Hormonu spēlītes grūtniecības laikā
Foto: stock.xchng

Grūtniecības laikā sievietes organismā rodas 47 jaunas, bioloģiski aktīvas vielas, tai skaitā hormoni, kas regulē grūtniecības norisi. Hormoni veidojas pavisam jaunā iekšējās sekrēcijas dziedzerī – placentā – orgānā, kāda nevienam citam, izņemot grūtnieci, nav. Tieši hormonu svārstības ir tās, kas daudzu grūtnieču dzīvi maina līdz nepazīšanai.

Skarbā patiesība ir tāda, ka auglis sievietes organismā ir svešķermenis, kas organismam būtu jāatstumj. Tāpēc daudzas jaunās, bioloģiski aktīvās vielas strādā, lai nomāktu topošās māmiņas imūnsistēmu - lai tā necīnītos pret jauno dzīvībiņu. Par grūtniecību un tās radītajām izmaiņām sievietes organismā var sākt runāt jau tad, kad menstruācijas vēl nav aizkavējušās. To, ka būs mazulis, var noteikt jau devītajā desmitajā dienā pēc apaugļošanās, jo tad izstrādājas tā sauktais piestiprināšanās hormons - HCG. Ja topošais bērns aug labi, šā hormona daudzums ik pēc divām dienām dubultojas. Aktivizējas arī grūtniecības hormons progesterons, ko izstrādā olnīcas. Tas veicina asinsvadu ieaugšanu placentā, bērna imunitāti un nodrošina dialogu starp mammu un mazuli, lai viņas organisms neatgrūstu mazuli kā svešķermeni. Progesterons veicina barības vielu uzkrāšanos dzemdes gļotādā un embrija barošanu. Vēlāk tas veicina mazuļa attīstību un nomāc dzemdes kontrakcijas.

Emocionālās izmaiņas

Gaidot bērniņu, sieviete mainās ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Bieži vien mainās domāšana un uztvere, grūtniece kļūst kaprīza un raudulīga. Kas notiek?

Grūtniecības laikā progesterons iedarbojas depresīvi. Tāpēc daudzas sievietes šajā laikā kļūst nervozas un depresīvas. Ja sieviete ir jūtīga, grūtniecības laikā ikviens sīkums iedarbojas nomācoši. Nervozums un nomāktība mazāk izpaužas sievietēm, kuras savā dzīvē jūtas droši un stabili. Taču, jo vairāk topošo māmiņu ietekmē ārējie apstākļi un viņa jūtas nedrošāk, jo spēcīgāk izpaužas nervozitāte. Dažām grūtniecēm nervozums un nestabilitāte pēc pirmā grūtniecības trimestra pāriet, citām saglabājas visu laiku, bet citām vispār nerodas.

Nereti grūtniece kļūst raudulīga. Aizkustina dažādi sīkumi, gadās apraudāties par niekiem. Raudulību mazāk nosaka hormoni, bet gan grūtniecības laikā pastiprinājusies izjūta, ka daudz kas nepakļaujas gribai un nenotiek pēc sievietes prāta. Tāpēc speciālisti topošajām māmiņām nereti iesaka lietot magniju. Tas mazina nervozitāti un raudulību, atslābina dzemdes un ķermeņa muskulatūru.

Gaidot bērniņu, nereti pasliktinās atmiņa - nevar atcerēties vārdus, grāmatu nosaukumus un citas it kā pašsaprotamas lietas. Tā notiek tāpēc, ka mainās prioritātes. Par galveno prioritāti kļūst grūtniecības norise un gaidāmais mazulis, pārējam nav lielas nozīmes.

Grūtniecības laikā sieviete vairāk ieklausās savā organismā. Tāpēc nereti vēlmi skatīties kādu filmu vai kāri pēc konkrēta ēdiena apkārtējie tulko kā kārtējo kaprīzi.

Fiziskas izmaiņas

Daudzām sievietēm par grūtniecību signalizē nelaba dūša no rītiem. Parasti tā parādās piektajā sestajā grūtniecības nedēļā, tomēr tā nemoka katru.

Grūtniecības sākumā daudzas sievietes kļūst miegainas. Organisms prasa to, kā tam pietrūkst, un šādi signalizē, ka ir par maz atpūtas. Tāpēc jāļaujas šai organisma prasībai un kārtīgi jāizguļas, necenšoties ieplānot simt un vienu aktivitāti. Grūtniecības beigās organisms sāk gatavoties ritmam, kāds būs pēc bērniņa piedzimšanas. Tāpēc tobrīd daudzas nevar aizmigt vai arī naktī bieži mostas.

Grūtniecības sākumā daudzām sievietēm mazinās libido un viņas nevēlas seksu. Daba tā iekārtojusi, jo aizsargā augli. Parasti trešajā trimestrī seksuālā aktivitāte atjaunojas vai pat pieaug. Sekss mazulim nekādu kaitējumu nenodara. Arī tas, ja visu grūtniecības laiku nav vēlmes pēc seksa, ir normāli, jo katrai sievietei ir atšķirīgs libido. Turklāt, ja sieviete nav bijusi seksuāli ļoti aktīva pirms grūtniecības, viņa tāda nekļūs, ne gaidot bērniņu, ne arī pēc tam.

Krūšu piebriešana un piena veidošanās ir vēl viens grūtniecības process, kas saistīts ar hormonu darbību. Arī mēnešreižu laikā krūtis piebriest un kļūst jutīgas. Ja iestājas grūtniecība, šis process turpinās, bet sieviete to uztver asāk. Grūtniecības laikā izstrādājas hormons prolaktīns, kas nosaka piena rašanos.

Svara pieaugums ir neatņemama un ļoti svarīga grūtniecības daļa. Par minimālo svara pieaugumu pieņemts uzskatīt 11 kilogramu. Pati daba paredzējusi, ka sievietei jāuzkrāj liekais svars jeb jāveido rezerves, kas būs vajadzīgas bērna barošanai. Tāpēc grūtniecei jāēd nevis daudz, bet kvalitatīvi. Topošajai māmiņai jāuzņem daudz olbaltumu, jo tie ir svarīgi mazuļa attīstībai. Visvairāk olbaltumvielu ir gaļā, olās, sierā, riekstos, pienā u.c. Grūtniecības laikā mainās laimes hormona jeb endorfīna līmenis, tāpēc sieviete ar baudu ēd kūkas un saldējumu. Taču vajadzīgais svara pieaugums iet roku rokā ar pārmērīgu tuklumu un bažām par lieko svaru pēc bērniņa piedzimšanas. Ja māc aizdomas, ka svara ir par daudz, var doties uz grūtnieču vingrošanu, apmeklēt baseinu. Daudzas sievietes pēc bērniņa piedzimšanas vai ēdināšanas ar krūti nokrītas svarā. Taču noteicošā, vai sieviete pēc dzemdībām būs slaida vai apaļīga, ir organisma individuālā reakcija. Kāda sieviete izskatīsies pēc dzemdībām, iepriekš prognozēt nevar.

Konsultēja Ineta Vasaraudze, ginekoloģe-endokrinoloģe

Source

Žurnāls Mans Mazais
Žurnāls Mans Mazais
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form