Kāpēc tā notiek un kā to vērst par labu, portālam "Letidor" skaidro Valērija Zinatuļina, psiholoģe, psihoterapeite, kura specializējusies krīžu situācijās un psiholoģiskās problēmās, kas skar vīriešus.
Dzimtas turpināšanas instinkts ir cilvēciskās eksistences pamatu pamats. Un tam loģiski seko vecāku instinkts, sadaloties mātes un tēva. Mātes instinkts ir no dabas dots: sieviete intuitīvi saprot, ka atbildība par topošo bērnu gulsies uz viņas pleciem. Starp māti un bērnu rodas īpaši cieša saikne jau pirmajās mazuļa ieņemšanas minūtēs.
Tēva instinkts, atšķirībā no mātes, tiek ielikts kā piemērs, audzinot zēnu, uzskata speciāliste. Vīrietis "nokopē", sev līdzi nes ģimenes pieredzi, kurā pats audzis. Savā ziņā ietekmi atstāj arī sabiedrības domas: bērnu audzināšana nav vīriešu darīšana, lai gan, protams, pēdējos gados situācija ir krasi mainījusies uz labo pusi, uzsverot būtisko tēva nozīmi.
Bet kopumā vīriešiem ir daudz grūtāk pieņemt faktu "es būšu/esmu tēvs" un koncentrēties jaunajai lomai. Un tētiem dažādos vecumos rodas jautājums, kā kļūt par labu tēvu. Tomēr ne visiem tas ir dots. Kāpēc? Pirms atbildēt uz šo jautājumu, psiholoģe aicina iepazīties ar dažādiem piemēriem no dzīves.
Gadījumi no ekspertes prakses
Psiholoģe atzīst, ka viņas praksē novērotas dažādas vīrieša kā tēva pozīcijas problemātiskas izpausmes.
- Sieviete pēc daudziem kopīgi nodzīvotiem gadiem sapratusi, cik ļoti dziļi viņu ievaino vīra vienaldzība pret paša bērniem. Viņš dzīvojis ar darbu un karjeru, bet bērnu attīstība, viņu slimošana, uzvedība, panākumi un neveiksmes – tas viss uz viņu neattiecās. Bet viņas aizņemtība ar bērniem kaitinājusi vīru tik ļoti, ka izsaukusi greizsirdību.
- Meitene atnāca pēc padoma, jo nezināja, kā rīkoties. Līgava, studente. Viņu audzināja mamma, vemāmiņa ar vectētiņu. Un pēkšņi uzradies tēvs. Viņa dzīve iekārtojusies tā, ka ir viens. Viņš grib ģimeni, siltumu. Lūdz satikties, kopā pavadīt atvaļinājumu. Viņai aizmiglo acis ar aizkustinošām sarunām un dāvanām. Meitene ir apmulsusi. Viņa jūt līdzi šim cilvēkam, kuru pazīst tikai pēc fotogrāfijas, bet nav gatava krist apskāvienos, pieņemt viņu ģimenē. Citiem vārdiem sakot, cilvēks, kurš nav realizējies kā tēvs, pretendē uz vectēva lomu…
- Jauns vīrietis, nesen kļuvis par tēvu, atnāca padalīties ar negaidītu atklājumu: "Ziniet, sākumā es baidījos pie viņa pat pieiet – tik maziņš! Bet mainīt autiņbiksītes vēl jo vairāk nevaru – ja nu ne tā paņemšu. Bet vienreiz sieva aizgāja, bet viņš raud un raud. Paņēmu rokās, sajutu mazu galviņu. Pēc pieniņa smaržo. Kaut kāda neizprotama sajūta radās. Un lepnums – mans taču! Un pat sajutu… ja varētu, arī krūti iedotu! Un dēliņš tiecas pie manis, smaida, ūjina. Un viss – no tā brīža palīdzu, mazgāju, pastaigājos. Gandrīz viss pats no sevis izdodas. Sievai vieglāk, kopā tiekam galā. Droši vien, ka vēl arī par otru bērnu nolemsim!"
Bērnība bez vērā ņemama vīrieša piemēra
Ģimene bez tēva. Ja zēna bērnība pagājusi nepilnā ģimenē, bez tēva un citiem bērna acīs ievērojamiem pieaugušajiem vīriešiem, pastāv liela varbūtība, ka nākotnē tēva loma viņam padosies ar lielām grūtībām.
Vienaldzīgs tēvs. Tieši tas pats notiek, kad tēva klātbūtne vīrieša bērnībā bijusi tikai faktiska. Tēvs nav auklējis zēnu, nav turējis savā rokā viņa mazo plaukstiņu, nav atbildējis uz bezgalīgajiem "kāpēc" un nav atbalstījis sarežģītās situācijās.
Bērnu psihotraumas. Tās ļoti slikti ietekmē zēna kā nākamā vīrieša un tēva lomu, jo īpaši traumas, kas saistās ar paša tēvu. Ja tēvs ir pazemojis vai ignorējis dēlu, pārmēru viņu kontrolējis un audzināšanā izmantojis diktatorisku stilu, nākotnē dēls var izlemt atteikties no būšanas par tēti. Atsevišķos gadījumos līdzīga pieredze motivē savu bērnu audzināt citādāk. Pazīstot sāpes, vīrietis sev apsola, ka nekad tā neizrīkosies ar saviem bērniem, un nerealizētās gaidas transformējas konkrētā rīcībā. Tā ir uzmanība, rūpes, emocionāls devums bērna sirsniņai.
- Kādi ir "nepareizo" tēvu tipi un kāda var būt kaitniecība bērna attīstībā saistībā ar tēta audzināšanas stilu, uzzini šajā rakstā.
Vīrieša personībā dominējošais egoisms
Ģimenes dzīves sākumā, līdz mazuļa piedzimšanai, visa sievietes uzmanība, rūpes, apskāvieni un skūpsti tika tikai vīram. Bet pēc tam uzradās mazulis – maziņš, bezpalīdzīgs, un mīļotā sieviete lielāko daļu laika pavada ar viņu. Vīrs paliek otrajā plānā.
Vīrieša nerealizētas ambīcijas
Vēlme apmierināt savas nerealizētās ambīcijas ar bērna palīdzību bojā vīrieša labākās tēva īpašības. Dažreiz tētis nav spējīgs savā bērnā saredzēt personību. Viņš uzskata, ka dēls vai meita ir "tēva vizītkarte", tādēļ viņa bērniem jārealizē viņa personīgie plāni. Jā, bērniem ir tēva gēni, kaut kādā ziņā viņi tam ir līdzīgi, bet agri vai vēlu viņi parādīs savu individualitāti. Bet nepavisam ne pa tēva prātam.
Populistisks audzināšanas stils
Šo stilu mēdz izraudzīties tie vīrieši, kuri uzskata, ka bērnu audzināšana ir tikai un vienīgi mātes pienākums.
"Izaugs, tad arī parunāsim", šādas domas ir dažiem īpašiem "eksemplāriem".
Protams, bērnu audzināšanas procesā kļūdas ir neizbēgamas. Tomēr, ja ir grūtības apzināties sevi tēva lomā, ja trūkst sapratnes, kā izveidot audzināšanas stratēģiju un taktiku, labāk vērsties pēc palīdzības pie speciālists, iesaka psiholoģe. Tomēr arī pats var darīt kaut ko lietas labā.
- Cik liela nozīme ir tēva klātbūtnei gan dēlu, gan meitu audzināšanā, lai viņi izaugtu laimīgi, uzzini šeit.
Lūk, daži padomi, kā kļūt labam tēvam!
Kādi ir "tēva zinātnes" principi? Pastāv dažas universālas rekomendācijas vīriešiem, kuri uzdod jautājumu, kā kļūt par ideālu tēti savam bērnam.
Sākotnēji tiec skaidrībā, kas tev traucē sevi parādīt kā tēvu, bet pēc tam seko rekomendācijām.
Pirmkārt, ar bērnu izveido kontaktu iespējami agrāk. Kamēr mazulis vēl atrodas tur, ērtajā vietiņā – mammas puncī, pieskaries, sarunājies, bērns tevi sadzirdēs. Bet pēc viņa nākšanas pasaulē viņš tevi jau pazīs pēc balss un intonācijas.
Novērtē sevi ar svešu skatienu. Godīgi atzīmē savas nevēlamās rakstura īpašības.
Treškārt, atceries sevi bērnībā. Kas tev pietrūka? Par ko tu sapņoji? Nē, te netiek runāts par materiālām lietām – dāvanām un rotaļlietām. Kādus vārdus tu vēlējies dzirdēt, kādus iespaidus un attiecības ar vecākiem tu būtu gribējis piedzīvot?
Šīs atmiņas palīdzēs vismaz domās pabūt bērnu pozīcijā, intuitīvi saprast, kādas ir viņa vajadzības, ko viņam ir svarīgi saņemt no tevis, viņa personības "autora". Un tagad tev ir parādījusies iespēja otrreiz piedzīvot bērnību, tikai jau jēgpilni. Kopā ar viņu – mazuli, bērnu, pusaudzi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
