Likumprojekts tika pieņemts pirmajā un otrajā lasījumā, bet galējais Saeimas lēmums vēl nav pieņemts. Kādu laiku grozījumu izskatīšana netika virzīta, bet 28. februārī Saeimas Sociālo lietu komisija nolēma to nodot izskatīšanai galīgajā lasījumā, bet nedēļu vēlāk vienojās jautājuma izskatīšanu atkal atlikt.
Savā viedoklī par aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas piekrita dalīties Alīna, kas norāda – ja aizliegumu apstiprinās, viņa vērsīsies Satversmes tiesā. Lai arī viņa pati nākotnē plāno bērnus, Alīnu ļoti sadusmojuši politiķes Aijas Barčas (ZZS) izteikumi par to, ka sievietei ir pienākums dzemdēt. Alīna saziņā ar tiesībsargu noskaidrojusi, ka plānotie grozījumi ir pretrunā ar Satversmi. Arī "Viņa" tiesībsarga biroja pārstāvji norādīja – ja likumdevējs pieturēsies pie sava viedokļa, liedzot nedzemdējušām sievietēm ziedot savas olšūnas, likumu būs iespējams apstrīdēt Satversmes tiesā.
Grozījumi apšauba nedzemdējušas sievietes rīcībspēju
Viņa ir pārliecināta, ka ierosinājumam nav nekāda pamatojuma un argumentācijas. Tas, ka sieviete nav dzemdējusi, nenozīmē, ka viņa ir rīcībnespējīga. Alīna teic, ka pašlaik neplāno ziedot olšūnas, bet nesaprot, kāpēc lai pašas bērnu neesamība liegtu viņai iespēju palīdzēt kādai citai sievietei piepildīt sapni par mazuli. Tā varētu būt māsa, māsīca. Tāpat viņa norāda, ka sievietēm, kas ziedo olšūnas, tiek veiktas tieši tās pašas manipulācijas kā sievietēm, kas vēlas iesaldēt savu olšūnu, lai par māti kļūtu vēlāk.
Alīna norāda, ka nesaprot, kāpēc šādi ierobežojumi vispār tiek apspriesti un kāds ir patiesais grozījumu mērķis. Vai tā ir iespēja olšūnas vairāk importēt, viņa neizpratnē vaicā. Nekādu pamatojumu šai iecerei viņa neredz, turklāt Alīna ir sazinājusies ar tiesībsargu, kas norādīja – viņa nostāja šai jautājumā pēdējo gadu laikā nav mainījusies un aizliegums nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas ierobežo viņu iespēju lemt par savu ķermeni un ir pretrunā ar Satversmi.
Arī nedzemdējušām sievietēm ir tiesības ziedot savas olšūnas, apzinoties riskus veselībai un auglībai. Mediķiem vajadzētu skaidrot sievietei riskus, ja viņa pieņēmusi lēmumu nodot savas olšūnas. Taču galīgo lēmumu šajā jautājumā būtu jāpieņem pašai sievietei.
"Viņa" saziņā ar Tiesībsarga biroju saņēma apstiprinājumu Alīnas sacītajam. "Tiesībsargs 2016. gadā sniedza savu viedokli Saeimai, kurā norādīja, ka Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma anotācijā nav rodams pamatojums atšķirīgai attieksmei, nosakot ierobežojumu ziedot savas olšūnas tieši nedzemdējušām sievietēm. Tiesībsargs uzsvēra, ka veselības riski var attiekties gan uz dzemdējušām, gan uz nedzemdējušām sievietēm. Tāpat Satversmes 96. panta aspektā jāņem vērā sievietes tiesības uz autonomiju, kas ietver tiesības pieņemt lēmumu par savu ķermeni. Sieviete var pieņemt lēmumu vispār nevēlēties kļūt par māti, bet viņa var vēlēties ziedot savas olšūnas citu sieviešu vajadzībām," sacīts biroja atbildē.
Šī pozīcija kopš 2016. gada nav mainījusies. Tiesībsargs uzskata, ka ikvienai sievietei ir tiesības lemt pār savu ķermeni. "Arī nedzemdējušām sievietēm ir tiesības ziedot savas olšūnas, apzinoties riskus veselībai un auglībai. Mediķiem vajadzētu skaidrot sievietei riskus, ja viņa pieņēmusi lēmumu nodot savas olšūnas. Taču galīgo lēmumu šajā jautājumā būtu jāpieņem pašai sievietei."
Tāpat skaidrojuma beigās norādīts, ka gadījumā, ja likumdevējs pieturēsies pie sava viedokļa, liedzot nedzemdējušām sievietēm ziedot savas olšūnas, likumu būs iespējams apstrīdēt Satversmes tiesā.
Viedokļi pret un par: vēlme palīdzēt, tiesības lemt un viegla peļņa
Kāda no balsotājām raksta: "Sievietei ir tiesības pašai izlemt – ziedot vai neziedot savas olšūnas, neatkarīgi no tā, ir vai nav viņa dzemdējusi. Bet ir svarīgi, ka sievietei pirms lēmuma pieņemšanas tiek sniegta kvalitatīva un visaptveroša informācija par iespējamajiem šīs procedūras riskiem un ietekmi uz reproduktīvo sistēmu un veselību kopumā nākotnē. Šī informācija kvalitatīvā formātā (nevis ķeksīša pēc) ir jāsniedz ārstam, un tai ir jābūt pieejamai arī rakstiski, piemēram, tīmekļa vietnē, ko uztur kāda no veselības nozares valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, Nacionālais veselības dienests."
Vairākas aptaujas dalībnieces uzsver, ka sievietei ir tiesības pašai lemt par savu ķermeni un tam, vai sieviete ir dzemdējusi, nevajadzētu ietekmēt viņas iespējas palīdzēt citām sievietēm laist pasaulē bērnus. "Kaut vai es pati! Slimības dēļ iznēsāt bērniņu nevaru, bet ziedot citai – varu. Šāda lēmuma gadījumā nedrīkstētu! Stulbi!" raksta kāda aptaujas dalībniece.
Ir arī pretēji viedokļi. Ir cilvēki, kas ir pārliecināti – olšūnu ziedošana sabojā veselību un sievietes pēc tam būšot jāārstē par valsts līdzekļiem. Tāpat arī ir cilvēki, kas uzskata – sievietes olšūnas ziedo naudas dēļ un jaunām sievietēm būtu jāpelna citādāk.
Tiesa, ne katra sieviete, kas atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, var būt olšūnu donore. Jau rakstījām, ka, lai ziedotu olšūnas, tiek rūpīgi pārbaudīta sievietes veselība, ģimenes slimību vēsture, kā arī garīgā veselība. Tāpat bieži tiek pārspīlēta olšūnu ziedošanas negatīvā ietekme uz veselību – risks pastāv, bet olšūnu ziedošana nedraud ar to, ka pašai šo šūnu nepietiks vai palielināsies onkoloģisku slimību risks. Vairāk par to lasi šeit.
