Pētījumi un fakti. Viens apģērbs tiek uzvilkts aptuveni septiņas reizes

Jaunas drēbes – atkritumos? Kā Latvijai nenoslīkt nenovalkāto apģērbu kalnos
Foto: Shutterstock

2016. gadā veiktais "Greenpeace" pētījums, kas pievērsās ātrās un lētās modes vētīšanai, atklāj šokējošus faktus, par to, kā pēdējos 15 gados ir mainījusies modes industrija. Tajā pašā laikā lielie koncerni vēljoprojām saražo neskaitāmus apģērbus, kas, iespējams, nokļūs tikai atkritumu tvertnēs.

Piemēram, apģērbu ražošana laika posmā no 2000. līdz 2014. gadam ir divkāršojusies, 2014. gadā sasniedzot 100 miljardu lielu kvantumu. Tāpat pircēji pērk vidēji 60 procentus vairāk apģērbu nekā pirms aptuveni 15 gadiem. Secinājums ir viens – apģērbi tiek pirkti arvien vairāk, tāpat kā tie tiek saražoti lielos apjomos, kur daļa no tiem pārvēršas par atkritumu kalniem.

Savukārt 2015. gadā sabiedriskās domas pētījumā Lielbritānijā tika iesaistītas 2000 sievietes, kas atklāja savus apģērbu pirkšanas un valkāšanas paradumus. Svarīgākais secinājums, kas parāda mūsdienu patieso apģērbu vērtību un attieksmi pret tiem, ir šokējošs – viens apģērbs tiek uzvilkts aptuveni septiņas reizes. Vēl trešdaļa sieviešu šajā pašā pētījumā atklāja, ka par vecu uzskata tādu apģērbu, kas vilkts aptuveni trīs reizes. Diemžēl Latvijā šāda tipa pētījumi nav veikti.

Tomēr arī projekta "Kas ir mūsu skapjos?" ietvaros tika izveidota anketa, lai saprastu – kāda informācija norādīta apģērbu birkās. Kā norāda Dace Akule, šis nav bijis zinātnisks pētījums un to nekādā veidā nevar vispārināt uz Latvijas iedzīvotājiem. Kopumā tika saņemtas 277 cilvēku anketas, kuri aprakstīja piecus brīvi izvēlētus apģērbus. "Mēs vienkārši gribam mudināt caur šiem datiem, parunāt par tēmu, kas arī attiecas uz vidi. Varbūt pēdējos gados Latvijā ir izskanējušas vides dilemmas vai iespējas, kā mēs varētu saudzēt vidi citās jomās, piemēram, pārvietoties ar kājām vai velosipēdu. Tās tēmas vairāk ir izskanējušas un aizgājušas kaut kādā savā attīstībā uz priekšu, bet par tekstila industriju un modi ir mazliet mazāk, tomēr, protams, arī tur tā tendence ne tika Latvijā, bet arī globāli parādās," anketas izveidi skaidro Akule.

Pārsteidzošākie fakti no projekta – aptuveni trešdaļa apģērbu ražoti Ķīnā, savukārt desmitā daļa – Latvijā. 34 procenti anketā atzīmēto apģērbu ir kokvilnas materiāla, kas automātiski liek domāt par dabīgāko izvēli. Taču diskusijā Dace Akule skaidro, ka arī kokvilnas audzēšana un pārstrāde paņem milzīgus resursus, piemēram, lai saražotu vienu t-kreklu, vajadzīgi 2700 litri ūdens. Savukārt gandrīz puse pētīto apģērbu iegādāti jauni, mazliet mazāk par pusi – lietoti.

Lai saprastu kopainu un to, kāpēc katram būtu jāspēj saskatīt tēmas problemātika, "Zaļā brīvība" sniedz pārsteidzošus faktus – tikai 1 procents materiālu, kas tiek izmantoti apģērbu ražošanā, pēc lietošanas tiek pārstrādāti jaunos apģērbos. 13-20 procenti materiālu tiek pārstrādāti zemākas pievienotās vērtības precēs, piemēram, izolācijas materiālos, matraču pildījumā vai tīrīšanas drānās. Savukārt 73 procentu tekstila industrijas radīto materiālu nonāk atkritumu kalnos vai tiek sadedzināti.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Baltija Eiropas Savienība Greenpeace Piesārņojums
0
Pētījumi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form