'Ģimenes diagnoze': kā atšķirt veselīgu ģimeni no disfunkcionālas
Foto: Shutterstock

Dažreiz mēs saprotam, ka mūsu un ģimenes dzīve veidojas kaut kā ne tā. Bet kas tieši slēpjas aiz šī "ne tā"? Jo gribas taču, lai mēs un mūsu vistuvākie cilvēki dzīvotu kā pasakā – ilgi un laimīgi.

Atrast problēmu un labot to ir iespējams, pārliecināti pauž psihoterapeite Valentīna Moskalenko. Kādēļ vienas ģimenes kļūst par problemātiskajām, bet citas paliek veselīgas? Varbūt ir kāda harmonijas un laimes recepte? Šo tematu portālā "Psychologies" aplūko speciāliste, sākotnēji mudinot iedomāties problēmu skarto ģimeni. Ļoti iespējams, kāds šajā aprakstā atpazīs arī pats sevi.

Šādā ģimenē visa dzīve griežas ap vienu problēmu un tās "nēsātāju". Piemēram, despotiska vai autoritāra māte vai tēvs, kāds no pāra krāpj otru, kāds no partneriem pamet ģimeni, atkarības – no medikamentiem, narkotikām, alkohola vai emocionāla, psihiska vai jebkura cita neārstējama slimība kādam no ģimenes locekļiem.

Šis saraksts nav pilnīgs, un katrs no mums viegli var atcerēties vēl dažas problēmas. Tādās situācijās visvairāk cieš bērni, kuriem trūkst uzmanības, jo tā taču ir fokusējusies uz galveno ģimenes bēdu. "Kaut kas ir jāupurē disfunkcijas dēļ, un pirmais upuris, protams, ir veselīga mijiedarbība ģimenē," norāda Moskalenko.

Ikvienā ģimenē jābūt galvenajām lietām: varai, laikam, ko veltīt viens otram, godīgumam, jūtu izpausmei un vēl daudzām. Tālāk palūkosim šos kritērijus abu modeļu ģimenēs – gan veselīgajās, gan problemātiskajās.

Vara: autoritāte vai despots

Veselīgās ģimenēs vecākiem ir vara, kas palīdz uzturēt zināmu kārtību. Taču viņi šo varu izmanto elastīgi. "Problemātiskie" vecāki rīkojas autokrātiski un pat despotiski – "Tā būs, jo es tā teicu", "Tāpēc, ka es esmu māte (tēvs)", "Manā mājā visi dzīvos pēc maniem noteikumiem". Bieži vien ir sajaukums starp autoritatīviem un autokrātiskiem pieaugušajiem.

Psihoterapeite paskaidro šo atšķirību. Autoritatīvie vecāki uzklausa bērnus un citus ģimenes locekļus, pirms pieņemt kādu lēmumu, kas skar visu ģimeni. Bet autokrāti lēmumus pieņem vieni, viņi citu cilvēku domas neņem vērā.

Sekas: ja mēs esam auguši šādā ģimenē, tad kādudien saprotam, ka mūsu jūtas, vēlmes, vajadzības nevienu neinteresē. Un mēs bieži atkārtojam šo modeli tālākā dzīvē. Piemeklējam partnerus, kuri "absolūti nejauši" neņem vērā mūsu intereses.

Laiks ir nauda, taču ne visiem tas tiek

Veselīgā ģimenē laiks atrodas katram, jo katrs ir svarīgs, ir pārliecināta speciāliste. Disfunkcionālā ģimenē nav ieraduma sarunāties, izvaicāt par jūtām, interesēm un vajadzībām. Ja jautājumi tiek uzdoti, tad tie ir dežūrjautājumi: "Kādas atzīmes?" Vienmēr ir svarīgākas lietas par mājinieku dzīvēm.

Bieži šādās ģimenēs tiek veidoti plāni, bet pēc tam tie mainās, solījumi pavadīt laiku ar bērniem netiek turēti. Vecāki dod divkāršas, nekonsekventas norādes, kuru dēļ bērns nezina, kā rīkoties un kā reaģēt.

"Mani ļoti interesē, ko tu iemācījies karatē, bet es nevaru aiziet uz sacensībām – man ir daudz darbu" vai "Es tevi mīlu. Ej ātrāk gulēt – nemaisies pa kājām". "Problemātiskie vecāki" var teikt: "Laiks ir nauda", bet pret pašu dārgāko un vērtīgāko – savu bērnu – šīs vērtības īsti neeksistē.

Sekas: mūsu intereses un vajadzības nav svarīgas. Mēs neesam laika un uzmanības vērti. Pēc tam mēs atrodam partneri, ar kuru atpūšamies dažādos laikos, pierodam, ka priekš mums otram vairs nepietiek spēka – vīram vai sievai ir daudz darbu, ir draugi, svarīgi projekti...

Tags

Attiecības ģimenē Ģimene

Comment Form