Gudro prātu konkurence: sākas cīņa par iekļūšanu trīs Rīgas centra prestižās ģimnāzijās
Foto: Shutterstock

Sestdien, 27. aprīlī, ap 1670 skolēnu, saposušies, iespējams, nedaudz uztraukušies un ar personu identifikācijas dokumentiem kabatā, dosies kārtot iestājpārbaudījumu matemātikā kādā no trīs Rīgas centra prestižākajām ģimnāzijām, kuras šogad pirmo reizi organizē vienotu pārbaudījumu, lai iestātos 10. klasē. Gudrāko un centīgāko prātu sacensības noritēs, lai iekļūtu Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā.

Kopumā visās trīs ģimnāzijās tiks uzņemti 552 skolēni, lai septembrī uzsāktu mācības 10. klasē. Elektroniskā pieteikšanās iestājpārbaudījumiem noslēdzās 24. aprīlī īsi pirms pusnakts, bet saskaņā ar šīs pašas dienas pēcpusdienā gūtajiem datiem, (kas nozīmē, ka kāds skolēns vēl līdz pusnaktij varēja pieteikties), vienotos pārbaudījumus vēlas kārtot 1671 skolēns, pastāstīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Māris Brasla. Tātad – uz vienu vietu kādā no minēto trīs ģimnāziju 10. klasēm – pretendē trīs skolēni. Pagājušajā gadā uz katru skolu bija pieteikušies ap 1000 skolēnu, bet lielākā daļa no viņiem – uz vairākām skolām vienlaikus.

Šis ir pirmais gads, kad iestājpārbaudījums tiek organizēts kopā. Iepriekš skolu vadība savā starpā saskaņoja iestājpārbaudījumu datumus, lai skolēni varētu kārtot eksāmenus visās trīs ģimnāzijās. Tad situācija bija tāda – viens skolēns, baiļojoties, ka kādā no viņa izvēlētajām ģimnāzijām var arī neiestāties, pieteicās uz visām trim, un trīs sestdienas veltīja, lai rakstītu iestājpārbaudījumu. Šogad tā ir viena sestdiena, kas skolēnam jāvelta nopietnam darbam, un uzreiz viņš būs pretendentu sarakstā uz visām trim minētajām ģimnāzijām. Pārbaudījuma rezultāti tiks paziņoti pēc 3. maija, skolu mājaslapās ar kodētiem cipariem.

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis sacīja, ka vienotais iestājpārbaudījums esot viņa ideja, kas "dzimusi" pirms sešiem gadiem, bet pāris gadus kolēģi to noraidījuši, kamēr šogad viss izdevies. Turpretim, lai iestātos ģimnāzijās uz 7. klasēm, vienoti iestājpārbaudījumi tiek organizēti jau ceturto gadu, un šogad tie būs 11. maijā. Priekulis arī pastāstīja, ka piedāvājums pievienoties vienotajiem iestājpārbaudījumiem esot izteikts arī Āgenskalna Valsts ģimnāzijai (ĀVĢ), bet viņi pagaidām no tā netieši atteikušies. Pēc Priekuļa domām - tas būtu tikai loģiski, ka gan ĀVĢ, gan Vācu Valsts ģimnāzija turpmāk apsvērtu šādu iespēju, jo arī šajās skolās liels uzsvars likts uz eksakto mācību priekšmetu padziļinātu apguvi.

Ģimnāziju "ietilpība"


Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā nākamajā mācību gadā būs septiņas 10. klases un četras 7. klases. Kopumā šajā ģimnāzijā iecerēts uzņemt ap 210 vidusskolēnu un 120 pamatskolas skolēnu uz 7. klasi. Brasla slavē šo ieceri par vienotu iestājpārbaudījumu, kas ļauj taupīt laiku un enerģiju gan bērniem, gan pedagogiem.

Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktors Guntis Vasiļevskis pastāsta, ka nākamajā mācību gadā, tāpat kā līdz šim, tiks veidotas piecas 10. klases, no kurām viena no tām īsteno humanitārā virziena programmu, un vēl viena starptautiskā bakalaura programmas klase, bet uz to minētais iestājpārbaudījums neattiecas. Savukārt 7. klases nākamajā gadā šajā skolā būs četras, katrā klasē paredzot 30 skolēnu.

Gudro prātu konkurence: sākas cīņa par iekļūšanu trīs Rīgas centra prestižās ģimnāzijās
Foto: LETA

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā tiks veidotas sešas 10. klases, kopumā uzņemot 192 skolēnus, bet 7. klases nākamajā mācību gadā būs divas, kurās mācīsies 56 bērni. Priekulis pastāstīja, ka skolā piecas 10. klases būs ar dabaszinību un matemātikas novirzienu, padziļināti apgūstot angļu valodu un matemātiku. Savukārt viena klase tiks veidota, kurā arīdzan padziļināti apgūst matemātiku un angļu valodu, bet tai vēl ir profesionāli orientēts virziens, ar šaurāku fokusu vai nu uz mākslu, dizainu, studējot arī arhitektūru, vai nu diplomātija un starptautiskās attiecības. Šajā ģimnāzijā jau daudzus gadus strādā ar tā dēvētajiem moduļiem, ko izglītības reforma vēl tikai paredz ieviest. Tāpat vidusskolā tiek piedāvāts apgūt trešo svešvalodu no nulles – krievu, vācu, franču, spāņu, itāļu un ķīniešu. No "tīra" humanitārā virziena šī skola ir atteikusies, arvien lielāku akcentu liekot uz eksaktajiem priekšmetiem. Tieši tāpēc arī Priekulis vēlējās uzrunāt vecākus, norādot, ka 1., 2. un 3. ģimnāzija pēc nosaukumiem nav ierindota pēc izglītības kvalitātes, nosaukumiem neesot nekādas nozīmes. Jā, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija reitingos patiešām atrodas līderpozīcijā, bet nākamā eksakto priekšmetu ziņā esot tieši Rīgas Valsts 3. ģimnāzija, turpretim Rīgas Valsts 2. ģimnāzija piedāvā daudzveidīgāku izglītības programmas klāstu, tostarp humanitāro virzienu.

"Atbirums" niecīgs, ģimnāzijas priecājas par motivētiem skolēniem


Pēdējos gados daudz tiek runāts par sāncensības garu gan starp skolām, gan bērniem – kurš būs līderis mācībās, sportā, mūzikā, kurš nedaudz iepaliks astes galā un tādēļ, ļoti iespējams, dzīvē neko nespēs sasniegt. Lai kā būtu, laikmets diktē savus noteikumus, un dzīvošana bez konkurences vairs nešķiet iespējama. Visu minēto trīs ģimnāziju direktori apliecina, ka viņu vadītajās skolās iestājas un mācās patiešām motivēti bērni. Tiesa, gadās tā dēvētais "atbirums", bet tas ir niecīgs, un tad uz šīm brīvajām vietām var pretendēt kāds cits bērns. Brasla, piemēram, min, ka mēdz gadīties brīvās vietas uz 11. klasi. Iemesli var būt dažādi – kāds skolēns aizbrauc uz ārzemēm mācīties, kādreiz gadoties pa vienam vai diviem bērniem mācību gada laikā, kuri pārdomā un dodas atpakaļ uz savu iepriekšējo skolu.

Bērni nav vecāku fons! Vecākiem būtu jāspēj pamanīt, kādā virzienā bērnam ir dotības. Psihoterapeite Inta Zīle

Arī Vasiļevskis saka, ka "atbirums nav masveidīgs". Pa dažiem skolēniem gadoties, kuri sava rakstura īpašību dēļ aiziet no skolas, piemēram, nespējot būt tik centīgi. Intelektuālā ziņā visi, kuri iestājoties Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, esot spējīgi to pabeigt, taču citi nespējot samierināties ar augstajām prasībām un zemākām atzīmēm, nekā saņēmuši iepriekš. Bet šādu skolēnu skaits ir ļoti mazs. Līdzīga situācija ir arī Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, un Priekulis saka: "Skolēnu atlase pierāda – pie mums mācās tie, kuri to grib, mēs paņemam talantīgākos." Šajā ģimnāzijā pārsvarā mācoties bērni, kuriem matemātikā atzīmes ir 8, 9 un 10, lai gan daži esot arī ar atzīmi 7. "Ar tādu augstāko līmeni ir cits temps, ar kādu var strādāt fizikā, matemātikā, ķīmijā. Tie bērni, kuriem matemātikā atzīmes ir 4 un 5, nav slikti bērni, bet viņiem daba iedevusi citus dotumus."

Prestiža skola – bērna vai vecāku izvēle; apzinātās un neapzinātās ambīcijas


Patiesībā vecāki par skolas izvēli bērnam sāk domāt savlaicīgi - cits jau dažu gadu vecumā, cits vairāk tuvojoties skolas laikam, un daudzi vecāki ir gatavi darīt visu ko, lai tikai atvase tiktu iespējami labākā skolā. Protams, savā ziņā tas jau ir tikai apsveicami, ka vecāki domā par bērnu izglītošanu, bet dažreiz šie centieni ir pārmērīgi. Taču šoreiz ne par to. To, cik svarīgi, lai bērns mācītos prestižā skolā, pierāda arī vecāku diskusija portāla "Cālis" forumā – to atradīsi šeit un šeit.

Portāls "Cālis" lūdza psihoterapeitus dalīties viedoklī – labi vai slikti, ka tik daudzi vecāki cenšas savus bērnus "iekārtot" prestižās skolās, kā tas ietekmē vai neietekmē jauniešu psihoemocionālo veselību.

Psihoterapeite Inta Zīle atzīst, ka šis savā ziņā uzpūstais burbulis par iekļūšanu prestižās skolās galvenokārt ir vecāku raizes. Kāpēc vecākiem ir stress? Kāpēc vecākiem vajag, lai bērns mācās vienā vai citā skolā? No racionālās puses, protams, šīs vēlmes ir saprotamas, bet psihoterapeite uzdod vēl vienu jautājumu: "Kāpēc visiem bērniem būtu jāmācās vienā skolā?" Dzīvē ir nepieciešami dažādi speciālisti. Viņasprāt, stāsts ir par vecāku apzinātām vai neapzinātām ambīcijām, un tās nav saistītas ar mācību rezultātiem, bet gan priekšstatiem, kādam jābūt manam bērnam.

Atzīmes atspoguļo nevis to, ka mēs esam labi, bet to, ka esam apguvuši zināšanas. Psihoterapeits Jānis Vītiņš

Zīle uzsver – cik gan dažādi bērni var piedzimt daudzbērnu ģimenē vieniem vecākiem. Katrs atšķirīgs, bet vecāki reizēm nespēj ieraudzīt, ka bērniem ir atšķirīgas spējas un intereses, un ka bērni nav tādi pat kā vecāki. Piemēram, vecāki paši bijuši teicamnieki ar augstiem rezultātiem, bet viņu bērnam patīk sports vai mūzika... "Mīļie vecāki, padomājiet, kāpēc jums tas ir tik svarīgi, lai bērns mācītos konkrētā skolā?"

Psihoterapeite patlaban veic pētījumu par pusaudžu depresiju, trauksmi, somatizāciju un saikni ar mācību rezultātiem. Dotā brīdī dati vēl tiek apstrādāti, taču ārvalstīs veiktie pētījumi ir pierādījuši, ka izglītības sistēmā, arī ģimnāzijās, ļoti labi iekļaujas meitenes, un izglītības standartus jau arī pārsvarā veido sievietes – pedagoģijā vispār ir šī dzimuma pārsvars. Tie, kuri ir aktīvāki, radošāki, nepaklausīgāki – gan meitenes, gan zēni, viņiem standarta sistēmā iekļauties ir grūtāk.

Vēl viens fakts, uz ko norāda speciāliste, – arī skolas savstarpēji konkurē par reitingiem, viņu ieskatā, ideāls skolēns visu izdarīs, visu sapratīs pats, bet cena, ko maksā trauslāks skolēns, īpaši prestižās skolās, ir pārsvarā no malas neredzama, to jūt tikai pats bērns – somatizācija, sāpes, ēšanas traucējumi, atkarības, trauslāka personība un lielāks jūtīgums, krietni lielāka psihiskā ievainojamība. Un tas ir pierādīts. Piemēram, ja jaunietim no prestižas skolas parādās uzvedības traucējumi, viņš "izkritīs" no mācību iestādes. Paradoksāli, bet savā ziņā viņš pat ir vinnētājs, veselāks, jo viņam vismaz ir parādījušies ārējie simptomi, kas rāda apkārtējiem: "Ar mani kaut kas nav labi, palīgā!". Bieži apdāvinātiem bērniem ir tā, ka viņiem prevalē iekšējie simptomi, kurus nepamana nedz ģimenē, nedz skolā, tos jūt tikai pats jaunietis. Un šādi bērni cieš no nediagnosticētas somatizācijas, jo neviens nav pamanījis, ka visa pamatā, piemēram, ir pat smaga depresija. Taču var būt arī tā, ka viss ir šķietami lieliski, bet parādās nopietni ēšanas traucējumi. Bieži ģimene to negrib redzēt, un arī daļa skolu nav ieinteresētas to redzēt. "Visideālākā no psihoemocionālās veselības viedokļa skolu sistēma ir tāda, kurā pastāv dažādība, piemēram, Somijā. Ir tādi bērni, kuriem ir nepieciešams kustēties, un viņš mācību vielu var klausīties, izdarot pietupienus vai metot kūleņus," saka Zīle.

"Bērni var piedzimt talantīgi – ķīmijā, fizikā, mūzikā, sportā – un viņi aizies un nokārtos eksāmenus bez problēmām. Ja bērnam būs talants un motivācija, viņš to izdarīs, bet, ja tā būs vecāku motivācija, var nekas nesanākt, bērns pat neapzināti to var sabotēt un neiestāties. Ja bērns pats nebūs izlēmis, ka grib būt izcils, pilnveidoties konktrētajā jomā, nekas nelīdzēs. Reizēm situāciju var atrisināt, ja vecāki paies nedaudz maliņā. "Tā ir tava dzīve, es respektēju, ko tu vēlies". Tas var jaunietim palīdzēt atrast pašam savu motivāciju," uzskata psihoterapeite.

Runājot par konkurenci, lai iestātos prestižās skolās, Zīle akcentē, ka talantīgie iestāsies paši, citiem nāksies piestrādāt, bet daļa no viņiem netiks. Un te speciāliste uzsver, ka valstiskā līmenī nav novērtēta profesionālā vidējā izglītība. Viņasprāt, ir svarīgi uz bērniem skatīties kā uz resursu – kas ir viņu stiprās un vājās puses, un tādā kontekstā bērniem palīdzēt attīstīties un veidoties, atrast piemērotākās izglītības iestādes.

Cena, ko maksā trauslāks skolēns, īpaši prestižās skolās, ir pārsvarā no malas neredzama, to jūt tikai pats bērns – somatizācija, sāpes, ēšanas traucējumi, atkarības, trauslāka personība un lielāks jūtīgums, krietni lielāka psihiskā ievainojamība. Psihoterapeite Inta Zīle

"Bērni nav vecāku fons! Vecākiem būtu jāspēj pamanīt, kādā virzienā bērnam ir dotības. Piedāvāt iespējas, bet būt gataviem, ka bērnam ir talants, taču viņš negrib... Un akceptēt bērna izvēli. Nevajag visus pataisīt vienādus!" uzsver Zīle.

Ja prestižajās skolās ir uzstādījums, lai bērni visu izpilda, tiek saražots liels daudzums izpildītāju, un tikai. Ja mācību procesā nav iepīts radošums, ja bērni nespēj miksēt eksaktos priekšmetus ar radošumu, tad rezultātā viņi būs tikai izpildītāju lomā. Mācību procesā ir jātrenē abas šīs funkcijas, lai būtu pievienotā vērtība. Zīle skaidro, ka divas dažādas smadzeņu puslodes atbild par šo radošumu un augsto prāta intelektu, un, ja kāda no tām netiek trenēta, tad attīstās tikai viena. "Jā, viņi būs perfekti izpildītāji, taču bez novatoriskām idejām. Arī Einšteinam bija ne jau lielākas smadzenes, bet gan smadzeņu saiklis, kas savieno abas puslodes, un tas viņam patiešām bija lielāks par vidējo. Tāpat ir pētījumi, kas apliecina, ka augstākus rezultātus sniedz kombinācija piecas mūzikas stundas un viena matemātika nedēļā, nevis piecas matemātikas un viena mūzikas stunda," tā psihoterapeite.

Gudro prātu konkurence: sākas cīņa par iekļūšanu trīs Rīgas centra prestižās ģimnāzijās
Foto: Shutterstock

Arī ārsts psihoterapeits Jānis Vītiņš, runājot par to, kā vecāku vēlme bērnu iekārot kādā prestižā skolā ietekmē viņa psihoemocionālo veselību, norāda: "Vecākiem būtu kritiski jāpārdomā, kādēļ viņi vēlas, lai bērna mācītos konkrētā skolā". Bērnam ap šo vecumu norisinās pubertāte, un viņi kļūst ļoti "polāri" savā uztverē pret jebko. Tā viņi gatavi uztvert arī savu vecāku vērtējumu – vai nu esmu labs vai slikts. Ja bērns ir nepārliecinātāks par sevi, viņš vairāk būs gatavs sekot vecāku gaidām. Ja vecāki kā aktualitāti izvirza tikai skolu un mācību sasniegumus, bērns arī parādīs augstus rezultātus, bet pēc kāda laika – parasti ap 20 gadu vecumu vai pat nedaudz vēlāk viņam var parādītes trauksmes traucējumi, fobijas, notiek tāda kā dekompensācija, skaidro speciālists. Un tad šis jaunais cilvēks var parādīties psihoterapeita kabinetā.

Veselīga jaunieša identitāte balstās uz šādiem trīs "vaļiem":

  • profesionālā identitāte – nākotnes profesijas izvēle, kas skolas laikā arī var mainīties. Skolas laikā viņa sekmes mācībās liecinās tikai par šo daļu.
  • sociālā identitāte – attiecības ar draugiem;
  • romantiskā identitāte – savas seksualitātes attīstība.

Un vecākiem ir jāseko līdzi, lai visās šajās trīs zonās kaut kas notiek un kas notiek. Jārespektē, ka šajās trīs zonās ir jābūt līdzsvaram.

Vītiņš atzīst, ka konkurence ir veselīga un būtu veselīgi, ja bērns, kuram ir dotības labi mācīties, iestātos un konkurētu starp līdzvērtīgiem. Tomēr vecākiem ir jābūt ļoti godīgiem pret sevi, jautājot – kāpēc es virzu savu bērnu uz šo skolu. “Atzīmes atspoguļo nevis to, ka mūsu bērni ir labi, bet tikai to, ka viņi ir apguvuši zināšanas,” norāda Vītiņš.

Source

Cālis.lv

Tags

Izglītība Lasāmgabali Psihoemocionālā veselība Skola Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form