Ģenialitāte – iedzimta vai attīstīta? Mūsdienu bērnu potences kļūt par ģēnijiem
Foto: Shutterstock

Ja vien vispār ir temats, kas apvīts ar mītiem, tad tas ir tieši šis. Pietiek izteikt vārdu "ģēnijs", un vecākiem iztēlē uzreiz parādās mūžvecs, sirms zinātnieks, kas noņemas ar aprēķiniem, vai bērns, kura prāts ir nobriedis jau trīs gadu vecumā un kurš ikvienu klātesošo biedē ar paranormālu spēju izpausmēm.

Liela tiesa atbildības par to jāuzņemas Holivudai. Dr. Bernadeta Tainena, kura ir vairāku bērnu attīstības un audzināšanas grāmatu autore, uzsver, ka mūsdienu psiholoģiskie testi un pētījumi pierāda, ka ģenialitāte ir nevis iedzimta, bet lielākoties attīstīta. Paturi prātā, ka visi mūsdienu novērojumi liecina – pārāk vienkāršoti ir teikt, ka mēs jau piedzimstam tādi, kādi esam, un tas ir viss.

Idejai, ka mūsu nākotni nosaka tās ģenētiskās kārtis, ko daba mums iedala piedzimstot, pamatā ir teorija, ka smadzeņu intelekts un spējas ir fiksēts lielums kopš dzimšanas brīža. Turpretī mūsdienās ir nopietni pierādījumi, ka tā nav tiesa. Lūk, kāpēc! Par ģenialitāti un tās veidošanos savā grāmatā "Jūsu bērns spēj domāt kā ģēnijs" (Your Child Can Think Like a Genius: How to Unlock the Gifts in Every Child) stāsta Tainena, un mēs ielūkosimies viņas atziņās.

Tie, kuru spējas "uzplaukst" vēlu, iepretī tiem, kuriem tās "uzplaukst" agri

20. gadsimta sākumā psiholoģija bija relatīvi jauna zinātne, taču tā sāka nopietnāk iesaistīties diskusijā par cilvēka spējām. Lai pētītu cilvēka prātu, filozofija izmantoja loģiku un spriedumus, bet psiholoģija ieviesa ideju par testiem, ar kuriem varētu noteikt un izmērīt cilvēka intelektu. Ja cilvēki bija pārbaudīti ar testu palīdzību un ieguvuši noteiktu punktu skaitu, uzskatīja, ka šis punktu skaits un tādējādi arī viņu intelekts paliek nemainīgs uz visu mūžu. Šī ideja bija nepareiza, apraksta Tainena. Viņa uzsver, ka patiesībā testos iegūtais punktu skaits mainās, cilvēkus dzīves laikā pārbaudot atkārtoti. Un mainās ne jau tikai testu punkti, cilvēki gūst izcilus panākumus dažādos dzīves periodos. Daži "uzplaukst" jau pirmajos skolas gados, bet citi spēju uzplaukumu pieredz vēlāk dzīvē.

Padomā, un tu droši vien atcerēsies kādu, kas skolā bijis nesekmīgs, bet pēc tam guvis ievērojamus panākumus. Mēs esam dzirdējuši par uzņēmējiem, kuri izslēgti no skolas un nopelnījuši savu pirmo miljonu, kamēr viņu skolasbiedri arvien vēl centīgi mācījušies universitātē. Visi nepieredz spēju uzplaukumu vienā un tajā pašā laikā, un nav iespējams noteikt galējo robežu tam, ko cilvēks spēj sasniegt dzīves laikā.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna audzināšana Ģēnijs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!
Sludinājumi

Comment Form