Foto: DELFI

Otrdien, 15. novembrī, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) pilnsapulcē par biedrības prezidenti pārvēlēta Ilze Aizsilniece.

Otrdien Rīgas Stradiņa universitātes aulā, Dzirciema ielā 16, Rīgā, pilnsapulcē piedalīties bija aicināti visi 40 LĀB juridiskie un 3290 individuālie biedri.

Kopumā LĀB prezidenta vēlēšanās tika nodoti 417 biļeteni, no kuriem 26 bija nederīgi. Pilnsapulcē piedalās 430 biedri no tiem 12 juridiskie un 418 individuālie biedri.

Par Apini nobalsoja 146 biedri, Aizsilnieci - 245.

Pilnsapulci ievadīja viesu uzrunas un līdzšinējās LĀB prezidentes Aizsilnieces ziņojums par aizvadītajos četros gados paveikto.

Aizsilniece savā uzrunā uzsvēra izmaiņas finansēšanas likumā, kas panāktas kopā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, lai varētu palielināt algas veselības nozares darbiniekiem. Palielinātas algas rezidentiem, tāpat ieviestas piemaksas mediķiem Covid-19 laikā. Biedrība arī daudz darījusi vadlīniju veidošanā pandēmijas laikā.

Kā sacīja Aizsilniece, Latvijai kā pirmajai Eiropas Savienībā (ES) šogad izdevies izvirzīt īslaicīgo atzīšanas sistēmu Ukrainas ārstniecības personām, par ko saņemta arī atzinība no Veselības ministrijas (VM).

Notikusi profesionālās disciplināratbildības ieviešana ārstniecības likumā – šis likumprojekts nodots saskaņošanai ministrijām.

Tāpat LĀB iestājusies pret "piespiedu mobilizācijas" ieviešanu pandēmijas laikā, par ko arī pieprasot veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) demisiju. Mediķu mobilizācija netika ieviesta. Tāpat pēdējos četros gados organizētas konferences un dažādi tālākizglītības kursi profesionālajai pilnveidei.

Aizsilnieces uzrunai sekoja LĀB prezidenta kandidātu uzstāšanās un vēlēšanas, kā arī divu viceprezidentu un biedrības valdes vēlēšanas.

Apinis, uzrunājot sanākušos, savā uzrunā pirms vadītāja vēlēšanām uzsvēra, ka vēlas atgriezties vadītāja amatā, jo viņam ir vēlme pamācīt un informēt ierēdņus, nevis atbildēt uz viņu vēstulēm. Viņš norādīja, ka ir bijis grūti sadarboties ar valdību pēdējos četros gados. Viņa ieskatā, ar šobrīd pieejamo budžetu veselībai, neviens profesionālis nav gatavs kļūt par ministru. Veselības aprūpe šobrīd politikā nav prioritāte un kādam ir viņiem jāpaskaidro, ka izmaiņas ir nepieciešamas. "Esmu gatavs atgriezties, lai mūs sadzird un esmu gatavs atvērt tās durvis, kur mūs nedzird," akcentēja Apinis.

"Esmu gatavs strādāt 24/7, esmu pietiekami izturīgs un gatavs pārstāvēt Latvijas ārstus," sacīja Apinis.

Savukārt Aizsilniece kā potenciālā nākamā biedrības vadītāja savā prezentācijā akcentēja pēctecību un paaudžu nomaiņu, iesaistot vairāk jauno kolēģu. Viņas ieskatā, organizācijām jābūt noteikumam, ka vadītājs nevar būt šajā augstajā amatā vairāk par diviem termiņiem. Viņa akcentēja arī medicīnas ētikas jautājumus, piemēram, jāizveido iekšējais biedrības vadības ētikas mehānisms. Viņa minēja arī svarīgo darbu pie veselības aprūpes budžeta palielināšanas sabiedrības veselības jautājumiem un tās izglītošanu.

Aizsilniece savā prezentācijā izcēla atsevišķu sadaļu par Apiņa darbu biedrībā, apsūdzot Apini necaurspīdīgā finanšu izlietošanā, izmantojot LĀB resursus, kad viņš bijis vadītājs.

Revīzijas komisijas, Sertifikācijas padomes, Ētikas komisijas, Aroda tiesas un Izglītības komisijas vadītāji ziņoja par paveikto, kā arī notika attiecīgo profesionālo struktūrvienību un revīzijas komisijas vēlēšanas.

Par vadītāja amatu sacentās divi pretendenti – līdzšinējā biedrības prezidente un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un veselības aprūpes vadības ārsts Pēteris Apinis.

Kopumā LĀB valdē darbojas 15 cilvēki, tai skaitā – prezidents un divi viceprezidenti.

Valdes sastāvā ir septiņi tieši ievēlēti valdes locekļi, prezidents, divi viceprezidenti un pieci nominēti valdes locekļi – Latvijas Jauno ārstu asociācijas nominēts pārstāvjis un katras LĀB profesionālās struktūrvienības priekšsēdētājs.

LĀB dibināta 1988. gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!