Portāls Cālis.lv sākumskolas skolotājus uzrunāja pēc nejaušības principa, tādēļ nekādas saistības starp kādiem konkrētiem gadījumiem nepastāv.
Bērzpils vidusskolas Krišjāņu filiāles sākumskolas skolotāja Gunta Rižā:
"Manā skatījumā, ideāls pirmklasnieks ir atvērts, dzīvespriecīgs bērns, kuram piemīt liela zinātkāre. Noteikti viena no galvenajām pozitīvajām iezīmēm ir komunikatīvās prasmes, cik labi viņš spēj komunicēt ar klases biedriem, cik labi spēj orientēties apkārtējā vidē. Ja skola ir sveša vide, tad arī, cik ātri bērns spēj pārslēgties no vecā uz jauno.
Ļoti svarīgi ir tas, vai bērns spēj sevi aprūpēt, sakārtot savu vietu, savākt savas mantas.
Ja runā par zināšanām, uzskatu, ka bērnam obligāti nav nepieciešams prast tekoši lasīt, bet pirmklasniekam ir jāspēj lasīt vienzilbes vārdus, divzilbju vārdus - lasīt pa zilbēm. Bērniem ir grūti izlasīt vārdus, kuros ir daudz līdzskaņu. Mazliet ir jāprot lasīt. Pēc pieredzes, - ja bērns pirmajā pusgadā spēj izlasīt vienkāršus vārdus, uz Ziemassvētkiem viņš jau lasa labi.
Ar matemātiku bērniem ir vieglāk, jo tās apgūšanā viegli var izmantot savu pieredzi - kas lielāks, kas mazāks, kas smagāks un kas vieglāks. Bērni pirmajā klasē arī ļoti labi zina, ko nozīmē jēdzieni - virs, zem, pie, uz.
Ideāls pirmklasnieks noteikti klasē atradīs sev draugus, pratīs sadzirdēt vienaudzi, viņš nekliegs tikai: "Es, mans", bet pratīs padalīties ar draugu.
Manā ieskatā, ideālajam pirmkalsniekam 80% svarīgākais ir tieši psiholoģiskā sagatavotība, bet pārējie 20% - zināšanas.
Vēlos uzsvērt, ka tas, cik labi bērns būs sagatavojies skolai, galvenokārt ir atkarīgs no ģimenes, jo līdz piecu gadu vecumam bērnu audzina un māca tieši ģimene. Vispār jau ir teiciens, ka bērns jāaudzina līdz trīs gadu vecumam, bet vēlāk jau notiek viņa pāraudzināšana.
Priekšnoteikums, lai pirmklasnieks skolā justos droši, pārliecināts par sevi, ir ģimenes mīlestība un aprūpe."
Rīgas 41.vidusskolas sākumskolas skolotāja Angelika Montika:
"Manuprāt, ideālam pirmklasniekam jābūt jau lasīt protošam, jāpazīst skaitļi līdz 100, jārēķina līdz 10. Precīzāk sakot, no zināšanu viedokļa, ideāli jābūt apgūtai pirmsskolas programmai.
No sadzīviskā viedokļa, viņam jāprot sevi apkalpot, jābūt kārtības sajūtai, lai galds nebūtu viens haoss. Savukārt, ja runājam par emocionālo pusi, bērnam jābūt draudzīgam, saprotošam, pieklājīgam, pieaugušos respektējošam.
Ak jā, un pats galvenais, man liekas, ka jābūt ne pārāk skaļam. Šobrīd bērni ir ļoti skaļi."
Rīgas 93.vidusskolas sākumskolas skolotāja Egita Jerāne:
"Ideālam pirmklasniekam jāprot lasīt, nu vismaz jāpazīst burtus. Viņam jāprot dzirdēt, kad skolotājs viņu uzrunā. Uzvedībai jābūt tādai, lai stundās nebūtu jāaizrāda.
Bērnam jābūt disciplinētam un psiholoģiski sagatavotam skolai. Tomēr pirmajās klasēs bērniem ir grūti "pārlekt" bērnudārza spēlēšanās nodarbēm un mācībām skolā. Viņi nespēj uzreiz pielāgoties jaunajai videi.
Viens no svarīgākajiem aspektiem, no kā atkarīga skolēna gatavība skolas gaitām, ir ģimene. Skolotājs uzreiz var pateikt, ar kuru bērnu ģimenē tiek strādāts, ar kuru ne. Bērns ir vecāku spogulis, un pedagogs uzreiz pēc bērna uzvedības, attieksmes var pateikt, kas notiek šī bērna ģimenē."
Rīgas Kultūru vidusskolas sākumskolas skolotājas Sandra Liepa un Vija Vilka:
"Pirmklasniekam jāprot veidot emocionālu kontaktu, jāprot sadarboties, uzklausīt, jābūt drosmei pajautāt un jāprot uzticēties.
Pirmklasniekam jāpiemēt paškontrolei, kas izpaužas spējā rūpēties par sevi un saviem mācību piederumiem. Jāspēj apzināties veicamos darbus un pienākumus.
Pēc bērna attieksmes pret mācībām un sadarbības spējas ar citiem klases biedriem, var just ģimenes labvēlīgo attieksmi pret jauno sociālo statusu "skolēns".
Turpretim skolotājs priekš pirmklasnieka ir, lai palīdzētu, atrisinātu kādu situāciju un mācītu. Skolotājs ir pirmai palīgs un padomdevējs.
Noteikti ideāls pirmklasnieks ir tāds, kuram ir vēlme uzzināt kaut ko jaunu un mērķtiecīgs, kas izvirza sev veicamo uzdevumu un izdara to līdz galam.
Viņam jāprot sakārtoties darbam un pārkārtoties nākamajam darbam, cēlienam.
Bērnam jāsaprot, ka nezināt nav kauns, bet kauns ir neuzzināt to, ko nezina."
