gulēt kopā ar vecāko dēlu, bet vispār pieteicies arī Sanda draugs ar dēlu, ka gribētu noīrēt istabiņu. Mājiņa no ārpuses ir aptuveni divus metrus augsta, bet iekšpusē – bērni var nostāties stāvus, tiesa, pieaugušais gan tikai rāpus stāvoklī. Savukārt platuma ziņā viesnīca var uzņemt trīs vai četrus iemītniekus.
"Vēl tajā namiņā ir ne tikai ekstrēmi augsts siltuma, bet arī romantikas līmenis! Ja sagribas kādu bildināt, tad "JĀ" ir garantēts, tā es domāju!" – savā feisbuka profilā pasmej Sandis. Bet nekā smieklīga – viņš sievai nosūtījis ielūgumu uz savu "restorānu" – mājiņā pasniedzis tēju no termosa. Lūk, ne tikai labi pavadīts laiks kopā ar bērniem, bet arī attiecību stiprināšana!
Sandis stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā ģimenei īpaši iepatikusies aktīva atpūta dabā. Gan visi četri, gan Sandis atsevišķi ar vecāko dēlu – ģimene dodas pārgājienos, nakšņojot teltīs, gan brauc ar velosipēdiem. "Ja ir brīvāki brīži no darbiem, iespējami biežāk cenšamies visi kopā darīt visādas lietas. Tiesa, jaunākais dēls ir tādā vecumā, ka ne īsti liksi lielajā bērnu pārnēsājamā mugursomā, ne īsti vēl pats kājāmgājējs garus gabalus. Ar bērniem jau tā ir – pirmos piecus kilometrus spriņģo, tad jāieslēdz motivācijas programma – cepumi vai citi labumi, cenšoties pierunāt paiet vēl kaut nelielu ceļa gabaliņu," smejas Sandis.
Šogad ziema mūs lutina ar sniegu, tāpēc arī Sandis atminas savu bērnību Kandavā, kur bija vairāki kalniņi, pa kuriem šļūkāt ar ragavām, slēpēm vai "plēvi". Viņa vecāki gan dzīvojuši šķirti, tāpēc pašam atmiņas par to, ka ar tēti kopā būvētu kādu cietoksni, nav. Toties viņš ar savu ģimeni cenšas būt kopā ik brīdi, kad tas iespējams. Pārsvarā brīvais laiks aktīvā atpūtā tiek pavadīts tepat Latvijā, bet pēdējoreiz kopā ar bērniem ģimene bijusi ceļojumā pa Rumāniju – 2019. gadā. Sandis gan min, ka Covid-19 izraisītā pandēmija nesusi kādu labumu arī izteikti kūtrajiem – pat tie, kuri allaž izvēlējušies atpūsties tikai komfortablos apstākļos, tagad labprāt dodas dabas takās, jo citas izvēles jau nav...
Baudīsim ziemas priekus, bet nepiemirstot par drošību!
Lūko fotogaleriju, kā tapa eskimoviesnīca:
