Lai atbalstītu dēla mērķtiecīgo virzību tālākās profesijas apguvei, mamma ar zēnu gada laikā ir izbraukājusi visas – kopumā 92 – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo daļas. Nākamais mērķis – pateikt paldies un kopā apēst pa kūkas gabaliņam ar Emīla iecienītākajiem darbiniekiem konkrētos depo. Un vēl... Nav rasts risinājums, kā Emīlam sagādāt elpošanas aparātu, jo pārējās ugunsdzēsēja-glābēja ekipējuma sastāvdaļas viņam jau ir. Īpaša forma bērnu izmēram pasūtīta Vācijā.
Foto: Emīls lepni pozē ar ķiveri galvā.
Foto: Emīls kopā ar mammu Baibu un VUGD ģenerāli Oskaru Āboliņu.
Kopš divu gadu vecuma pastāvīgs muzeju apmeklētājs
Mamma ar Emīlu bija devusies ciemos pie draugiem Ainažos, tur arī bija pirmā reize, kad viņš redzēja brīvprātīgos ugunsdzēsējus. Atgriežoties Rīgā, mamma pie sevis domājusi – dēls vēl mazs, pulciņos sūtīt vēl tā kā nav pienācis laiks, bet lietderīga laika pavadīšana gan vajadzīga abiem. Sākuši brīvdienās apmeklēt muzejus. Kā jau daudziem maziem (un arī lieliem) zēniem, arī Emīla vājība bija visa veida tehnika. Sākumā zēnam paticis viss – Dzelzceļa muzejā skatīties vilcienus, Latvijas Ugunsdzēsības muzejā – visu, kas saistās ar šo profesiju, bet ātri vien Emīls izdarījis savu izvēli – viņu interesē tikai un vienīgi ugunsdzēsība.
Pēc neilga laika Emīls ar mammu tika neoficiāli ieskaitīti Ugunsdzēsības muzeja pastāvīgā apmeklētāja godā, bet blakus tam taču atrodas VUGD 9. daļas depo. Kad muzeja darbinieki jau bija iepazinuši mazo zēnu, pēc muzeja izstaigāšanas viņam itin bieži tika atļauts, protams, netraucējot darbu, paskatīties notiekošo depo. Tā arī viss sākās...
Mamma atminas, ka 2017. gada 17. maijā, kad VUGD svinēja profesionālos svētkus – Ugunsdzēsības dienu, bija izsludinātas atvērto durvju dienas, viņa izcepusi kūku un ar dēlu devusies uz depo, kas atrodas blakus muzejam. Zēnam interesējis viss – kur ugunsdzēsēji guļ, esot darba maiņā naktī, kur ēd, kur vingro, nemaz nerunājot par ekipējumu, mašīnām... Pēcāk sekoja Muzeju nakts, kurā mamma Emīlu aizveda pie ugunsdzēsējiem Ainažos. Taču jau pavisam nopietna apņemšanās Emīlam ar mammu radās pagājušā gada vasarā.
Nopietnā apņemšanās – apciemot visas 92 VUGD depo daļas
Pagājušā gada maijā tika atļauts Emīla vārdu dienu ar draugiem svinēt VUGD 2. daļā. Jau pirms tam mamma Vācijā bija pasūtījusi bērna izmēra ugunsdzēsēju formu, bet draugi ugunsdzēsēji no blakus esošā depo puikam svētkos uzdāvināja formas dienas kreklu ar Emīla vārdu. "Tā pamazām Emīls apauga ar ugunsdzēsēju ekipējumu, tagad viņš ir simtprocentīgi ekipēts. Vienīgi vēl nav pašam sava elpošanas aparāta, tas jau ir sarežģītāks jautājums," saka mamma Baiba.
Foto: Emīls ar Talsu VUGD depo komandu.
Tagad, kad pabūts visos depo, Baiba saka, ka 90 procentos gadījumu VUGD darbinieki bijuši atsaucīgi un mazajam zēnam labprāt izrādījuši savu saimniecību, aprunājušies par šo profesiju, taču sastapti arī tādi glābēji, kuri īsti nav vēlējušies iesaistīties garās sarunās ar Emīlu. "Bija reizes, kad Emīls depo pavadīja vien piecas minūtes, citur – trīs četras stundas. Vienreiz abi gaidījām piecas stundas, jo konkrētā depo ugunsdzēsēji bija devušies izsaukumā. Ja parasti Emīls ir nepacietīgs, tad reizēs, kad lieta saistīta ar ugunsdzēsību, viņam laiks neeksistē. "Mammu, kā tu nesaproti, viņiem taču jādzēš, ūdens jāpaņem, tas prasa laiku, pagaidīsim," tā man atteica Emīls, kad ierosināju doties prom," smej Baiba.
Tas, ka ne visās VUGD daļās sastapti atsaucīgi cilvēki, pēc mammas domām, pat ir labi, jo šādas situācijas dēlu sagatavojot lielajai, reālajai dzīvei. Arī tajā taču gadās visādi, visi cilvēki nekad nebūs atvērti.
Foto: Jāiemēģina, kā tas ir...
Foto: Emīls Skrundas VUGD depo – priecīgi visi.
""Es eju pensijā, bet pat nezināju to, ko Emīls" – tā sacīja kāds ugunsdzēsējs. Tā arī ir, Emīls zina visu, uzreiz glābējiem taujā: "Kāds sūknis? Kāds tam spiediens?"" par dēla aizraušanos stāsta mamma.
Tā gada laikā abi izbraukāja visu Latviju. Katru nedēļas nogali – ar savu automašīnu ripinājās pa tālākiem un tuvākiem ceļiem. Nākamais mērķis – Emīlam ir savi favorīti depo daļās, tāpēc abi nolēmuši viņus apciemot otrreiz, līdzi ņemot kūku, lai varētu pateikt paldies.
Lietderīga laika pavadīšana – bonuss gan dēlam, gan mammai
Foto: Var sacīt – īsts glābējs!
Mamma dēlu ne tikai izvadājusi pa visiem depo Latvijā, bet abi bijuši arī vienā no depo Stokholmā, Zviedrijā. Arī mājās Emīlam viss ir saistīts ar ugunsdzēsību – pie gultas, kas ir kā ugunsdzēsēju automašīna, karājas forma, viņam ir milzu kolekcija ar dažādām rotaļlietām, kas saistītas ar šo profesiju, arī gultas veļa ir tādā pašā stilā... Pilnīgi viss. Lai ikdienā nenobružātos ugunsdzēsēju forma, kas pasūtīta Vācijā, mamma atrada karnevāla kostīmu, ko tad ļauj vilkt uz bērnudārzu. Bieži tur Emīls devās arī ugunsdzēsēja ķiverē. Bet tad bijusi ķibele – lēto preču veikalā iegādātais kostīms dažās vietās pa vīlēm iziris. Ko darīt? Sašūt jau nav problēmu, bet mamma ilgi meklēja dzeltenos diegus – tieši tādā tonī, kāds tas ir īstajām formām. Viss ir ļoti nopietni un nav šaubu, kas būs Emīls, kad izaugs liels. Protams, ka ugunsdzēsējs-glābējs!
Foto: Emīla mājas valstība.
