Foto: Publicitātes attēls

Jau trešo mācību gadu pēc kārtas Valsts izglītības satura centrs un "Zaļā josta" aktīvi strādā pie bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipu izskaidrošanas un reālās ieviešanas veicināšanas Latvijas skolēnu ģimenēs, aicinot skolēnu komandas iesaistīties izaicinājumā "Atkritumiem NĒ".

Izaicinājuma dalībniekiem mēneša laikā būs jāmaina savi un savas ģimenes ikdienas paradumi, cenšoties maksimāli samazināt radīto iepakojuma atkritumu apjomu, kā arī daloties savā pieredzē ar citiem.

"Virzība pretim Eiropas zaļajam kursam un aprites ekonomikas veicināšana valstī ir būtisks Latvijas vides politikas mērķis, kura īstenošanā jāiesaistās visai sabiedrībai. Atkritumu šķirošana un pārstrāde ir būtiska, tomēr izvirzīto valsts mērķu sasniegšanai ar to nepietiek – ir jāveicina iedzīvotāju dzīvesveida maiņa, no patērētāju sabiedrības kļūstot par loģiski un ekoloģiski domājošu sabiedrību, kas ir motivēta atkritumus neradīt nemaz," norāda "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka dalība izaicinājumā "Atkritumiem NĒ" ir efektīvs veids, kā to panākt. Turklāt dalībniekiem tiek nodrošināti vērtīgi metodiskie materiāli un ieteikumi, kā to paveikt visefektīvāk.

Izaicinājumam "Atkritumiem NĒ" aicinātas piedalīties komandas no Latvijas izglītības iestādēm. Pieteikšanās, kā arī turpmākā praktiskā darbošanās un metodiskie materiāli atrodami šeit. Izaicinājumam var pieteikties līdz 30.12.2021.

"Dalība izaicinājumā veicina bērnu un jauniešu izpratni par vides problēmu cēloņiem un risinājumiem, veido atbildību par savu rīcību. Tā iesaista jauniešus reālās dzīves situācijās, problēmu apzināšanā un risināšanā. Svarīgs projekta aspekts ir sabiedrības iesaiste – jaunieši ne tikai paši domā par atkritumu samazināšanu, bet iesaista šajā procesā savas ģimenes un pārējos skolēnus", norāda Inese Liepiņa, Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente.

Šajā mācību gadā skolēnu komandas tiek izaicinātas jau trešo reizi, kas ļauj ne tikai atklāt jaunus veidus atkritumu neradīšanai, bet arī apkopo vērtīgus secinājumus, kurus guvuši iepriekšējo gadu izaicinājuma dalībnieki. "Mums ir paveicies, ka dzīvojam laukos. Mūsu komandā gandrīz visiem mājās ir vai nu vistas, vai govis. Ir iespējas pārtikas atkritumus kompostēt, papīru izmantot iekuriem utt.," stāsta Amatas pamatskolas mūzikas skolotāja Ilvija Bikiņa, kuras komandas audzēkņi izpētīja veidus, kā samazināt radīto atkritumu apjomu.

Dalība izaicinājumā sniedz ne tikai praktiskas aktivitātes skolēniem, bet arī lieliski papildina vides izglītības mācību materiālu skolās, ļaujot teorētiskās zināšanas pielietot praktiskā darbībā. "Tā bija mūsu pirmā pieredze piedaloties šāda veida projektos. Kā skolotāja uzskatu, ka projekts man bija ļoti noderīgs, jo informāciju, kuru stāstīju skolēniem mācību stundas laikā, varēju integrēt reālajā dzīvē, kā arī piesaistīt vecākus, kas ir ļoti svarīgi, vienlaikus arī attīstot un pilnveidojot skolēnu radošās prasmes," atklāj Liepājas 3. pamatskolas sociālo zinību skolotāja Jeļena Kovzeļeva.

Savukārt Nīkrāces pamatskolas skolotāja Līga Prikule atzīst, ka lielāko projektā darāmo darbu veica vecākie bērni, kamēr jaunākie labprāt iesaistījās dažādu lietu pagatavošanā. "Ģimenēs, kas piedalījās projektā, gan bērni, gan vecāki bija iesaistīti jautājumu pētīšanā par atkritumiem, to izmantošanu un dabas piesārņošanu. Ceru, ka dažas ģimenes arī turpmāk piedomā par apskatītajiem komandas ieteikumiem, kurus izsecinājām projekta laikā," saka L. Prikule.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!