Jūtoties labi mājās, vari nosargāt psihoemocionālo veselību, secināts pētījumā
Foto: Shutterstock

Pēdējie divi pandēmijas gadi daudzus emocionāli iztukšojuši līdz pēdējai pilītei. Šajā laikā liela daļa savās četrās sienās pavadījusi vairāk laika nekā jebkad iepriekš, tomēr, mājas var arī palīdzēt justies labāk. Kā liecina starptautiskas aptaujas* rezultāti, cilvēkiem, kuru skatījums uz mājokli pēdējā gada laikā ir kļuvis pozitīvāks, ir arī uzlabojusies emocionālā labsajūta. Un skaidrs, ka labsajūta mājās būs vitāli svarīga arī nākotnē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pandēmijā mājoklis ir kļuvis par patvērumu

"Pandēmijas laiks no daudziem ir prasījis spēju pielāgoties un meklēt kompromisus arī mājās, un ir pierādījies, ka cilvēki to diezgan labi pieprot," stāsta psihoterapeits Artūrs Miksons. "Protams, cilvēki, kuriem nepatīk darbs no mājām vai pēkšņi nav vietas, kur sportot vai nodoties citām brīvā laika aktivitātēm, mājas pārkārtošanu uzskata par papildu stresoru, jo viņiem ir jāiekārto mājas par vietu, kurā viņi nemaz nevēlas darīt minētās aktivitātes. Taču, aprodot ar situāciju, daudziem mājas ir kļuvušas par atbalsta punktu, kur patverties no neziņas pilnās ārpasaules."

IKEA pētījumā "Dzīve mājās" 39 procenti Latvijas iedzīvotāju, kuri pozitīvi raugās uz savām mājām, atklājuši, ka viņu emocionālā veselība ir uzlabojusies. Psihoterapeits skaidro, ka krīzes brīžos mājokļa funkcija kā patvērumam kļūst nozīmīgāka.

"Lai mājās justos patiešām labi, nekas cits neatliek kā pielāgoties. Saprotot, ka pašreizējos dzīves apstākļus var uzlabot, pilnveidot un pielāgot savām vajadzībām, veidosies arī skaidrāka izpratne par to, ko frāze "laba dzīve mājās" nozīmē katram no mums," papildina Miksons.

Mājokļa nākotne: zaļāk, plašāk un tuvāk saviem mīļajiem

Šķiet, ka pēc izaicinājumu pilnā gada cilvēki ir labāk sapratuši, ko sagaida no sava mājokļa. IKEA vadītājs Pēteris Grīnbergs uzsver, ka šobrīd ideālais mājoklis ir zaļāks, plašāks un ērtāks, cilvēkiem ir svarīgi ērti pavadīt laiku ar saviem tuvākajiem un darīt to, kas ļauj justies labi.

"Cilvēki saka, ka viņiem ir kļuvis svarīgāk dzīvot zaļākā apkaimē, tuvāk dabai (32 procenti), lai mājoklim būtu savs dārzs vai balkons (30 procenti), lai katram mājsaimniecībā būtu sava privātā telpa (30 procenti) un lai būtu iespēja dzīvot tuvu draugiem un ģimenei (30 procenti). Šķiet, ka mentālajai veselībai par labu nāk arī atbrīvošanās no liekā. Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs saka, ka viegli tīrāms, sakārtots mājoklis ir kļuvis vēl svarīgāks," norāda Grīnbergs.

Jūtoties labi mājās, vari nosargāt psihoemocionālo veselību, secināts pētījumā
Foto: Shutterstock

Psihoterapeits Miksons turpina stāstot – kārtība mājoklī ļauj justies tā, it ka kaut ko kontrolējam, un laikā, kad valda liela nedrošība, tas ir īpaši svarīgi: "Šobrīd, kad joprojām ir ierobežotas iespējas kontrolēt kādus ārējos mūsu dzīves aspektus, māja kļūst par vienu no lietām, ko mēs joprojām varam kontrolēt. Piemēram, cilvēks var ietekmēt to, cik mājīgi ir iekārtots mājoklis, kā tas izskatās, cik tīrīgs tas ir. Iespēja kontrolēt notiekošo mājās cilvēkam var sniegt sajūtu, ka viss ir kārtībā. Esmu novērojis, ka cilvēki, netiekot galā ar kādu darba uzdevumu, izvēlas sakārtot galdu, skapi, istabu. Un īstermiņā šāda praktiska nodarbe palīdz, jo mazina trauksmi un ļauj smadzenēm atslēgties no darba."

Iekšējā līdzsvara avots

Pētījuma rezultāti liecina, ka arī mentālajai veselībai ir svarīgi pozitīvi ikdienas rituāli. Apzināti organizējot darbu, sociālo dzīvi un atpūtu, varam optimāli izmantot laiku, ko pavadām mājās.

Vairāk nekā puse (54 procenti) Latvijas iedzīvotāju atbildējuši, ka svarīgākais viņu labsajūtai ir miegs. Tikpat daudzi atzīst, ka būtiskākais ir atpūta, bet vairāk nekā trešā daļa (38 procenti) teic, ka noteikti vēlas pavadīt mājās laiku vienatnē. Aptuveni trešā daļa iedzīvotāju (36 procenti) apgalvo, ka līdzsvaru nodrošina arī kvalitatīvi pavadīts laiks kopā ar partneri. Visam nosauktajam cilvēki vēlētos veltīt vairāk laika, tāpēc ir skaidrs, ka nākotnes mājoklim ir jānodrošina šādas iespējas.

"Šogad ir vērojamas lielas pārmaiņas tajā, kā cilvēki raugās uz savu mājokli. Senāk bija lietas, kuras cilvēki darīja tikai ārpus mājām, bet tagad dzīvesveids ir kļuvis plūstošāks, un dzīves telpa mainās, atspoguļojot šīs pārmaiņas. Lai nodrošinātu visas jaunās vajadzības, cilvēki izvēlas citādu iekārtojumu. 63 procenti aptaujāto saka, ka pagājušajā gadā jau ir ieviesuši mājās izmaiņas, lai varētu ērti darīt to, kas ir nepieciešams un kas viņiem patīk. Redzot, cik lielas ir pārmaiņas, droši vien nav nekāds pārsteigums, ka teju puse (45 procenti) aptaujāto tic – nākotnē būs vēl labāk," tā Grīnbergs.

*Kvantitatīvo aptauju "IKEA Group" uzdevumā veica starptautiskā pētījumu un datu analīzes aģentūra "YouGov". Aptauja tika veikta tiešsaistē 24.06.2021.–28.06.2021., izveidojot atsevišķu tiešsaistes aptauju katrai valstij. Aptaujā vairāk nekā 34 tūkstoši cilvēku no 34 valstīm pauda viedokli par mentālo veselību un dzīvi mājās, atspoguļojot izmaiņas pēdējos 12 mēnešos. Aptaujā piedalījās 1121 Latvijas iedzīvotājs.

Tags

Dzīve Covid-19 pandēmijas laikā IKEA Mājokļa iekārtošana Psihoemocionālā veselība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form