Foto: Shutterstock
"Aicinām vecākus pievērst uzmanību tam, ar ko draudzējās jūsu bērni, ko viņi dara interneta vidē un kā pavada savu brīvo laiku. Vecāki, kuru bērniem novērojamas uzvedības problēmas var vērsties pēc sociāli emocionālas atbalsta Rīgas Sociālajā dienestā. Vecāki, kuru bērni cietuši no vardarbības var vērsties Valsts vai Pašvaldības policijā, kā arī vērsties pēc psiholoģiska atbalsta. Iedrošināt bērnus apdraudējuma gadījumā vērsties pie tuvākā pieaugušā, pievērst apkārtējo cilvēku uzmanību, palīdzību meklēt veikalā vai citā sabiedriskā vietā," šie ir citāti no vēstules, ko vecāki saņēmuši pastkastē "E-klasē". Vēstules nosūtītas saistībā ar novēroto jauniešu agresiju Imantas mikrorajonā, Rīgā.

Vecāki, kuri saņēmuši šādas vēstules, stāsta, ka tajās ir apkopota informācija gan par to, kur lūgt palīdzību, gan to, kā un ko runāt mājās ar saviem bērniem, lai izvairītos no iespējamības iesaistīties vai tikt iesaistītam kādā konfliktā. Vēstuļu gatavošanā iesaistījies gan Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, gan sociālais dienests un skolu sociālie pedagogi.

Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas Projektu koordinatore Sindija Grāvere skaidro: "Ņemot vērā notikumus brīvdienās Imantā, steidzamības kārtā Imantas apkaimes skolām tika izsūtīta ziņa, lai pārliecinātos, vai viņu bērni ir drošībā. Šobrīd skolās, kuru skolēni bija cieši iesaistīti notikumā, tiek veiktas preventīvas darbības, tiek uzrunāti vecāki, skolēni klasēs. Mērķis ir sekmēt skolēnu drošību un aicināt neiesaistīties vardarbību rosinošās aktivitātēs. Tajā skaitā nosūtītas vēstules "E-klasē". Šobrīd preventīvas darbības ar skolēnu vecāku uzrunāšanu notiek arī blakus esošajās apkaimēs.

Kur saņemt bezmaksas psiholoģisko palīdzību


Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija:

  • Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 – 24/7, bez maksas;
  • E-konsultācija – uzticibaspasts116111@bti.gov.lv
  • Čats www.bti.gov.lv mājaslapā darba dienās laikā no pulksten 12 līdz20;
  • aplikācija "Uzticības tālrunis"


Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvā nodaļa atsākusi nodrošināt bezmaksas ģimenes psihoterapijas konsultācijas ģimenēm ar bērniem krīzes situācijās.

Par krīzes situācijām tiks uzskatītas:

  • nepārvaramas grūtības, kas pārsniedz ģimenes ierastos resursus un sarežģījuma pārvarēšanas mehānismus (piemēram, grūtības ar mentālo veselību, emocionālo pašregulāciju, bērnu attīstības krīzes, bērnu nespēja adaptēties jaunajā vidē);
  • stāvoklis pēc traumatiska notikuma (piemēram, sociāli ekonomiskie satricinājumi, tuva cilvēka nāve vai pašnāvība, pēkšņa invaliditāte.


Pusaudžu resursu centrs:

  • Rīgas filiāle +37129164747, info@pusaudzim.lv
  • PRC konsultatīvais tālrunis (visa Latvija) +37125737363(darba dienās no pulksten 12 līdz 16).


Bezmaksas vienots krīžu tālrunis 116123.
Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes":

  • 116123 psihoemocionālā atbalsta sniegšana pieaugušajiem ( var saņemt pieaugušais 10 bezmaksas attālinātas konsultācijas)
  • Diennakts krīzes tālruņi: 67222922 un/vai 27722292.
  • Vardarbībā cietušajiem 116006


Rīgas iedzīvotāji var saņemt bezmaksas psiholoģisko konsultācijas, vēršoties sava rajona sociālajā dienestā.

Ar ģimenes ārsta vai psihiatra nosūtījumu ir iespējams saņemt 10 bezmaksas psihologa/ psihoterapijas speciālista konsultācijas.
Foto: Shutterstock

Rīgas sociālais dienests piedāvā plašas atbalsta iespējas

  • Psihologa konsultācijas;
  • Psiholoģiskā izpēte;
  • Izglītojošās grupu nodarbības bērnu vecākiem – BEA, CAP, Tēvu grupa;
  • Dienas aprūpes centri;
  • Ģimenes asistenta pakalpojums;
  • Atkarības profilakses speciālisti (APS);
  • Narkologs;
  • Speciālais pedagogs;
  • Sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana jauniešiem ar uzvedības traucējumiem;
  • Dažādi specifiski pakalpojumi bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem;
  • Krīzes intervences pakalpojums;
  • Krīzes centru pakalpojumi;
  • Individuālā sociālās rehabilitācijas programma;
  • Sociālās rehabilitācijas programma bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem;
  • Rīgas SOS ģimeņu atbalsta centrs (deleģējuma līgums);
  • Atbalsta ģimenes/uzticības personas pakalpojums.

Sociālās rehabilitācijas programma bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem – "Ceļš pie sevis"


Mērķis: sniegt psihosociālu atbalstu, lai mazinātu bērnu iekļaušanās un saskarsmes grūtības pirmsskolas izglītības iestādē (PII) un sākumskolā, veicinātu ģimenes izpratni par bērna vajadzībām, tādējādi uzlabojot saskarsmi ģimenē un mazinot konflikta situācijas PII, skolā un ģimenē.

Piemērots: bērniem vecumā no četriem līdz sešiem gadiem un vecumā no septiņiem līdz deviņiem gadiem. Pakalpojuma saņemšanas ilgums – 10 mēneši.

Šajā pakalpojumā ietilpst:

Sociālās rehabilitācijas programmas īstenošana jauniešiem ar uzvedības traucējumiem – "Palēciens" un "Dari"


Mērķis – veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu sociālo integrāciju un mazināt sociālās atstumtības riskus, nodrošinot sociālā riska grupas jauniešiem, vecumā no 13-18 gadiem sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmu.

Programma piemērota, ja konstatētas: uzvedības problēmas (likumpārkāpumi, skolas neapmeklēšana, mācīšanās grūtības, norobežošanās no apkārtējiem, agresivitāte, zagšana, klaiņošana, melošana, u.c.), zema motivācija uzlabot savu dzīves kvalitāti, vērojamas regulāras garastāvokļa maiņas, depresīvs un noraidošs noskaņojums, sociālā izolētība (nepietiekams sociālais atbalsts, hobiju un interešu trūkums, ar šauru sociālo kontaktu loku), zemas sociālās prasmes un iemaņas (zemas komunikācijas un saskarsmes prasmes, t.sk., prasmes risināt problēmas un konfliktus u.c.), izglītības problēmas.

Programmas ilgums: no sešiem līdz astoņiem mēnešiem. Tās īstenošanas gaitā paredzētas individuālās tikšanās ar speciālistiem, grupu nodarbības, radošās darbnīcas, piedzīvojumu izglītības braucieni, vecāku grupas.

Vecāku varā ir pārrunāt situāciju ar bērniem


Vēstulēs vecākiem minēts: "Ņemot vērā iepriekšējās nedēļas notikumus, kad Imantā jauniešu grupa piekāva citu jaunieti, aicinām vecākus mājās ar bērniem izrunāt, kā rīkoties situācijās, kad piedzīvo vardarbību gan kā novērotājs, gan upuris, gan pāridarītājs. Pārrunāt, kur vērsties pēc palīdzības un kādas var būt sekas. Atgādinām, ka par jauniešu drošību un aktivitātēm ārpus skolas atbildīgi ir vecāki. Mēs visi kopīgi, kā sabiedrība, varam mazināt vardarbību, kopīgi sadarbojoties un iestājoties par cieņpilnu attieksmi vienam pret otru, kā arī reaģējot, ja redzam vardarbības gadījumus."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!