Gēnu nesaderība? Ģimenē aug divi brāļi ar autismu  (12)

Kā stāsta Liāna Krūmiņa, Aleksis, kuram tagad ir astoņi gadi, piedzima vesels, viss bija kārtībā, lai gan nedaudz attīstībā atpalika no vienaudžiem. Bet pat ģimenes ārste mammai norādīja, ka katrs bērns ir individuāls, tādējādi aicinot nekreņķēties, kad puisēns vēl nerunāja, lai gan citi viņa vecuma bērni jau to prata darīt. Kad Aleksim bija divi gadi, ģimenē tika pieņemts lēmums par labu vēl viena bērna laišanai pasaulē, jo jau ģimenes dibināšanas sākumā Liāna un dzīvesbiedrs bija vienojušies, ka grib divus bērnus.

"Precīzi pēc gada jeb tad, kad Aleksim palika trīs gadi, piedzima Eduards. Arī viss bija kārtībā, bet, kad jaunākajam palika divi gadi, ievēroju, ka kaut kas nav kārtībā," atminas mamma. Bet atkal – pat ārste ieteica nogaidīt. Divarpus gadu vecumā Liāna jau pavisam skaidri sapratusi, ka "nav labi", un sākusi meklēt speciālistus. Bērnu slimnīcas Gaiļezera novietnē Eduardam trīs gadu vecumā noteikta diagnoze – autisms.

"Man nebija nekādas sajēgas par autismu, tikai tad sāku meklēt informāciju par slimību, par to, kā bērnam palīdzēt. Un tad arī sāku vērīgāk ieskatīties vecākajā dēlā. Sākumā šaubījos, varbūt pati pārspīlēju? Arī citi man teica, ka jau saskatu to, kā nav…Un tomēr, arī Aleksim noteica to pašu diagnozi, tikai krietni vieglākā formā," stāsta Liāna.

"Vairāk bērnu mūsu ģimenē nebūs, tā jau būtu bezatbildība," stingri nolēmuši puisēnu vecāki, kuri tā arī nav raduši atbildes uz jautājumu – kāpēc? Ģenētiskās analīzes nekādu skaidrojumu nav sniegušas. "Kaut kas nesalikās gēnos, acīmredzot. Iespējams, katram no mums ar citu partneri būtu viss bijis citādāk, bet ir tā, kā ir," joprojām neziņā par autisma iemesliem izsakās Liāna.

Tagad Liāna ir arī stingri pārliecināta, ka nebūtu ļāvusi jaunākajam puikam veikt komplekso vakcināciju, jo tieši pēc tās situācija esot saasinājusies. Eduards pusotra gada vecumā pārslimojis plaušu karsoni visai smagā formā, bet neilgi pirms saslimšanas viņš bija sapotēts. Tieši pēc plaušu karsoņa pārslimošanas puisēna attīstība ne tikai apstājusies, bet pat sākusi regresēt. "Tagad es saprotu, ka nevajadzēja ļaut viņu vakcinēt. Un arī tagad netieši mums iesaka atturēties no turpmākas vakcinācijas. Neviens to, protams, neapstiprina. Man vienmēr bijusi spēcīga intuīcija, es jau tad negribēju mazo vakcinēt, bet mani pierunāja, tostarp norādot, ka citādi mēs netiksim dārziņā. Šobrīd es to nožēloju, bet tā jau ir, mēs visi meklējam iemeslus. Turklāt abiem puikām ir arī imūnā mehānisma traucējumi," norāda Liāna.

Kā uzsver mamma, kopš viņa iepazinusi šo slimību un sākusi abus intensīvi vadāt uz dažādām nodarbībām, progress ir milzīgs. Vecākajam puikam autisma pazīmes ir vieglākā formā. Viņš prot lasīt, sācis jau rēķināt, bet ar rakstīšanu gan vēl ir grūtāk, jo sīkās motorikas attīstība vēl nav notikusi tik veiksmīgi, kā gribētos. Tomēr puisēns, lai gan gadu iekavējis un atpaliekot attīstībā no vienaudžiem, šogad sāks pirmklasnieka gaitas parastā skolā, apgūstot speciālu programmu.

Savukārt jaunākais dēlēns, kuram tagad ir pieci gadi, dosies uz parasto bērnudārzu. To arī ieteikuši ārsti, jo zēnam nav uzvedības problēmu, viņš nav agresīvs, viņš ir spējīgs saklausīt un izpildīt vienkāršākās pavēles. Uz dārziņu puika dosies kopā ar asistentu, pavadot tur dienā trīs līdz četras stundas, tad mamma viņu vedīs uz nodarbībām. Savukārt Aleksis apmeklēs mazu lauku skolu, kas izraudzīta speciāli, lai bērnam nebūtu grūtību adaptēties. Lielajās skolās, kur ir ļoti daudz bērnu, Aleksis varētu apmulst. Mammai abu bērnu izvadāšana dienā prasīs pavadīt ilgas stundas pie auto stūres, jo ik dienu būs jāmēro aptuveni 120 kilometri. Bet Liāna ir apņēmības pilna, jo redz lielu progresu.

Eduards ir ļoti smaidīgs, drošs, atvērts bērns, viņam nav autismam raksturīgās noslēgtības, un ar viņu mēs tagad varam arī pārvietoties ar sabiedrisko transportu, kas kādreiz nebija iespējams, bet, pateicoties, nodarbībām, tagad mēs to varam, stāsta Liāna.

Mamma ir apņēmīga un saka: "Es darīšu visu, lai viņus izvilktu", tādēļ lūdz sabiedrības atbalstu palīdzēt savākt nepieciešamos līdzekļus, lai brālīšus varētu turpināt vadāt pa nodarbībām, kas nes acīmredzamus rezultātus. Valsts nodrošina tikai 10-20 nodarbības pie audiologopēda, bet, lai bērni attīstītos, nepieciešamas regulāras nodarbības.

Ģimenē pelnītājs ir tikai puisēnu tētis, tādēļ paši nevar apmaksāt visas nepieciešamās nodarbības.

"Pateicoties līdzcilvēku palīdzībai, abiem brāļiem pagājušajā gadā tika nodrošināts attīstošo nodarbību apmeklējums. Progress ir acīmredzams. Aleksis ir iemācījies lasīt, palielinājies vārdu krājums, uzlabojusies izpratne par apkārt notiekošo. Eduards ir iemācījies atpazīt krāsas, ciparus, tagad apgūst burtus. Ir uzlabojusies sapratne par ikdienišķām lietām, uzlabojusies pašaprūpe. Ir pateikts pirmais vārds – mamma! Vecāki ir sapratuši, ka ir uz pareizā ceļa un nodarbības nepieciešams turpināt, lai bērnu attīstība neapstātos pie sasniegtā.

Bērnu attīstību ar autiskā spektra traucējumiem grūti prognozēt, jo katram tā var atšķirties. Kāds tā arī nekad nevar iemācīties runāt, bet kāds var kļūt par ģēniju. Aleksim jau šobrīd psiholoģiskās izpētes testu rezultāti uzrāda ļoti labu atmiņu salīdzinoši ar viņa vienaudžiem," teikts "Ziedot.lv" mājaslapā, kura ievietots ziedojumu vākšanas projekts par abiem brālīšiem.

Ja tev ir iespēja un vēlēšanās, palīdzi arī tu Krūmiņu ģimenei! To var izdarīt, ziedojot "Ziedot.lv" mājaslapā vai pa ziedojumu tālruni 90006383, kas darbosies līdz 23. augustam.

Ģimene lūdz ziedotāju atbalstu, lai Eduards un Aleksis 2016. gadā varētu saņemt:

Lai nodrošinātu Eduardam un Aleksim rehabilitācijas pakalpojumus gadā kopā nepieciešami 14 080 eiro.